Sniegavīra ekspresis. Very Cool* Elvija Ziemassvētki
Ziemassvētkos praktiski visur muzikālais piedāvājums ir identisks: klusinātas, skaistas un apgarotas melodijas, sākot no radiostacijām, līdz pat baznīcām. Par laimi, daži padomā arī par tiem cilvēkiem, kuri svētkos vēlas iziet no mājām un aizvadīt tos jautrākā noskaņā – tiem derēs projekts Sniegavīra ekspresis, kas trešdien, 25. decembrī, piestās mūzikas namā Daile.
Sniegavīra ekspresim jau piektais
Šogad aprit jau piektais gads, kopš Sniegavīra ekspresis priecē visus Ziemassvētku koncertu cienītājus - šomēnes džeza primadonna Kristīne Prauliņa, muzikālais hameleons Ralfs Eilands un atraktīvā džezfanka grupa Very Cool People bija devušies piecu koncertu tūrē, kas trešdien noslēgsies ar diviem pasākumiem mūzikas namā Daile. Programma veidota tā, lai arī tiem, kas Ziemassvētkos vēlas izkustēties ārpus mājām, būtu iespēja to darīt, patīkamā atmosfērā paklausīties svētkiem veltītās dziesmas jestrākos aranžējumos un iesildīties vakaram, kas gaidāms ģimeniskā lokā pie svētku eglītes. «Tie nav kā baznīcas koncerti, tie ir jautri un enerģiski pasākumi, un citādāki tie nemaz nevar būt, jo Ralfs, manuprāt, ir enerģiskākais skatuves mākslinieks Latvijā, arī Kristīnei ir milzīgs enerģijas lādiņš, nu, un mēs jau arī visu laiku esam kā driģenes saēdušies,» smejas VCP līderis Elvijs Grafcovs. «Katru gadu par 40-50% mainām programmu, bet šogad no tām visām izveidojām tādu kā The Best - esam pāraranžējuši jau gandrīz visas pieejamās Ziemassvētku dziesmas un divas vēl izdomājuši arī paši.»
Ideja par nedaudz citādākajiem Ziemassvētkiem radusies spontāni. «VCP bija aktīvais albuma Funkology laiks, kad spēlējām kopā ar Ralfiņu un Kristīni, un reiz Ralfs man zvana un aicina satikties - esot baigā ideja, sarīkojam fanka Ziemassvētkus! Iesākumā pret šo ideju biju diezgan skeptisks, jo grupai Kool & The Gang jau ir bijis Ziemassvētku albums, negribējās atkārtoties. Taču sanācām kopā un paskatījāmies, kas notiek Rīgā un ārpus tās - visi koncerti emocijām piesātināti, visi ar nopietnu tematiku. Gribējās kaut ko jautrāku. Iesākumā pat vēlējāmies sarīkot stāvkoncertu, taču nevēlējāmies no tā atgrūst gados vecākus cilvēkus. Tāpēc sēdošie koncerti ir kā kompromiss, tomēr mēs vienalga mēģinām tajos cilvēkus raut kājās. Pirmajā gadā Sniegavīra ekspreša koncerts bija mūzikas namā Daile, pēc tam pieķērām klāt Liepāju un Valmieru, bet trešajā un ceturtajā gadā palikām tikai pie Rīgas, taču jau ar diviem koncertiem - decembris mūziķiem ir aizņemtākais mēnesis, nebija tik viegli izbrīvēties pašiem, kur nu vēl atrast laiku, lai nodarbotos ar šo koncertu organizēšanu un reklamēšanu. Šogad tomēr nolēmām izbraukt ar šiem koncertiem arī uz Salaspili, Siguldu, Smilteni un Alūksni,» stāsta Elvijs.
No Korejas līdz Balkāniem
Ja daudziem mūziķiem gada aizņemtākais mēnesis ir decembris, tad VCP tādi ir visi 12 mēneši - it īpaši 2019. gadā. Grupai pēdējos gados bijis ap 30-40 koncertu, bet šogad šis skaitlis pieaudzis līdz 50-60, turklāt VCP piedāvāja trīs dažādas programmas: instrumentālo koncertu no 2017. gada albuma un 2021. gadā gaidāmā diska, šogad izdotajā albumā Caution! Contains Words! jeb Uzmanību! Satur vārdus! iekļauto skaņu materiālu (ar dažādiem vokālistiem) un pilnīgi jaunu koncertprogrammu kopā ar reperiem ansi un Edavārdiem, kā arī Kristīni Prauliņu. «Latvijā pieprasītāka ir programma kopā ar reperiem - februārī izdosim albumu Koncertprogramma «Pa apli», kas dzīvajā šogad ierakstīts Saulkrastu Džeza festivālā. Pieprasītas ir arī uzstāšanās kopā ar Kristīni [Prauliņu] un Evilenu [Protektori]. Savukārt ārpus Latvijas prasa gandrīz tikai un vienīgi instrumentālos koncertus. Esam piedāvājušies braukt ar vokālistiem, bet - nē, nē, nē, brauciet tikai instrumentālā variantā! Maijā būs koncerti Vācijā un Ungārijā, un tā būs pirmā reize, kad tūrē ārpus Latvijas dosimies ar Kristīni. Ja 2019. gada vasara bija Latvijas festivālu gadalaiks, 2020. gada vasarā pievērsīsimies Eiropas festivālu apceļošanai. Plānos ir arī Dienvidkoreja, pārrunu līmenī ir brauciens vēl šur tur Āzijā,» uz ātru roku nākamā gada plānus ieskicē Elvijs. Jāuzsver, ka tās nav nekādas gaisa pilis - VCP darba grafiks ir aizpildīts teju līdz pat 2021. gadam. «Jā, piemēram, rudenī atkal dosimies uz Centrāleiropu, turklāt mums jau ielikti daži koncerti arī pašās 2020. gada beigās,» apstiprina ģitārists.
Gada sākumā VCP pabija lielākajā alternatīvās popmūzikas festivālā Eurosonic Noorderslag Nīderlandē, vasarā bija tūre pa Baltijas valstīm un Vāciju, uzspēlēts arī lielākajos pašmāju festivālos Positivus un Summer Sound, bet rudenī grupa bija devusies tūrē pa Centrāleiropas un Balkānu valstīm, kur pabija arī pērn. «Pagājušajā gadā plāns bija izbraukt tikai dažos koncertos pa Rumāniju, taču, kad pērn viesojāmies Dienvidkorejā, satikām draudzīgu grupu no Serbijas, ar kuru iepriekš kopā spēlējām dažos festivālos. Viņu menedžeris, kurš ir ungārs, saka - ja jau brauksiet uz Rumāniju, varbūt gribiet nospēlēt dažus koncertu arī Ungārijā?! Kāpēc ne! Tāpat mums ir draugi Serbijā, kas noorganizēja dažus pasākumus tur, vēl draugos ir kāda slovēņu grupa, kuras trompetists ar mums uzstājās Slovēnijas koncertā utt. Šogad braucām atkal. Budapeštā mūs pie sevis uzaicināja pat vēstnieks, tā teikt, ietusēt, plus mūs tur jau nedaudz zina - esam tur kļuvuši atpazīstamāki un spējam savākt cilvēkus uz koncertiem klubos,» to visu kā pašsaprotamu klāsta Elvijs. VCP nav nemaz tik viegli savākties uz koncertiem, jo sastāvā muzicē astoņi («Dažkārt divpadsmit,» smiedamies pielabo Elvijs) mūziķi. «Esam apraduši ar dažādām situācijām. Mums ir vairāki aizvietotāji, kuri gandrīz skaitās pamata sastāvā, jo bieži gadās nepieciešamība pēc aizvietošanas. Piemēram, šogad tikām līdz Čehijai, kad saksofonistam Kristapam piezvanīja sieva un pateica, ka viņiem piedzimis otrais bērns - bija plānots, ka tas notiks tikai pēc mēneša. Ātri braucām uz Vīnes lidostu, viņš lidoja uz Rīgu, savukārt mēs braucām uz Budapeštu, pa ceļam sarunājām Artūru Sebri, kurš mums tur pievienojās, un uz nākamo koncertu Rumānijā jau bijām ar viņu sastāvā.»
