RECENZIJA: Sting "My Songs"
Gordona Metjū Tomasa Samnera jeb Stinga četrpadsmitais studijas soloalbums latvju klausītājiem varētu būt īpaši interesants no tā viedokļa, ka jau 10. jūnijā šis leģendārais vīrs uzstāsies “Arēnā Rīga” – tieši ar programmu “Sting: My Songs”. Šajā albumā Stings iekļāvis 15 iecienītākās grupas “The Police” un paša solo dziesmas, tās diezgan pamatīgi pārveidojot, mainot dziesmu skanējumu un pat dinamiku.
“Nepārtraukti eksperimentēju un vienmēr cenšos padarīt savas dziesmas pēc iespējas mūsdienīgākas, jo tās, manuprāt, ir labas dziesmas,” Stings izteicies intervijā mūzikas izdevumam “Billboard”, piebilstot, ka “dažreiz dziesmas tiek atpazītas pēc tehnoloģijām, ar kuru palīdzību tās ierakstītas - pēc to ierakstīšanas tehnikas, sintezatoru skanējuma vai bungu dārdiem. Šie elementi dziesmās atstāj laika robus, tāpēc vēlējos atsvaidzināt to skanējumu.”
Kopumā 15 dziesmas, kurām limitētajā versijā pieplusojas vēl četri koncertieraksti. “Brand New Day”, “Desert Rose”, “Every Breath You Take” (no grupas “The Police” 1983. gada albuma “Synchonity”), “Can’t Stand Losing You”, “Fields Of Gold”, “So Lonely”, “Shape Of My Heart”, “Walking On The Moon” (no “The Police” otrā albuma, 1979. gadā izdotā “Reggatta de Blanc”), “Roxanne” (koncerta versijā), protams, arī “Fragile”, “Englishmen In New York” un citi labi gabali no Stinga zelta fonda.
PAR. Šie nudien ir remiksi to labākajā izpratnē! Stings dažām dziesmām teju pilnībā mainījis ritmisko zīmējumu, tādejādi padarot tās mazliet jancīgas, bet - foršas! Piemēram, “Can’t Stand Losing You”, dancojamā “Desert Rose”, “If You Love Somebody Set Them Free” (ar saksofonu!), un vēl dažas izklausās pat interesantāk nekā oriģināls, savukārt “Demolition Man” un “Message In A Bottle” izklausās teicami jebkurā versijā.
PRET. Diezgan riskants gājiens. Droši vien daudzi Stinga fani būs gatavi iziet ielās ar lozungiem “Rokas nost no klasikas!”.