PASMAIDI: Anekdotes jestrākam garastāvoklim
Pasmaidām!
Kādā astroloģijas salonā nozagta visa nauda. Pie astrologiem ienāk grāmatvedis un stāsta, lūk, viss pa tīro nozagts, kase tukša. Pirmais astrologs aizdomājas un tad saka:
- Ja tas noticis šodien, tātad - trešdien...
Otrs turpina:
- Ja trešdiena - tātad pārvaldnieks ir Merkurs...
Trešais:
- Ja Merkurs, tātad tam jābūt sasodītajam pastniekam Petrovičam.
Vakarā visi aiziet pie pastnieka, iztirpina kārtīgi, pabaida, bet viņš, riebeklis, naudu neatdod, saka:
- Neko neesmu ņēmis.
Nu, jāiet uz tiesu. Izstāsta, ka Petrovičs viņiem naudu nozadzis, bet liedzas un neatdod.
Tiesnesis jautā - kāpēc gan šie nolēmuši, ka Petrovičs vainīgs.
Astrologi paskaidro:
- Tas notika trešdien, tātad - Merkurs, bet, ja Merkurs - tad tam jābūt pastniekam Petrovičam.
Tiesnesis apdomā un tad saka:
- Interesanta jums loģika... Bet sakiet - kad es braukšu makšķerēt?
Pirmais astrologs saka:
- Ja makšķerēt, tātad - Zivis...
Otrais:
- Ja Zivis, tātad - Jupiters...
Trešais:
- Ja Jupiters, tātad ceturtdien, un tas ir taisni šodien.
Tieši tajā brīdī iezvanās tiesneša telefons, bet tur - draugs, aicina šodien pamakšķerēt.
Tiesnesis kādu brīdi attopas un tad pagriežas pret pastnieku:
- Nu, tu, Petrovič, gan esi viens maitasgabals... Nekad nedomātu, ka tu ko tādu vari izdarīt!
Vīrs no rīta modina sievu:
- Mosties, saulīt! Celies, zaķīt!
Sieva laiski izstaipās un saka:
- Es šodien esmu zivtiņa, man nav kājiņu, un es nekur neiešu!
- Kāpēc jūs izbēgāt no cietuma?
- Gribēju apprecēties!
- Hmm, jums ir visai dīvains priekšstats par brīvību...
Mamma saka dēlam:
- Ieliec tējas krūzē sudraba karotīti - sudrabs nogalina mikrobus!
- Un ko - man pēc tam dzert tēju, pilnu ar beigtiem mikrobiem?!
Katru vakaru sieva internetā sameklē un nolasa man nākamās dienas horoskopu. Un katru reizi tie sasodītie astrologi saka, ka rītdien nekādā gadījumā nedrīkstu iedzert...
- Kāpēc skolēniem jāmaksā par pusdienām, bet cietumniekiem nav?
- Tāpēc, ka ministri negrasās atgriezties skolā!
Teicu vīram, ka gribu, lai mani kremē. Viņš piezvanīja un sarunāja uz otrdienu.
Manam tēvam bija dīvainas audzināšanas metodes. Reiz viņš mani iesēdināja laivā, ieveda ezera vidū un izmeta no laivas. Es izpeldēju malā un uzrakstīju par viņu iesniegumu policijā. Tā tēvs mani iemācīja rakstīt.
Iegāju frizētavā noskūt bārdu. Man iedeva koka bumbiņu, ko aizlikt aiz vaiga, lai varētu gludāk noskūt. Jautāju - ja nu man gadās to norīt? Bārddzinis atbildēja, ka tas neesot nekas traks un tā bieži gadoties. Atnesīšot atpakaļ nākamajā dienā, kā visi pārējie!
Tramvajā kāds puisis uz mani pētoši paskatījās. Tad nolaida acis, tad atkal paskatījās uz mani. Patīkami! Līdz brīdim, kamēr neredzēju, ka viņš lasa grāmatu «Kā atpazīt raganu».
Padomju laiki. Pārdevējs atvedis kvasa mucu, atkabina no mašīnas un riktējas uz pārdošanu. Pienāk večuks un jautā:
- Cik maksā visa muca?
- Rēķini pats! 30 kapeikas krūze, 200 l muca - tas būs 120 rubļu!
- Še nauda! Atbrauc vakarā pēc tukšās mucas.
Nopircis mucu, večuks uzliek uzrakstu «Kvass par brīvu» un sāk izdalīt. Sākumā cilvēki tā kā kautrējas, pēc tam jau sāk spiesties klāt. Sāk lamāties, ka kāds lien bez rindas vai arī nāk jau pēc otras krūzītes. Galu galā izceļas vispārējs kautiņš. Atbrauc milicija, savāc kautiņa izraisītājus un arī večuku aizved uz miliciju. Večukam jautā:
- Ar kādu mērķi jūs izraisījāt kautiņu?
- Prātā nav nācis!
- Ar nelikumīgu tirdzniecību nodarbojaties?
- Neesmu tirgojis - visu par brīvu dalīju! Ir liecinieki!
- Tātad kvass bija zagts?
- Nē, nopirku par savu naudu! Ir dokumenti, un man ir tādas tiesības!
- Varbūt tu esi nenormāls?
- Nē, ir izziņa, ka esmu normāls!
- Labi, laidīsim tevi vaļā, bet pasaki - kāda vella pēc tu to darīji?
- Redziet, esmu jau vecs, līdz komunismam diezin vai nodzīvošu. Tad nu es gribēju izmēģināt, kā tas būs, kad būs komunisms un visiem viss būs bez maksas!