Pašmāju postroka grupas “Nostra” debijas garadarbs ar septiņām kompozīcijām, kuru noklausīšanās aizņems 48 minūtes. Bet varbūt 96 minūtes, 3 stundas un 12 minūtes utt. – atkarībā no tā, cik bieži gribēsies šo albumu atkārtot.
Grupa tapusi 2016. gada vasarā, tās pamatkodolu veido ģitārists Harijs Ijabs un bundzinieks Einārs Kotāns, bet pilnās burās šis projekts sāka darboties, kad pirms pāris gadiem tam pievienojās franču basģitārists Ksavjērs Landess. Šogad “Nostra” veikusi pirmo nopietno ierakstu savā CV - uzvarējusi “Radio Naba” rīkotajā konkursā "Hadrons".
Albums ir nākamais ieraksts, tas tapis studijā “KS Records” Jelgavā, Kārļa Šteinmaņa aizgādā. “Albums radīts pēdējo divu gadu laikā un smeļas iedvesmu no padomju industriālā mantojuma paliekām, kā arī visu, kas nāk tam līdzi. Ar klusā un skaļā kontrastu, starp visaptverošu agresiju un mierpilnu rāmumu, šī tēma tiek interpretēta gan caur vietējā bērna acīm, gan vērotāja iespaidiem,” tāds ir grupas redzējums par pašu paveikto. “Grupas darbības virzienu var vispārināt kā postroku vai postmetālu, taču katrs dalībnieks galdā liek savu kaudzīti ar žanriem: “Nostra” skanējums sevī ietver elementus no “blackgaze”, “coldwave”, “math-rock”, “sludge”, “folk”, “ambient” un “drone”,” par šo mūziķu izplatīto sevis spēlētā formulējumu gan gribas smalkjūtīgi paklusēt, jo tā vien šķiet, ka sava stila definīcijas meklējumos pāršķirstīta kāda gudra grāmata vai Rietumu muzikologa recenzija…
PAR. Diezgan cerīgs darbs - šim albumam nav žēl veltīt ne 48, ne 96, ne arī vēl vairāk minūšu no savas dzīves laika. Interesantas kompozīcijas ir gan “Magpie”, gan “Tracks”, gan “Geisthof”, vēl labāka par tām noteikti ir “Snakes And Storks”, bet pāri visam - albuma noslēguma kulminācija “Nemoralis” teju septiņu minūšu garumā. Labs un smags klausāmdarbs ar efektīgām ģitārām, dīvainā kārtā vokāls pat neprasās.
PRET. Tā kā šis albums laikam iecerēts kā konceptuāls postroka un/vai postmetāla darbs, tad ir piedodami, ka tas iesākas ar pašu slābanāko no visām te iekļautajām melodijām “Nordika”, lai vēlāk novestu līdz jau minētajai “Nemoralis”, tomēr nepacietīgākiem klausītājiem var arī zust vēlme gaidīt turpinājumu.
