RECENZIJA: "Strēlnieku dziesmas. Ieklausies dvēseļu putenī!"

 
©Publicitātes foto

Režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis” nupat aizgājušajā 2019. gadā bija absolūts latvju kinoteātru dižpārdoklis un rekordists, pārspējot pat visus “titānikus” un “avatarus”, turklāt – pelnīti. Iznāca arī šīs filmas soundtreks jeb skaņu celiņš ar 34 kompozīcijām, kuras radījusi Amerikā dzīvojošā latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmanis.

Taču apskatāmā izlase ir pavisam cits albums, lai arī tam ar filmu ir itin tiešs sakars - tas ir Latvijas Televīzijas raidījumā “Ieklausies Dvēseļu putenī!” iepazīto strēlnieku dziesmu apkopojums.

Strādājot pie filmas “Dvēseļu putenis”, tās veidotāji veica apjomīgu izpēti par Pirmo pasaules karu, kas apliecināja, ka strēlnieku dziesmas bija nozīmīga tā laikmeta sastāvdaļa - tām bija nozīmīga loma karavīru un visas tautas nacionālās pašapziņas uzturēšanā un vairošanā.

Līdz ar filmas nonākšanu pie skatītājiem tās veidotāji vēlējās īpaši izcelt gan tajā dzirdamās, gan arī citas strēlnieku dziesmas, tādejādi atgādinot, cik liels spēks glabājas šajās dziesmās. Tā pēc režisora Dzintara Dreiberga un “Prāta vētras” taustiņnieka Māra Mihelsona iniciatīvas tapa raidījums “Ieklausies Dvēseļu putenī!”, kas izgaismoja kultūrvēsturisko strēlnieku dziesmu mantojumu un sniedza arī skaidrojumu, par ko tās vēsta un kāda ir to nozīme. Turpinot šo strēlnieku dziesmu atdzimšanas posmu, nu tās pieejamas arī albumā. Tajā iekļautas kopskaitā desmit dziesmas, kuras iedziedājuši Jānis Aišpurs, Goran Gora, Intars Busulis, Linda Leen, “Cosmos”, “Instrumenti”, Māris Mihelsons, “Carnival Youth”, “Tautumeitas” un “Musiqq”, bet aranžējis Reinis Sējāns. Elegantas nokrāsas albumam piedevuši arī “Sinfonietta Rīga” stīgu kvarteta mūziķi.

PAR. Ideja par šāda albuma izveidi ir ļoti apsveicama, tajā iekļautais materiāls - kā nu kuram sanācis, bet lielākoties sanācis labi vai teicami. Piemēram, kā grupai “Carnival Youth”, kas indīroka mērcē pasniegusi dziesmu “Rītprūsija”. Jānis Aišpurs ļoti skaisti iedziedājis “Div’ dūjiņas gaisā skrēja” (šo dziesmu gan sačakarēt būtu grūti), savukārt Linda Leen - smeldzīgo “Ak, Latvija!”. Stilīgs aranžējums ir “Musiqq” izpildītajai “Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, ko droši varētu dziedāt kādā lauku ballītē, vēlam, kopā ar “Dobeles zemessargiem” (vismaz Emīla izpildīto daļu). Albumu noslēdzošā dziesma “Uz priekšu, latvieši!” Mihelsona & Co izpildījumā - kā ķirsītis uz tortes, labi raksturo to, kāpēc vispār šāda izlase tapusi.

PRET. Šīs dziesmas tapušas tik daudz un dažādos izpildījumos, ka gluži neviļus prasās uz salīdzinājumiem, un šādos gadījumos ne vienmēr tie ir par labu konkrētajā albumā iekļautajai versijai. Un te nu kāzuss sanācis ar Sējānu kā vienojošo elementu trīsvienībā “Cosmos” - “Instrumenti” - Intars Busulis: “kosmosieši” dziesmā “Izlūki” izklausās kā “Instrumenti”, pārsteidzoši rāmie “Instrumenti” dziesmā “Pulcējieties, latvju dēli!” - kā grupa “Šipkēvics bez Sējāna” (abos gadījumos tas ir pluss), bet Busulis ar saviem ārprātīgi lauztajiem ritmiem dziesmā “Klusa, klusa latvju sēta” - pēc Sējāna, kura aranžējums tai nu nekādi neaicina dungot līdzi “Latvija, Latvija, spīdēs mums uzvara”… Iebildumi varētu būt arī pret apvienības “Tautumeitas” izpildīto “Čiekurkalna gaiļi dzied” - tā diemžēl krīt ārā no kopējās noskaņas.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.