TŪRISMS. Pastaiga pa mākoņu malu virs bezdibeņa

Ilze Šteinfelde schedule17.jan 2020

Madeirā ir vairāki simti levadu, kuru kopējais garums sasniedz 2170 kilometru. Dažas no tām vijas pa tik gleznainām vietām, ka tūristi tās izmanto kā pastaigu takas. Savukārt ekstrēmāk noskaņotie par takām izmanto kalnu kores un šauras strēles gar klints malām.

Dodoties ceļojumā uz Madeiru, mani vilināja tieši šis piedzīvojums - pastaigāt pa mākoņu maliņu virs bezdibeņa. Tas tiešām bija elpu aizraujoši. Pirms brauciena uz Madeiru atradu informāciju par aptuveni 60 pastaigu takām, tajā skaitā gandrīz 20 tādām, kurām piešķirts nacionāls takas apzīmējums (PR). Iespējams, taku ir vēl vairāk. Taču, tā kā šajā burvīgajā salā bijām neilgu laiku, tad laika mums pietika tikai dažām takām. Tāpēc tās izvēlējāmies maksimāli atšķirīgas.

***

Caldeirado Verde

Nacionālais takas apzīmējums: (PR9)

Grūtības pakāpe: vidēji grūti 3/5

Attālums: 11,8 km (abos virzienos)

Nepieciešamais laiks*: 4 h

Augstums virs jūras līmeņa: 887-925 m

Takas veids: ↔

Sabiedriskais transports līdz takas sākumam: Nr. 56, 103, 138

***

Padomi drošākai un ērtākai staigāšanai pa takām

Takas Madeirā ir bez maksas, tās ir aprīkotas ar informācijas stabiņiem un atsevišķās vietās arī ar drošības trosēm. Tomēr pilnībā paļauties uz turēšanos pie trosēm nevar, jo ir vietas, kur stabiņi, pie kā ir piestiprinātas troses, ir izļodzījušies.

Uz daļu taku var nokļūt ar sabiedrisko transportu, uz daļu - tikai ar auto vai organizētu grupu. Atsevišķas takas pieejamas tikai ar gaisa tramvajiņu.

Dodoties uz takām, kas atrodas kalnos, jārēķinās, ka augšā būs vēsāks un atklātās vietās arī vējaināks. Tāpēc atkarībā no laika apstākļiem ir jānodrošinās ar vēju un lietu aizsargājošu apģērbu.

Daļā taku ir ierīkotas tualetes, taču, ja tādas ir, tad tās ir tikai taku sākumpunktā. Ja būs spiedīga vajadzība, tā var izvērsties par lielu problēmu, jo no daļas taku nav iespējams noiet malā. Un tajās vietās, kur to var izdarīt, jau priekšā ir pēdas.

Daļa taku vijas cauri tuneļiem. Lai iešana būtu droša, jānodrošinās ar kabatas lukturīšiem vai vismaz ar mobilo telefonu, kuram var ieslēgt apgaismojumu. Šķērsojot tuneļus, noteikti ik pa laikam jāpaskatās uz augšu, jo griesti mēdz būt zemi un ar grubuļiem. Lai gan mans augums ir mazāks nekā vidējam latvietim, pāris reizes sāpīgi atsitu galvu.

Tumsas laikā pa takām staigāt ir bīstami.

Takas vietām ir ļoti šauras, tāpēc jārēķinās, ka brīžiem būs jāsamainās ar pretimnācēju visai ekstremālos apstākļos.

Staigājot pa takām, saudzējiet sevi un nepārvērtējiet spēkus. Mobilais telefons ne visur spēj uztvert signālu, un arī mediķiem, pat neskatoties uz kalnu taku rūdījumu, būs vajadzīgs salīdzinoši ilgs laiks, lai nokļūtu līdz cietušajam. Ārkārtas palīdzības numurs ir tāds pats kā Latvijā - 112 , tikai jāatceras pielikt priekšā valsts kodu +351.

***

Pico Arieiro to Pico Ruivo

Nacionālais takas apzīmējums: (PR1)

Grūtības pakāpe: ļoti grūta 5/5

Attālums: 15,5 km (abos virzienos)

Nepieciešamais laiks*: 5 h (abos virzienos)

Augstums virs jūras līmeņa: 1542-1861 m

Takas veids: → vai ↔

***

Ponta de Sao Lourenco

Nacionālais takas apzīmējums: (PR8)

Grūtības pakāpe: vidēji grūti 4/5