Gobziņš mēra krēslā un svinību gaidās

Šis gads sākās ar jaunu pašmāju seriālu – 1. janvārī Shortcut lietotnē pirmizrādi piedzīvoja un tagad arī Helio iTV pieejami Lielie Muļķi, kas tiek pozicionēts kā dokumentālās satīras formātā uzņemts darbs.

Gadu iesāk Lielie Muļķi

Galvenajās seriāla Lielie Muļķi lomās starp virkni jauniešu ir arī latvju dīdžeju kustības un jokošanās veterāns Roberts Gobziņš, kurš šajā darbā atveido ciema mēru (vai pareizāk nebūtu - pagastveci?) Alni Muļķi. Ja īsumā par šo seriālu, tad tas astoņās sērijās seko trīs labāko draugu, viņu tuvāko cilvēku un citu Lielo Muļķu ciema iedzīvotāju gaitām. Sadarbībā ar Helio Media seriālu veidojuši jaunie režisori Kristians Alhimionoks un Alberts Viegliņš. Lomās - grupas Singapūras satīns dalībnieki Kristaps Strūbergs un Edgars Bāliņš, Valmieras teātra aktieris Pauls Iklāvs, Leļļu teātra aktrise Elīna Bojarkina un Dailes teātra ārštata aktrise Aminata Grieta Diarra, arī mūziķis Roberts Gobziņš, komiķe Jolanda Suvorova un citi. «Lielie Muļķi ir ievērojams un lepns ciemats Latvijā. Daudziem talantiem apveltītais Jānis Ūga jeb draugiem Garais ar savu dzīvi Lielajos Muļķos lepojas tik ļoti, ka, atgriežoties no peļņas Apvienotajā Karalistē, līdzi ir atvedis kameras, lai visai pasaulei un mums visiem parādītu dzīvi Lielajos Muļķos,» teikts seriāla anotācijā. «Visi ir aizrautīgi sava dzimtā ciema patrioti, kuri ikdienai neļauj būt pelēkai un apnicīgai, jo viņi zina - Lielajos Muļķos var notikt jebkas. Un vēl: viņiem ir būtiski, ka nejaucat viņus ar blakusciemu Mazie Muļķi!»

Ja pavisam nopietni (pavisam nopietni!), tad Lielo Muļķu mēram Alnim Muļķim jeb Robertam Gobziņam politiskā darbība nav nekas svešs. Jau 1993. gadā viņš vēlēšanu organizācijā Latvijas laime - tās sastāvā ietilpa arī Muļķu partija - kandidēja uz 5. Saeimu, savukārt pagaidām pēdējais solis augstāko politisko bastionu iekarošanā bija 2010. gadā, kad Roberts bija manāms Pēdējās partijas sarakstā, pretendējot uz 10. Saeimu

. Tiesa, viņš netika virzīts premjera amatam - tam šī partija deleģēja putuplasta lelli Laimes Lāci… «Beidzot! Beidzot visa šī muļķu štelle ir pietiekami attīstījusies, lai kļūtu par realitāti!» par mēra amatu priecājās mūziķis. «Mums ciematā viss ir gandrīz kārtībā. Nu, ir citplanētieši, ir savstarpējās attiecības kārtojamas, ir vēl dažādas lietas, bet lielākā problēma ir Mazie Muļķi - tie nepakam negrib mums pievienoties! Domāju, ka tā ir visas Latvijas problēma - ka mazie muļķi negrib pievienoties lielajiem. Mēs par to ļoti sāpam, un arī par to ir runa šajā seriālā.» Bet varbūt vajag visus atlaist, kā tas šobrīd modē? «Nu, tas vairāk būtu pēc Rīgas standartiem. Pie mums šobrīd svarīgākais ir pievienot Mazos Muļķus un tikai pēc tam atlaist tos, kas nav labie. Un Mazajos tādu ir pietiekami daudz. Vai pēc tam dalīties Labajos un Sliktajos Muļķos - tā jau ir nākotne, šobrīd runa ir par pirmo sezonu,» prātoja Roberts. Starp citu, šī muļķošanās tiešām varētu būt ilgāka par vienu sezonu - tiek domāts par seriāla Lielie Muļķi turpinājumu.

