Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: Lureaway "Unchained And Soaring"

© Publicitātes foto

“Lureaway” ir simfoniskā metāla grupa no Rīgas, savu debijas veikumu tā laida klajā pagājušā gada vasarā, un šis albums droši vien būs viens no pretendentiem uz Latvijas Metālmūzikas Gada balvām, kuru pasniegšana notiks 7. februārī klubā “Melnā piektdiena”.

Pirms pieciem gadiem izveidotās apvienības kontā jau ir EP “Saviour” (2016), bet šis ir lieldarbs ar desmit kompozīcijām, tostarp divām “Ode To Infinity” versijām.

Katra no albumā iekļautajām dziesmām ir kā atsevišķs muzikāls piedzīvojums ar savām emocijām, pārdzīvojumiem un skanējumu. “Grupā esam seši cilvēki, materiālu rakstām visi kopā, un katram no mums ir ļoti atšķirīga muzikālā gaume. Līdz ar to mūsu mūzika ir vairāku žanru, instrumentu un skaņu sinerģija. Vienā brīdī priekšroku dodam smagajām ģitāru un bungu partijām, citā galveno lomu pārņem vokāls un taustiņi, bet tad viss apvienojas un veidojas mūzikas eiforija,” stāsta grupas līdere, varenā vokāla īpašniece Jevgeņija Korkina. “Albuma dziesmas apraksta jūtas un pārdomas, ar kurām mēs visi saskaramies - mīlestība un vilšanās, šaubas un cerība, satraukums un iekšējs miers par spīti visam. Tie ir stāsti - katrs ar savu sižetu, tēliem un metaforām.” Jāpiebilst, ka “Lureaway” klātienē būs iespējams redzēt un dzirdēt jau pavisam drīz - 25. janvārī viņi kopā ar vēl pāris smagblicēm uzstāsies klubā “Republika”.

PAR. Lielākais “Lureaway” trumpis neapšaubāmi ir Jevgeņijas opermākslinieces cienīgais vokāls, efektīgās ģitāras un kompozīciju melodiskums, kas var šādai mūzikai piesaistīt papildu cienītājus arī ārpus metālpasaules robežām. Pat grūti kādu gabalu izcelt augstāk par citiem, jo te viss ir klausāms. Varbūt “Saviour”, varbūt “Aflame”, varbūt “In Bed With The Beast”, bet varbūt “Felling Of Peace”. Kopumā - vērtīgs un ieteicams metāldarbs.

PRET. Simfometāla niša Latvijā nav nemaz tik plaša, bet tajā te jau ir “Oceanpath”, kuriem tomēr dodama priekšroka. Dīvainā kārtā mīnusi ir tie paši, kas plusi, proti, te viss ir klausāms, bet nekas nav īpašs, savukārt Jevgeņija brīžiem pārspīlē, un tad viņas balss aizmaldās superaugstu toņu neceļos, bet tas vairs nav labi.