Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Izklaide

Modes muzejā jauna izstāde par krinolīna uzvaras gājienu 19. gadsimtā

ORGANZAS BALLES KLEITA, izšūta ar vaboļu spārniņiem. ASV, ap 1860 gadu. Uzmanīgi ieskatoties, redzams, ka šī vasaras kleita rotāta ar vaboļu spārniņiem. Vaboles, tauriņi un citi spilgti, eksotiski materiāli 19. gadsimtā visbiežāk tika piegādāti no Brazīlijas. Veselas vaboles tika izmantotas pat rotās. Metāliski mirdzošie zaļganie un zilganie vaboļu spārniņi atstaroja gaismu, tieši tāpat kā fliteri, pērlītes vai dārgakmeņi © Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

No rītdienas, 25. oktobra, Modes muzejā atklāta jauna izstāde Dāma krinolīnā, kurā redzami krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Par šā laikposma galveno modes priekšmetu un arī laikmeta simbolu kļuvis krinolīns. Tērpi atspoguļo tā laika turīgas sievietes garderobi. Tāpat apskatāmas kungu frakas, vestes un cilindri. Tērpus papildina aksesuāri, rotas un interjera priekšmeti.

FRAKA AR SAMTA APKAKLI. Piederējusi franču rakstniecei Žoržai Sandai (1804-1876). Francija, 1865-1870. Sanda iegājusi vēsturē arī kā viena no nedaudzajām sievietēm, kas tolaik atļāvās valkāt vīriešu apģērbu / Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

«19. gadsimtā Eiropa strauji mainījās - pilsētas kļuva lielākas, tās savienoja ne tikai pasta karietes, bet arī vilcieni. Viduslaiku šaurās ieliņas nomainīja plati, taisni bulvāri. Tā bija vīriešu izdomāta un būvēta pasaule: čuguns, tērauds, tvaika lokomotīves un tvaikoņi, iespaidīgas ēkas, centrālā apkure, ūdensvads un kanalizācija mājās, gāzes lampu neierasti spožā gaisma, kā arī jaunas ražotnes, bankas, tirdzniecība, politika. Taču pilsētas smoga ieēnotajā ainavā kā spilgti ziedi vai eksotiski tauriņi izcēlās sievietes kleitās, kuru audums bija krāsots ar jaunajām, košajām anilīna krāsām,» stāsta Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde.

19. gadsimta vidū sieviešu sociālā loma bija niecīga, taču dāmu tērpi vēl nekad nebija aizņēmuši tik daudz vietas kā 19. gadsimta 50. un 60. gados. Modē tolaik bija krinolīns - no metāla stīpām un auduma lentēm taisīta putnubūrim līdzīga konstrukcija, kas nomainīja iepriekšējās desmitgades daudzās apakšsvārku kārtas. Paradoksāli, ka tieši laikā, kad sievietēm bija vien pavisam ierobežotas tiesības, bet par viņu galveno rūpju jomu uzskatīja māju un bērnus, dāmu tērpi, ko paplatināja krinolīni, okupēja ielas, viesistabas, balles zāles, teātra ložas, vietas ekipāžās un vilcienu kupejās. Tolaik tika uzskatīts, ka sievietes pienākums ir kļūt ne vien par priekšzīmīgu sievu un māti, bet arī par skaistu rotājumu viesistabai vai teātra ložai, kas tolaik nozīmēja daudzkārtēju pārģērbšanos un rūpīgu etiķetes un sabiedrības normu ievērošanu. Lai uzturētu pieklājīgu publisko tēlu, bija nepieciešami ievērojami līdzekļi, tālab dāmas krāšņos, dārgos tērpos nereti kļuva par savu dzīvesbiedru statusa un bagātības rādītāju. Sievietes tika nosodītas par ārišķību un vieglprātīgu sekošanu modei, taču vienlaikus sievieti allaž vērtēja pēc tā, kā viņa izskatās.

VAKARKLEITA AR MELNĀM ŠANTIJĪ MEŽĢĪNĒM. Zīds krāsots ar Perkina purpuru - pirmo anilīna krāsu pasaulē. Francija, ap 1865. gadu. Līdz pat 19. gs. vidum audumu krāsošanai izmantoja dabiskās krāsvielas, kas bija iegūtas no dažādiem augiem, dzīvniekiem vai minerāliem. 1856. gadā 18 gadu vecais ķīmiķis Viljams Perkins, meklējot sintētisko aizstājēju līdzeklim pret malāriju - hinīnam, nejauši atklāja pirmo anilīna krāsu - spilgti violeto moveīnu jeb Perkina purpuru. Starp citu, anilīns tika iegūts no akmeņogļu darvas, tāpēc presē nereti jokoja par «krāsām no ogļu liekšķeres». Laikā no 1858. līdz 1863. gadam tikai Lielbritānijā vien tika pieteikti 86 sintētisko krāsu un tām atbilstošu kodinātāju patenti. Spilgtās krāsas vilināja, taču vienlaikus sievietēm tika pārmesta bezgaumība krāsu izvēlē - allaž pastāvēja risks izkrist ārpus labas gaumes rāmjiem / Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency