RECENZIJA: Cigarettes After Sex "Cry"

 
©Publicitātes foto

Ar amerikāņu ambientā popa grupu “Cigarettes After Sex” latvju klausītāji jau ir gana labi pazīstami arī klātienē – šā gada jūnijā Grega Gonzalesa komanda uzstājās koncertzālē “Palladium”, bet vēl pirms diviem gadiem bija vieni no galvenajiem festivālā “Positivus”.

Lai gan grupa izveidota jau 2008. gadā, ar apjomīgu diskogrāfiju tā nekādi nevar palepoties - tikai divi diski, 2017. gadā izdotais “Cigarettes After Sex” un nupat klajā nākušais “Cry”.

Turklāt pati slavenākā šīs grupas dziesma ir meklējama EP I., kas izdots 2012. gadā - ar to atpazīstamībai pietika, tā Gozalesa daiļradei piesaistīja miljoniem klausītāju Eiropā, Āzijā un ASV. Paši galvenie “Cigarettes After Sex” trumpji ir sapņaini romantiskais skanējums un atklātie, dažkārt pat provokatīvi intīmie teksti - nosaukums pēc savas noskaņas atbilst saturam. Kas attiecas uz albumu “Cry”, tad tajā ir deviņi skaņdarbi, kuras mūzikas kritiķi šoreiz vērtējuši visai atturīgi, lai gan stilistiskās izmaiņas grupas mūzikā nav piedzīvotas. “[Albums] liks tev raudāt, jo Gonzaless zina, ko dara,” lasīts kādā atsauksmē. Vai tad tas ir slikti?

PAR. Iesākuši ar lirisko un “uzlūdz-dāmas” stilā iekopto “Don’t Let Me Go”, Gonzaless ar saviem vīriem tādā pat garā turpina līdz pat šī albuma beigām. Skaisti! Dīvainā kārtā “Cry” derīgs jebkurā dzīves situācijā un pie jebkura noskaņojuma, no absolūta rāmuma jeb VVF cienīga rēnuma līdz pat pēcpirmdienas darbīguma stāvoklim un no sēdēšanas pie kamīna līdz pat braukšanai pie auto stūres.

PRET. Gribētos kādu dziesmu, kas ar kaut ko izceltos uz pārējo fona, bet to laikam no “Cigarettes After Sex” prasīt ir lieki. Samērā vienveidīgi vai, kā to savā aprakstā bija visgudri noformulējis kāds Rietumu apskatnieks, “viendimensionāli”.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.