Humors katrai gaumei

Robertam Gobziņam filmēšanās dažādos TV projektos nav nekas jauns, arī komiskais tēls ne (atminamies kaut vai radio pārraidi Zvaigznīšu brīdis 90. gadu pirmajā pusē), taču Lielie Muļķi ir mazliet apjomīgāks darbs. «Ja par filmēšanos, tad varētu teikt, ka esmu to darījis kādu trīssimto reizi, ja runājam par īstu televīzijas seriālu, arī esmu iepriekš šur un tur pavīdējis. Piemēram, seriālā Sirdsmīļā Monika, kur gan man, protams, nebija tik atbildīgas lomas. Šī ir atbildīga, taču tajā nav nekā no Roberta Gobziņa kā tāda, tajā nav nekā no viltības, šajā seriālā man ir trāpījies tāds vientiesīgs un naivs, bet vienlaikus par sevi domājošs indivīds,» Aļņa lomu komentē mūziķis. Kā nokļuvis režisoru redzeslokā, viņš īsti nezina. «Muļķošanās kā tāda, turklāt dažādos veidos, manā darbībā ir bijusi bieži vien, turklāt ne tikai radošās inteliģences formātā, bet arī vienkāršu ļaužu vidū. Šis seriāls iecerēts kā visaptverošs, arī vienkāršiem ļaužiem domāts, tāpēc šie mani panākumi muļķošanās jomā tika ņemti vērā,» domā Roberts. Starp citu, seriālā viņam palīgos piekomandēta vēl viena muļķošanās leģenda - savulaik zobārsta Freda māsiņas lomā iepazītā Jolanda Suvorova, kura jaunajā seriālā ir mēra sekretāre. «Ar Jolandu esam šur un tur uz skatuves dažādos pasākumos jau tikušies, sastrādāties nebija nekādu problēmu. Kā aktieri neesam sveši, nu bet seriālā bez Jolandas nenotiek nekas - kā tad mērs bez savas sekretāres!»

Lai nu paliek seriāla vērtējums no tā kvalitātes viedokļa, turklāt humora izjūta ir subjektīvs rādītājs. «Humora izjūta, tāpat kā Latvijas sabiedrība, ir sašķelta mazos gabaliņos. Lai pārvaldītu lielāku teritoriju, vieglāk to ir darīt, sadalot mazos lauciņos un katru no tajos mītošajiem barot ar kaut ko īpašu. Tāpat ir ar humora lietām: vienu daļu vajag barot ar tāda veida humoru, citu - ar citāda veida utt. Ar šo seriālu ir panākts apvienojošāks moments, jo tajā ir vairāku slāņu humori. Ir tādi, kas saprotami lielākajai Latvijas sabiedrības daļai - nu, vismaz 60%, taču ir arī humori, kas būs saprotami augsta IQ turētājiem, un ir humori, kas nav saprotami nevienam. Izņemot, protams, mani. Kādi trīs humoru slāņi: noskatoties pirmajā reizē, vari izķert vienu, bet, noskatoties vēl kādu reizi, vari pēkšņi saprast vēl kādu. Vairākas reizes noskatoties vienu un to pašu, katrā reizē vari iegūt kaut ko jaunu, jo tad uz iepriekšējo sēriju ir pavisam citāds skats. Pateicoties Shortcut iespējām, var noskatīties uzreiz visas astoņas sērijas, taču pēc tam tās attīt atpakaļ un skatīties atkal.»

