RECENZIJA: Ezeri "Sāls"
Apvienība “Ezeri” pamatīgi sabangoja latvju alternatīvās mūzikas skatuvi 2016. gadā, kad tika izdots tās debijas albums “Ogles” – nu kārta otrajam garadarbam.
Albumā iekļautas desmit kompozīcijas - puse latviski, puse angliski. “Tā skanējums ir ekletisks gan no kompozīcijas, gan aranžijas viedokļa - albumā izmantoti dažādi popmūzikai raksturīgi instrumenti, kā arī stīgu trio, saksofoni, elektronika, samplēšana un tam visam cauri vijas cilvēka balss. "Ezeri" ieturējuši iepriekš uzņemto kursu, kausējot dažādus žanrus, meklēdami proporcijas starp harmonisko un nepieradināto," teikts grupas vēstījumā. Bez “Ezeru” mūziķiem (Miķelis Putniņš, Krišjānis Bremšs un Kristians Priekulis) ierakstā piedalījušies arī Evija Vēbere un Jānis Šipkēvics (Shipsea), kā arī virkne citu instrumentālistu: saksofonists Kristaps Lubovs, vijolniece Laura Muskare, altiste Marta Rācene, čellists Kristers Šīmanis un mākslinieks, modulāro sintezatoru entuziasts Kārlis Vītols.
PAR. Kaut kas starp “Instrumentiem” un “Sigmu”. Visa neparastā cienītājiem patiks - “Ezeri” ir pavisam citādāki, atšķirīgi, turklāt pat indīroka lauciņā, kas vienmēr varējis palepoties ar dažādām muzikālajām dīvainībām. Pats labākais gabals gan, šķiet, ir pats popsīgākais - kopā ar Šipīti ieskaņotais “Zirgu pēdas”, kurā ir arī efektīgs ģitārskanējums. Vēl - elektroniskā “Response”, kurā sapludināts teju viss labākais, ko piedāvā šī apvienība, kā arī alternatīvi “instrumentīgā” “DYC”.
PRET. Dažbrīd, ja precīzāk - diezgan bieži, “Ezeru” eksperimentos grūti iebraukt, bet saksofona kakofoniski šizofrēniskais skanējums (“Pirmais solis”, “Sāls”) vispār liekas krietns pārspīlējums.