Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: Kumosiņš "Kumosiņš"

© Publicitātes foto

Ļoti īpatnējs veidojums latvju rokmūzikā – grupa “Kumosiņš”, kas mēdz uzstāties arī ar sava nosaukuma anglisko versiju “The Nipples”.

Lai gan šī blice pastāv jau no 2012. gada, savu debijas albumu tā izdeva tikai pagājušā gada rudenī. Kopumā digitāli izdotajā albumā iekļautas 15 dziesmas, no visiem grupas pastāvēšanas laika posmiem - 11 oriģināldziesmas un četru dziesmu kaverversijas ar dažādu viesu piedalīšanos.

Lai kritiķiem un klausītājiem nenāktos lauzīt galvu, kurā stila nišā bāzt “Kumosiņa” izpildīto mūziku, paši tās radītāji vēlīgi ļauj to saukt par šlāgermetālu, kas tas patiesībā arī ir - ar noslieci uz alternatīvo metālu. Vēl jāpiebilst, ka “Kumosiņš” ir diezgan biežs viesis mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”, savukārt 2019. gadā grupa tika arī pie pirmajiem lielajiem panākumiem - uzvaras konkursā “Nemiera blice ‘2019”.

PAR. Šlāgermetāls nav nekas jauns - 2005./2006. gadā latvju klausītājiem tika mēģināts iesmērēt grupu “Higinsoni”, taču varenie “mikrofonieši” ātri vien aptvēra, ka ar to nenopelnīt. “Kumosiņš” ir cits, daudz dzīvotspējīgāks gadījums, ko grupa labi pierāda koncertos. Ārprātīgi lipīgā un septiņus gadus senā, panciskā melodija “Ramtairīdi”, krietni svaigākā himna kūlas dedzinātājiem “Lai deg”, smagajām zaļumballēm (ja tādas būtu) derīgā “Vasara”, pārspīlētā patosa pārpilnā rokbalāde “Piedzerties” ar patiesībā visiem tik saprotamo tekstu “man uz visu nospļauties/ es šodien gribu piedzerties” un grupas “Eldorado” hita “Es meitene, man blondi mati” kavers ar Ligitas Miezes līdzdalību - tā būtu “Kumosiņa” būtības viena puse. Taču ir arī otra, kura radījusi diezgan elegantus alternatīvā metāla gabalus “We Want More”, “Tie, kas nepadodas” un vēl pārīti. Kā tas viss iet kopā, tas jau ir cits stāsts…

PRET. Te nudien viss ir sasviests vienā katlā, ko neglābj arī tas, ka grupa savu daudzšķautņaino daiļradi šajā kompilācijā ir it kā atdalījusi vienu no otras: eu, veči, ja gribējāt izdot albumu, varējāt jau nu būt arī mazliet paškritiskāki, tajā nevajadzēja tūcīt iekšā visu, kas vien savulaik spēlēts! Piemēram, āziskā balsī ieblētā “Jautājums”, līdz absurdam naivā “Vēstule mazajai”, arī Fēliksa Ķiģeļa “Palaid vējā” un grupas “Nejautā” hita “60-tie” (ar Aijas Dzērves un Māras Kalniņas piedalīšanos) kaverversijas te ir pilnīgi liekas.