RECENZIJA: Jumprava "Insomnia"

Par 80. gadu beigu supergrupu “Jumprava” joprojām ir interese, pēc tās joprojām ir pieprasījums – to apliecināja arī ceturtdien “Arēnā Rīga” notikušais, pilnībā izpārdotais grupas koncerts.

Paši “jumpravieši” gan vairījās no tam piekarinātās 35 gadu jubilejas svinību birkas, raksturojot šo koncertu kā palielāku grupas un tās fanu kopā sanākšanas pasākumu, taču visiem tāpat bija skaidrs, ko tieši no “Jumpravas” vēlas dzirdēt - publika atvērās ar trešo dziesmu, kas bija fenomenālā “Baltā”.

Bažas par to, ka “Jumprava” varētu mēģināt par varītēm iebarot klausītājiem savu jauno studijas albumu, par laimi, nepiepildījās - dažas dziesmas skanēja, taču saudzīgās devās. Lai gan šķita, ka grupai būs grūti no sava apjomīgā repertuāra izvēlēties labākā koncentrātu, ko spēlēt koncertā, no kādiem pāris desmitiem dziesmu tikai divas šķita liekas (“Bīdermeijers un nāve” un varbūt arī “Dzimšanas diena”), bet viss pārējais tika izvēlēts teicami, sākot no “Prom no pilsētas” līdz “Tālu aizgāja” un “Ziemeļmeitai” un pat jaunāko laiku “Jumpravas” labākajai dziesmai “Glāb mani” (to gan šoreiz Aigari pamanījās kaut kā sačakarēt).

Ja pavisam īsi par “Jumpravas” koncertu, tad - tas izdevās. Grupas elektronizētajam skanējumam papildu dzīvīguma efektu piedeva tās azartiskais štata bundzinieks Rihards Fedotovs jeb Rick Feds, kā arī visuresošais Limbažu ģitāreodors Jānis Kalniņš, bet patīkamākais bija tas, ka pie koncerta bija pamatīgi piedomāts. Publikai izsniegtās gaismojošās aproces (nekas tāds līdz šim nebija redzēts), papīra lidmašīnītes un “Iļjiča spuldzīte” dziesmas “Šeit lejā” izpildīšanas laikā, no 1988. gada koncerta Mellužu estrādē atrastie personāži utt., u.t.jpr. - lai gan šķita, ka neko jaunu izdomāt nav iespējams, “Jumpravas” komanda tomēr bija atradusi nianses, lai iepriecinātu aptuveni deviņus tūkstošus nospiedošā pārsvarā vecuma kategorijā “40+” esošo klausītāju un liktu tiem gaišās noskaņās atcerēties tīņu un/vai studentu gadus. “Jumpravas” vieta ir stadioni un arēnas, tādas ietilpības zālēs kā “Palladium” grupa tik labi neizskatās un neizklausās - tas nu ir skaidrs.

Par albumu “Insomnia” apraksts tapa jau krietni pirms jubilejas koncerta, tomēr “XO” nelika ieviest tekstā korekcijas. Lai gan leģendārā "Jumprava" savas radošās darbības 35. gadadienu varētu atzīmēt veterānu stilā, tas ir, izdodot savu labāko dziesmu izlasi, “3 Aigaru un 1 Aināra” grupa nav dusējusi uz veciem lauriem - izdots jauns studijas albums. Iepriekšējais “Jumpravas” albums “Laiks runā” tika izdots pirms pieciem gadiem, bet šoreiz mūzikas mīļiem par prieku pie viena oriģinālajā skanējumā tika pārizdota arī 1989. gadā radītā vinila plate “Pilsēta”, atzīmējot šī izdevuma 30. dzimšanas dienu. Kas attiecas uz “Insomnia”, tad tajā iekļautas desmit jaunas oriģināldziesmas, kā arī pirms 15 gadiem radītā hita “Lietus” versija nedaudz mūsdienīgākā skanējumā. No jaunajām kompozīcijām klausītāji noteikti pazīstami ar dziesmu “Strīds”, kuru grupa šā gada sākumā atrādīja “Muzikālās bankas” noslēguma koncertā Daugavpilī (toreiz gan visi vairāk bija iecentrējušies uz Grāvera lauzto kāju bezkruķu variantā...). Četras dziesmas sarakstījis Aigars Grāvers, četras - Aigars Krēsla, vienu - Aigars Grauba, bet vēl viena ir jaunā “Jumpravas” dalībnieka, bundzinieka Riharda Fedotova roku darbs. Savukārt tekstu ziņā ir pārsteigums - četrām vārdus sarakstījis Ainars Mielavs! Divām dziesmām - “Mana dārgā” un “Strīds” - vārdi, kuru autors ir Ritvars Dižkačs, ir sakompilēti no dažādiem dzejoļiem, kuras Aigars Grāvers dēvē par divrindēm, jo “Dižkača vārdi ir tik universāli, ka tie (divrindes) viegli turpina viens otru.” Vēl jāpiebilst, ka dziesmas “Karavīri nāk” ierakstā piedalījusies arī kora “Aura” vīru grupa.

PAR. Prieks, ka “Jumprava” nav centusies akli atdarināt kaut ko no sava ziedu laiku repertuāra, bet ierakstījusi novatorisku un mūsdienīgu darbu, pie viena nepazaudējot savu rokrakstu. Jau jaunā albuma priekšvēstnesis “Strīds” bija pietiekams iemesls, lai ar nepacietību gaidītu, kas grupai sanāks pilna albuma garumā. Mulsinoši, ka pirmais gabals, kas uzreiz iekrīt prātā, ir Fedotova “Tramvajs” - šī dziesma vērtējama kā jaunā albuma Nr.1. Ar treknu plus zīmi atķeksējamas arī elektronizētās “Mana dārgā” un “Bezmiegs”. Kopumā - tā joprojām ir “Jumprava”, tikai 2019. gads.

PRET. Grūti kritizēt “aigariešu” albumus, jo - tā taču ir “Jumprava”, tā laika paaudzes elki! Un tomēr... Pēc dinamikas albumā iekļautais skaņu materiāls atgādina jaunās konstrukcijas šķēpu - strauja virzība augšup un pēc tam pikējoša nolaišanās. Turklāt nolaišanās sākas jau ar pēc skaita piekto dziesmu - stilistiski naivo “Tu”. Tai seko liriskā “Rīt līs lēnām”, kura demonstrē to, ka Krēslam solovariantā tomēr dziedāt nevajadzētu, savukārt pēc tam ir muzikāla un arī tekstuāla patosa pārpilns triumvirāts “Reizotāji”, “Brīvības plosts” un “Karavīri nāk”, no kura tikai pirmajai dziesmai var pievilkt vāru krustiņu, bet abas pārējās labāk iederētos kādā Graubas filmā vai patriotiskā koncertuzvedumā. “Lietus” jaunā versija - protams, var to izpildīt arī tā, taču diez vai vajadzēja šo hitu vispār aiztikt, turklāt kāpēc tas bija jādara tieši tagad, tieši šajā albumā? Noslēgumā - dziesma “Ļauj man būt”, par kuru vispār nav nekā sakāma, tā vienkārši ir, bet varētu arī nebūt. Kāds melns kaķis pārskrējis “jumpraviešiem” taciņu šīs noslēdzošās dziesmas sacerot, nav skaidrs…