INTERESANTI FAKTI: Ko mēs zinām par astronautu Nīlu Ārmstrongu?

 
©publicitātes

“Šis ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens visai cilvēcei,” pirms piecdesmit gadiem teica Nīls Ārmstrongs, pirmais astronauts, kas spēra soli uz Mēness virsmas un pavadīja uz tās pusotru stundu. Ko mēs zinām par kosmiskajā misijā “Apollo 11” piedzīvoto?

Vapakonetā, Ohaijo štatā dzimušais pilots Ārmstrongs labi sapratis, ka nolaišanās uz Mēness ir gara, smaga daudzu cilvēku darba rezultāts. Kādam vienkārši bija jāsper pirmais solis, un tas varēja būt jebkurš no astronautiem. Kā atminas viņa kolēģi Sinsinati, Ārmstrongs necentās radīt iespaidu, kas nolaišanās uz Mēness ir viņa individuāls sasniegums.

Lai pieminētu visai cilvēcei tik svarīgo sasniegumu - pirmo cilvēka nolaišanos uz Mēness 1969.gada 21.jūlijā -, “National Geographic” pirmdienu vakaros ir skatāmi raidījumi par kosmosa izpētes “zelta gadiem”. Tostarp pirmdien, 8.jūlijā skatāms īpašs dokumentālais raidījums “Ārmstronga ieraksti”, kurā ir izmantoti fragmenti no intervijām ar personisko biogrāfu, sarunām ar draugiem un ģimenes locekļiem, kā arī arhīvos atrodamie audioieraksti.

Pirms šī raidījuma “National Geographic” ir apkopojis vairākus interesantus faktus par Nīlu Ārmstrongu, kas ļauj gūt labāku priekšstatu par šo vienu no lielākajiem mūslaiku varoņiem.

Ārmstrongs savu karjeru sāka kā iznīcinātāja pilots

Jau aeroinženierijas studiju laikā Ārmstrongs darbojās kā iznīcinātāja pilots (1949 - 1952), savukārt 1955.gadā viņš pievienojās NASA priekštecei Nacionālajai aeronautikas konsultatīvajai padomei (NACA) un sāka strādā Līvajas pētniecības centrā Klīvlendā. Turpmākos septiņpadsmit gadus Ārmstrongs bija NACA un NASA inženieris, testu pilots, astronauts un administrators. Viņš ir pilotējis vairāk nekā 200 dažādu modeļu lidaparātus, tostarp reaktīvās lidmašīnas, raķetes, helikopterus un planierus. Astronautu grupai Ārmstrongs pievienojās 1962.gadā.

Lidojuma komandas izvēli noteica vairāku apstākļu sakritība

NASA Lidojumu apkalpju operāciju direktors Deks Sleitons ievēroja zināmu kārtību “Apollo” misiju lidojumos. Katra trīs vīru grupa vispirms tika pieteikta kā rezerves komanda, bet pēc tam nākamajā misijā kļuva par lidojuma galveno komandu. Pirmajam lidojumam uz Mēnesi Sleitons kā komandieri bija noskatījis “Apollo 1” apkalpes locekli Gusu Grisomu. Pēc traģiskās katastrofas, kurā astronauts gāja bojā, Sleitons neoficiāli virzīja “Apollo 8” komandieri Frenku Bormanu, taču viņš atvaļinājās. Tā vēsturiskā “Apollo 11” misija tika uzticēta Nīlam Ārmstrongam, Bazam Oldrinam un Maiklam Kolinsam. Viņi bija nākošā apkalpe rotācijas līnijā. “Es pats neizvēlējos būt pirmais. Es vienkārši vēlējos vadīt lidojumu, kas pārvērtās par pirmo piezemēšanos uz Mēness,” vēlāk teica Ārmstrongs.

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā