Uz Talsiem pie klauniem: vienīgais Klaunu muzejs valstī
Talsus mēdz dēvēt par deviņu pakalnu pilsētu, un tie ir pilsētas vizītkarte. Nu jau vairākus gadus par Talsu brendu kļuvusi arī Pendele. Viņa piedalās gan svinīgos pasākumos, gan bērnu svētkos un var izjokot arī deputātus. Mums Pendele parāda, kā izgatavot vistas cepeti no… dvieļa.
Kas ir Pendele? Klaune. Talsos ir Klaunu muzejs - vienīgais Latvijā -, un tā saimniece ir Pendele. Klaunu muzejs darbojas kopš 2015. gada 8. marta. Tā pastāvēšana pierāda, ka arī viens cilvēks spēj pozitīvi uzkurbulēt apkārtējos un veicināt savas pilsētas atpazīstamību.
Muzeja izveidotāja Ilze Pumpure stāsta, ka viņa nav varējusi atrast nodarbi, kurā justos gandarīta. Sevis meklējumi turpinājušies, līdz viņa iepazinusi kristīgo klaunu kustību. Nodarbībā ieraudzījusi klaunu un sapratusi - tas ir par mani, es to gribu darīt. Pašvaldība piešķīra telpas, un Klaunu muzejs sāka darbu.
Klauns nav āksts, nerrs, izjokotājs. Klauniem ir atšķirīgi raksturi un tos var noteikt pēc klaunu sejas krāsojuma - par to Ilze stāsta apmeklētājiem, lai mācītu nebaidīties no Holivudas filmu šausmekļiem. Latvijas slavenākais klauns Koko jeb Nikolajs Poļakovs ir dzimis tagadējā Daugavpilī un ilgu mūžu nodzīvojis Anglijā. Koko ir iekļauts Klaunu slavas zālē, bet Anglijas karaliene Elizabete II iecēla N. Poļakovu par Britu Impērijas goda virsnieku. Ilze smejas, ka viņai ir, kurp tiekties.
Talsu kristīgo klaunu skolotājs bija Sidnejs Teske no ASV, Minesotas štata. Šie klauni neizsmej, nepazemo, nav vardarbīgi, nedara pāri. Viņu uzdevums ir dāvāt prieku un labestību, stāsta Ilze. No ārzemju filmām bērniem ir radies priekšstats, ka klauni ir briesmīgi radījumi, un dažreiz arī pie Pendeles kāds bailīgi pabāž galvu un negrib ienākt. Bet Pendele prot panākt, ka no klauna nebīstas. Ir bijis, ka skolotāji uz muzeju atved audzēkņus un brīdina - viņi neko nedarīs. Pedagogi alojas, jo bērni uzreiz ir gatavi darboties un paši rādīt trikus uz skatuves. Klaunu muzejā ir skatuvīte, uz kuras drīkst uzstāties Pendeles uzaicinātie dalībnieki. Dažos trikos Pendele aicina piedalīties arī mani un fotogrāfu Mārtiņu. Lai gan saprotam, ka notiks acu apmāns, tik un tā, kad triks izpildīts, pārsteigums un izbrīns ir neviltots.
Ilze aizkustināta atceras, kā Klaunu muzejā viesojās neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Nu kā viņiem izstāstīt, kas ir klauns, ko tas dara? Iemācījusi locīt balonus un, to stāstot, priecājas - cilvēki ieguvuši kādu prasmi, ko var izmantot, būt noderīgi un mācīt citus. Klauns nešķiro, kuru cilvēku viņš iepriecinās, bet kuram pagriezīs muguru. Ilze pastāsta par citu kristīgo klaunu pieredzi cietumā. Vai zināt, kā cietumā uztaisīt cāļa cepeti? Pendele to veikli parāda. Pēc šā trika kādā cietumā ieslodzītie to vien darījuši, kā mēģinājuši no dvieļa izveidot cepeti, pat laukā no kamerām nav gājuši.
Viņa saka - tagad vairs nav jāstāsta, kas ir Pendele. Talsos un tuvākajā apkaimē viņu pazīst lieli un mazi. «Mani atrod bez reklāmas,» lepojas Ilze. Viņa atzīst, ka sākumā vajadzējis krietni pasvīst, lai ikreiz izveidotu atšķirīgu programmu, jo vieni un tie paši bērni nākuši dažādās kombinācijās, bet nerādīs vienus un tos pašus trikus. Programma jāveido ikreiz no jauna. Pie Pendeles ierodas arī kāzinieki, un viņa māca jaunajam pārim dzīvot ar prieku. Pendelei 1. septembris ir visaizņemtākā diena, toties Jāņos - brīvdienas.
Kristīgie klauni mācās cits no cita. Talsos pie Pendeles gadu stažējusies turciete Sevčana un iemācījusi talseniekiem turku dejas.