Sestdien, 22. jūnijā, no pulksten 11 Cēsīs ar apjomīgu pasākumu programmu tiks svinēta Latvijas uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade.
Programmas režisore Krista Burāne aicina dalību svinībās ieplānot uz visu dienu, jo visi notikumi saturiski un arī scenogrāfiski būs saistīti, veidojot vienotu stāstu par kaujām pie Cēsīm pirms simt gadiem un to nozīmi mūsu valsts tapšanā.
Pirms 100 gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Tas aizraidīja mūžībā daudz jaunu dvēseļu - nozīmīgu daļu jaundzimušās Latvijas dzīvības spēka. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas uzvarēja nevis labākā apbruņojuma, bet spēcīgākās idejas un vērtību dēļ. Šo kauju uzvaras simtajā gadadienā programmas autori vēlas stāstīt par tām uzvarām, kuras svinam, aizstāvot savas vērtības arī šodien.
* Svētku atklāšana gaidāma pulksten 11 Cēsu dzelzceļa stacijā, kur Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sagaidīs Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai kopīgi apskatītu Igaunijas bruņuvilcienu Brīvība (Wabadus).
* Pulksten 12 pasākums turpināsies ar militāro parādi Vienības laukumā, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu. Pēc militārās parādes sāksies koncerts Ar dziesmu dzīvībā, kas pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes.
* No pulksten 13.30 Cēsu galvenā artērija - Rīgas iela - būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam varēs klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē Par spīti bailēm. Rīgas ielā būs Frontes darbnīca, kur būs iespēja izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savus spēkus dažādās aktivitātēs. Bet Jauniešu mājā, Rīgas ielā 23, būs skatāma režisora Kaspara Gobas veidotā dokumentālā filma Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919. gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Savukārt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde Pirmais gads, kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā.
* Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, kā allaž notiks Pirtsupītes gravā un sāksies pulksten 16. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi tiks aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur pulksten 17 sāksies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri Cēsis.
* Dienas noslēgumā, pulksten 18, koncertzālē Cēsis izskanēs Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts, kurā izskanēs Karla Orfa monumentālā oratorija Carmina Burana, ko atskaņos apvienots Latvijas un Igaunijas koris, Latvijas solisti Marlēna Keine (soprāns) un Mihails Čuļpajevs (tenors), Igaunijas baritons Atlans Karps un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Bet dejā un kustībā to attēlos deju grupa Dzirnas, horeogrāfijas autori - Agris Daņiļevičs un Markuss Cmēlings (Itālija).