Džezs kā mūzikas valoda
Par šādu mūziķa darbīgumu nav jābrīnās, uzzinot paša Elvija Grafcova radurakstus - viņā plūstot latviešu, krievu, ukraiņu, tatāru, zviedru un arī vāciešu asinis. «Braucot pa Ungāriju, Rumāniju, Serbiju un citām valstīm, mani nepameta sajūta, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijis karavadonis, kas šiverējis pa šo reģionu, jo, pat tikai pirmo reizi tur esot, jau jutos kā mājās - Belgradas ielās staigājot, zināju, kur katra no tām aizvedīs!» smejas ģitārists. Arī valodu jautājumos viņš ir kosmopolītisks. «Esmu kā čigāns, daudz kur padzīvojis, un, ja gribi muzicēt ar vietējiem, ir jāzina viņu valoda. Viļņā esmu dzīvojis kādu pusotru gadu, mācījos Mūzikas akadēmijā, arī Spānijā esmu kādu laiku darbojies - neviens tur angliski baigi raiti nerunā. Ja gribi, lai vietējie mūziķi būtu tavi draugi, vai nu runā viņu valodā, vai nerunā, bet tad arī nekur nespēlē.»
Līdz devītajai klasei Elvijs mācījies Rīgas 3. mūzikas internātvidusskolas klavieru klasē. Pēc tam viņš skolojies Āgenskalna Valsts ģimnāzijā ar matemātikas novirzienu, paralēli mācoties spēlēt ģitāru pie Muraveja (Aleksandrs Sircovs), Kaspara Zemīša, Kurmja (Pauls Kravalis) u. c. spečukiem, tomēr iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē, Informācijas tehnoloģiju specialitātē. Alkas pēc mūzikas bijušas stiprākas, un Elvijs devies studēt džezu uz Viļņas Mūzikas koledžu. Pēc tam ceļš aizvedis uz Orhūsas Mūzikas akadēmiju, kur tupinājušās mācības ģitārspēlē. «Aizbraucu un tur aizķēros - nodzīvojos pa Dāniju kādu pusotru gadu, mācījos pie ļoti forša pasniedzēja - gan blūziņu, gan džeziņu. Bija doma atbraukt uz Latviju uz gadu, bet pēc tam atgriezties tur pabeigt mācības maģistrantūrā, taču nu jau esmu šeit 13 gadu un, kā izskatās, atpakaļ tomēr nebraukšu,» smaida Elvijs. Šobrīd viņš pats jau 12 gadu pasniedz džeza ģitārspēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, kā arī vada nodarbības divās Yamaha mūzikas skolas filiālēs. Kāpēc tieši džezs? «Džezs ir ļoti laba skola, mūzikas valoda, ar kuras palīdzību iemācies harmoniju - džezs ir pats ātrākais ceļš tās apgūšanai. Es vienmēr esmu teicis saviem skolēniem, ka pēc skolas pabeigšanas nav obligāti jāspēlē džezs, to māca tādēļ, ka tam ir vissarežģītākā harmonija, tajā ir visvairāk akordu, un, ja tos iemācies, varēsi labi justies arī citos žanros. Man gan vispār liekas, ka ir bezjēdzīgi visu dalīt stilos. Ir vienkārši mūzika, un tā tiek piesieta kādam žanram tikai tāpēc, lai to pārdotu,» šķiet, vienīgo reizi visas sarunas gaitā Elvijs kļūst nopietns.
