RECENZIJA: Martas Asinis "Bauda"

Grupa “Martas Asinis” – interesants veidojums, kas pastāv jau vairāk nekā desmit gadus un savā kontā var ierakstīt piecus studijas albumus. Šo projektu iesāka ģitārists, vokālists un taustiņnieks Filips Derums, kurš ir labi pazīstams “underground” aprindās pēc darbošanās grupā “Bērnības milicija”. Iesākumā viņam šajā projektā pievienojās “milicijas” kolēģis, bundzinieks Aigars Valdmanis, bet vēlāk vēl viens ģitārists, taustiņnieks un speciālefektu meistars Reinis Jākobsons, kurš šobrīd “Martas Asinis” gan ir atstājis un manīts kopīgā projektā ar multimākslinieci Elizabeti Balčus.

Toties Filipam ar Aigaru pievienojušies uzreiz divi vīri - Aivis Iesalmanis un Staņislavs Kuļikovs. Pērn rudenī “Hodila” studijā Valmierā tapušas septiņas kompozīcijas, kas ietilpinātas jaunajā albumā ar diezgan provokatīvo CD vāciņu (uzslavas Elīnai Genītei!). "Ciniski teksti, grūvīgs ritms un lipīgas melodijas - tāds ir grupas jaunākais ieraksts. Albums "Bauda" aicina klausītājus mīlēt dzīvi, justies labi un pelnīt daudz naudas. Tas ir veltījums visiem influenceriem un modernās dzīves pazinējiem," teikts grupas paziņojumā. „Alternative indie dance”? Jā, šķiet, aptuveni tā joprojām var teikt par “Martas Asinīm”.

PAR. Nekā pārsteidzoša, Filips & “Martas Asinis” joprojām piedāvā teicamu mūziku ar tik interesantiem un trāpīgiem dziesmu tekstiem, ka gribētos tos palasīt atsevišķā dzejas krājumā. Pats labākais gabals ir “30 stundas”, taču no tā daudz neatpaliek arī ar griezīgākām ģitārām apveltītais “Justies labi” un elektronizētais “Kola ar kanēli”, tāpat arī “Pārdevies”, taču vispār - ko nu tur daudz vērtēt un spriedelēt, albumu ir vērts noklausīties no vāka līdz vākam!

PRET. Pirms piecarpus gadiem izdotais “Sestais albums” subjektīvi tomēr uzrunāja vairāk - varbūt tāpēc, ka tam bija mazliet elektronizētāks piesitiens, bet varbūt tāpēc, ka tajā vienkārši bija veiksmīgākas dziesmas. Piemēram, bez 80. gadu sintīpopa stilā ieturētās dziesmas “Vizāža” vispār varētu iztikt.