Berlīnes mūri atminoties

Pērn Roberts Gobziņš varēja svinēt 40 gadus kopš savas dīdžeja karjeras pirmsākumiem, jo viņa oficiālajā biogrāfijā tieši 1979. gads atzīmēts kā tās sākums - Robertam tad bija tikai 15 gadu. «Pērn atzīmējām 30 gadus kopā ar Vestbemu un nojaucām Berlīnes mūri, bet dīdžeju lietās 40 gadi būs atzīmējami pavasarī, kaut kad maijā. Domāju, ka varētu sarīkot tādu kā lenšotēku - apskatīsimies, ko citi to laiku dīdžeji par šādu ideju domā. Mana iecere ir noorganizēt lenšinieku (magnetofona lentēs ierakstīto mūziku atskaņojošo dīdžeju - aut.) pasākumu, kurā varētu piedalīties [Armands] Rušenieks, [Ainars] Mielavs un citi to laiku dīdžeji,» jubilejas svinībām priekškaru paceļ Roberts.

Par Berlīnes mūra jaukšanu nav izdomājums. Pērn 9. novembrī Berlīnē, svinot 30. gadadienu kopš mūra krišanas, pie Brandenburgas vārtiem tika rīkota Eiropas mūzikas nakts, kurā piedalījās arī Gobziņš - kā EastBam jeb Īstbems kopā ar vācu elektroniskās mūzikas zvaigzni WestBam jeb Vestbemu. Jāatgādina, ka 80. gadu beigās Roberts Gobziņš sapazinās ar Rietumberlīnes dīdžeju Maksimiliānu Lencu jeb Vestbemu, rietumniekus ieinteresēja ekspadomju dīdžeja darbība, kas vainagojās ar vairākiem sadarbības projektiem, bet 1990. gadā Vācijā pat tika izdots joprojām superpopulārais singls Aka Aka. «Berlīnes mūra krišana pirms 30 gadiem bija brīdis, kad ienāca jaunais tehno mūzikas virziens, un caur Latviju tas izplatījās otrpus dzelzs priekškaram. Es biju klāt Berlīnes mūra krišanas laikā, arī Vestbems tur bija - es pat palīdzēju viņam uzkāpt uz mūra. Mēs tajā laikā kopā arī uzstājāmies dažādās vietās, un Vestbems izlēma, ka arī 30 gadu jubilejas pasākumā gribot redzēt manus izgājienus kopā ar viņu,» stāsta Roberts. Berlīnes mūra krišanas gadskārta tika atzīmēta pat vairākos vērienīgos pasākumos, kuros atkal tika aktualizēts tiem laikiem gluži vai neticamais Rietumu pasaules un padomju bloka valstu sadarbības projekts - EastBam un WestBam. Starp citu, par to daudz stāstīts dokumentālajā filmā Deju laikmets, kur izklāstīts par dīdžeju kultūras sākumu Padomju Savienībā. Roberts pat vairākas reizes braucis ar visiem instrumentiem, aparatūru un tērpiem uz Berlīni. «Notika liela svinēšana ar vairākiem pasākumiem, kā arī darbs studijā.»

Pat gluži vai neticas, ka darbīgais un rosīgais dīdžejs vēl pavisam nesen piedzīvoja nopietnas veselības problēmas. «Seriālu un televīzijas aktiera loma liek uz publisku pasākumu laiku pieslēpt veselības stāvokli kaut kur atvilktnē,» smaida Roberts Gobziņš. «Bet jā - man sprinta distances vēl ir OK, taču maratonus - ilgāk par četrām stundām radošajā procesā - gan es nepavelku.»

Roberts Gobziņš

• Dzimis 1964. gada 13. jūlijā Rīgā

• Dziedātājs, dīdžejs un dziesmu tekstu autors

* Diskotēkas sācis vadīt 1979. gadā, kad arī parādījās pirmās viņa dziedātās dziesmas (piemēram, Gāju vakarā uz māju). 80. gadu beigās uzsācis sadarbību ar Rietumberlīnes dīdžeju WestBam, kā rezultātā 1990. gadā tika izdots singls Aka Aka

* 80. gadu sākumā iekļāvās grupā Dzeltenie pastnieki, sadarbojies arī ar grupām NSRD, Kaija, Dzidriņas megasistēma u.c. 90. gados izveidojis grupu Los Amigos, pēdējos gados darbojies ar apvienību Resnie putni

* Ģimenes stāvoklis: sieva Madara, meitas Amberta (2), Anna Marija (5) un Maruta Agape (7).