Jeļena Prokopčuka – skrējēja, kas sportā nonākusi nejauši

Šo svētdien, 15. augustā, notiks „BalticMiles” skriešanas maratons, kurā tiek piedāvātas 3 distances - 5 km, pusmaratons (21 km) un bērnu skrējiens. Pusmaratonu skries arī slavenā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka, kura ir piekritusi dalīties savā pieredzē par savu aizraušanos ar skriešanu un derīgiem padomiem.

Jeļena Prokopčuka atzīmē, ka viņa vieglatlētikā ir nokļuvusi nejauši: „Mana draudzene nodarbojās ar skriešanu, un man nācās gaidīt, kad viņa atgriezīsies no treniņa. Reiz draudzene piedāvāja doties viņai līdzi. Kopš tā brīža un līdz pat šai dienai manā dzīvē ir ienākusi skriešana.”

Šobrīd skriešana ir Jeļenas darbs un kā sportiste atzīmē, tad pusmaratonu viņa varētu noskriet jebkurā laikā, bet, lai sasniegtu labu rezultātu ir nepieciešama īpaša divu līdz trīs mēnešu ilga sagatavošanās, kurā ietilpst intensīvi treniņi fiziskās sagatavotības uzlabošanai, tomēr arī vidusmēra cilvēkam nevajadzētu mest plinti krūmos. Jeļena Prokopčuka norāda, ka praktiski vesels cilvēks, kuram nav liekā svara un kuram ir aktīvs dzīves veids, arī trīs mēnešu laikā spēj sagatavoties tā, lai vienkārši, nedomājot par rezultātu, pieveiktu pusmaratona distanci.

Lūk, arī daži padomi, ko Jeļena Prokopčuka iesaka skrējējiem ņemt vērā:

• UZTURS. Tam ir jābūt pilnvērtīgam un sabalansētam, ievērojot vispārīgos veselīga uztura principus, taču, ja jūs daudz trenējaties, tad vispirms ir nepieciešama papildu enerģija, un tie ir ogļhidrāti, bet tiem ir jābūt kompleksajiem ogļhidrātiem. Tas nozīmē – nevis cepumi, tortes un konfektes, kur arī ir ogļhidrāti un kas ir pieļaujami nelielos daudzumos, bet gan lielāks uzsvars jāliek uz dažādiem graudaugiem, pilngraudu makaroniem, krāsnī (nevis uz pannas) ceptiem kartupeļiem, kā arī augļiem. Pēdējā ēdienreize pirms treniņa vai sacensībām jāietur divarpus līdz trīs stundas iepriekš. Pēc sacensībām ir jārīkojas saskaņā ar pašsajūtu un ēstgribu. Būtiski ir saprast, ka uzturs ir galvenais atjaunošanās elements.

• ŪDENS. Tas ir ļoti nozīmīgs faktors. Jo siltāks laiks, jo vairāk ūdens jums vajadzēs. Sacensību laikā obligāti ir jāizmanto visas dzirdināšanas vietas, tas nenāks par ļaunu. Labāk dzert bieži un nedaudz.

• TRAUMAS. Skrējējiem visizplatītākās ir potīšu, ceļgalu locītavu un mugurkaula jostasvietas traumas, kā arī saišu, it sevišķi Ahileja cīpslas, sastiepumi un iekaisumi. Šo traumu galvenais cēlonis ir liekais svars. Tādēļ cilvēkiem, kuri vēlas skriet un kuriem ir liekais svars, ir ieteicams sākt ar ātru iešanu, peldēšanu vai braukšanu ar divriteni. Traumu iemesls var būt arī muskuļu vājums, neiesildīšanās, nekvalitatīvi apavi un skriešana pa slidenu, nelīdzenu virsmu, kā arī pakāpeniskas slodzes kāpināšanas principu neievērošana, nepietiekama atpūta starp treniņiem un nepareizs uzturs.

• PAREIZA ELPOŠANA. Jāelpo noteikti ir vienlaikus gan caur degunu, gan caur muti, nekādā gadījumā tikai caur degunu (lai gan dažos treniņos tas tiek pieļauts), bet visumā tam var nepievērst uzmanību, jo elpošana pati pielāgojas jūsu skrējiena tempam.

• APAVI. Tie ir galvenais skrējēja ekipējuma elements, un uz to rēķina noteikti nevajadzētu taupīt, jo slikti apavi var kļūt par daudzu traumu iemeslu. Krosa kurpes vajadzētu iegādāties specializētajos veikalos, kur var saņemt arī konsultāciju par to, kāds modelis jums ir vispiemērotākais.

• SKRIEŠANAS SEGUMS. Svarīgākais, lai segums būtu salīdzinoši līdzens un nebūtu slidens. Jāņem vērā, ka, jo lielāks ir jūsu skriešanas temps, jo labākam ir jābūt segumam. Amatieriem un iesācējiem labāk skriet pa meža takām, taču, ja jums tuvumā ir tikai asfaltēti ceļi, tad īpaša uzmanība jāvelta apaviem.