Lai spēlētu, ir jāspēlē
Pirms padsmit gadiem izveidotās VCP lielākais trumpis ir tieši dzīvās uzstāšanās - grupas mūzika var patikt vai nepatikt, taču tās uzstāšanās nevar atstāt vienaldzīgu, tas vienkārši nav iespējams. «Mans uzskats ir tāds, ka grupai ir jāspēlē. Ja mēnesī nav vismaz viena vai divu koncertu, par ļoti kvalitatīvu šādu grupas darbību nevar saukt - tāds ir mans dziļi subjektīvais viedoklis. Spēlējot tādu mūziku, kādu spēlējam mēs, nevar vienreiz gadā nospēlēt koncertu arēnā, bet pārējā gada laikā neko nedarīt - tad tur nekas nebūs! Ir visu laiku jābūt končiem, un, lai tādi notiktu, ir jābūt mēģinājumiem. Savukārt, ja tādi notiek, tad tajos tiek radītas jaunas dziesmas, un tātad ir jābūt arī ierakstiem,» visu kā pa plauktiņiem saliek Elvijs. «No šiem koncertiem arī izaugsme - visās nozīmēs. Esam krustām šķērsām izspēlējušies gandrīz visos Rīgas klubos. Daudz cilvēku no tās paaudzes, kas tolaik gāja uz klubiem tusēties, šobrīd pabeiguši studijas un darbojas nopietnās sfērās. Ar mums viņi ir auguši, taču joprojām nāk uz mūsu koncertiem, līdz ar to loģiski, ka šobrīd varam spēlēt plašākai un arī pirktspējīgākai auditorijai nekā pirms desmit gadiem. Taču mēs visu laiku cenšamies radīt kaut ko jaunu un uzstāties ar jauniem viesmāksliniekiem, lai nekļūtu par tiem vecajiem onkuļiem, kuru koncertos visa auditorija sēž, jo vairs nevar nostāvēt. Tā ir attīstība.»
* Very Cool - ļoti foršs (angļu val.).
***
Elvijs Grafcovs
• Dzimis 1983. gada 14. decembrī Rīgā. «Šogad tā bija viena no četrām manām brīvdienām decembrī. Brīnumainā kārtā! Lai gan tā bija sestdiena, tajā neiekrita neviens koncerts!»
• Grupa Very Cool People izveidota 2007. gadā, sastāvs:
Elvijs Grafcovs (ģitāra), Oskars Ozoliņš (trompete), Māris Jēkabsons (tenorsaksofons), Kristaps Lubovs (baritonsaksofons), Laura Rozenberga (trombons), Māris Vitkus (taustiņi), Jānis Olekšs (bass) un Andris Buiķis (bungas).
• Diskogrāfija: Very Cool People (2009), Cruising In The Trolley (2012), Funkology (2015), Heya Some Kind Of Fish… (2017), Snowman’s Express (2018), Caution! Contains Words! (2019), Koncertprogramma «Pa apli» (plānots, 2020)
• Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Marta. «Viņa ir dzimusi Spānijā, Valensijā - pa pusei spāniete, pa pusei francūziete. Satikāmies kādā ballītē Dānijā, bet nu jau sešus gadus dzīvojam Rīgā.»
• Hobiji: «Katrā vietā, kur ievācos, es to mēģinu labiekārtot. Piemēram, šovasar man bija mērķis izbruģēt pagalmu. Iepriekšējā dzīvesvietā es izdomāju, ka mājas ieejai vajadzētu uzlikt durvju kodu, pēc tam izdomāju, ka ārdurvis vajadzētu arī nokrāsot, tad visiem nomainīju pastkastītes. Lūk, tāds man ir hobijs tajos retajos brīžos, kad man nav, ko darīt!».