Interesanti: "Musiqq" dalībnieki atklāj slēptos talantus
Raidījuma “Ieklausies Dvēseļu putenī!” jaunākajās epizodēs, kas skatāma LMT Viedtelevīzijā un lietotnē LMT Straume, skatītāji varēja atklāt grupas “Musiqq” dalībnieku slēptos talantus, proti, kalēja dotības, kā arī ar grupas “The Sound Poets” solista Jāņa Aišpura starpniecību uzzināt, kā skanējušas īsta strēlnieka ermoņikas.
Filmas “Dvēseļu putenis” veidotāji, strādājot pie filmas, veikuši apjomīgu vēstures izpēti par Pirmo pasaules karu. Arī strēlnieku dziesmas ir nozīmīga laikmeta sastāvdaļa, varētu pat teikt - ikona. Jaunais raidījums ne vien izgaismo latviešu kultūrvēsturisko strēlnieku dziesmu mantojumu, bet arī skaidro, par ko tās vēsta un kāda ir to izcelsme.
Raidījuma jaunajā epizodē grupas “Musiqq” dalībnieki tiksies ar vēsturnieku Jāni Šiliņu, lai uzzinātu dziesmas “Mirdzot šķēpiem” izcelsmi, kura, kā izrādās, savulaik adaptēta no krievu kareivju dziesmas par huzāriem. Mūziķu ceļi vedīs arī pie Aleksandra vārtiem, caur kuriem reiz soļojuši strēlnieki. Iedvesmojoties no dziesmas, “Musiqq” vīri dosies pie kalēja Jāņa Nīmaņa, lai viņa uzraudzībā paši izkaltu sev zobenu, kuru pēcāk miera apstākļos kārtīgi izvicinās “ķirbju poligonā”.
Savukārt grupas “The Sound Poets” solists, mūziķis Jānis Aišpurs no literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes-Pakules uzzinās vairāk par dziesmā ”Div’ dūjiņas” iekodēto emocionālo vēstījumu un to, kādēļ strēlniekiem šī dziesma bijusi tik nozīmīga. Tāpat viņš dosies apciemot strēlnieka Pētera Ganiņa mazdēlu, muzikantu Normundu Tušinski, kurš no vectēva mantojis ermoņikas, kas viņam bijušas līdzi arī strēlnieku gaitās, cīnoties Pirmajā pasaules karā. Abi mūziķi ne tikai apspriedīs strēlnieku rindās populārās dziesmas, bet arī liks ieskanēties senajam instrumentam.
Raidījums “Ieklausies Dvēseļu putenī!” tapis pēc filmas režisora Dzintara Dreiberga un mūziķa Māra Mihelsona iniciatīvas. Tā ietvaros tādas spilgtas Latvijas mūzikas personības un grupas kā Jānis Aišpurs, Goran Gora, Intars Busulis, Linda Leen, “Cosmos”, “Carnival Youth”, “Tautumeitas”, “Instrumenti” un “Musiqq” iedziedās Reiņa Sējāna aranžētas strēlnieku dziesmas.