RECENZIJA: "Musiqq" "10"

Šogad grupa “Musiqq” atzīmē savu desmit gadu pastāvēšanas jubileju, kurai par godu sarīkoja lielkoncertu “Arēnā Rīga” (pilnībā izpārdotu!), kā arī laida klajā albumu. Lai gan tā nosaukums, dzimšanas dienas svinības un akcents uz koncertu liek domāt, ka šis ripulis ir labāko dziesmu izlase, tas ir studijas albums ar desmit jaunām dziesmām.

“Ierakstot albumu, joprojām vienīgais kritērijs mūsu dziesmām ir tas, lai tās patiktu pašiem. Nedzenamies pēc tendencēm un ceram, ka mums ar klausītāju gaume sakrīt,” tā grupas dalībnieki Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris. Šis ir “Musiqq” ceturtais albums, iepriekš klajā jau nākuši “Šī ir tikai mūzika” (2010), “Vēl viena mūzika” (2014) un “Silta sirds” (2015).

PAR. Maratam padevies kārtējais superhits - ar ritmiskajām “dzīvajām” bungām bagātinātā dziesma “Sāc ar sevi” pilnīgi droši liekama “Musiqq” zelta fondā, tā ir teju “No 10 - 10” kalibra hits. Turpat droši var ievietot arī amizanto “Tētis var visu”, kur divu dēlu tēvi Marats un Emīls klāsta savām (un citu) atvasēm, ka “tavas darīšanas bez tēta deguna neiztiks, ja vajadzēs tētis tevi seifā liks, jo tu esi mans lielākais hits”, piebilstot, ka “tētis var visu, bet reizēm labāk paprasi mammai” - jauka dziesmiņa! Starp citu, Marats ir ne tikai talantīgs lipīgu melodiju radītājs, bet arī ļoti labs tekstu autors - viņa panti ir ar atskaņām un jēgu.

PRET. Pārliecinoši sliktākais albums “Musiqq” vēsturē. Saprotams, ka padsmitnieks Maratons no grupas “Device” jau sen ir pieaudzis un kļuvis nobriedušāks arī muzikālā jomā, taču šajā albumā “Musiqq” no draiskā un enerģiskā pusaudžu popa ir aizvirzījušies pieaugušo popa virzienā, sākot atgādināt kaut ko no “A-eiropas” plauktiņa, bet tas šai grupai nemaz nepiestāv. Lielākā daļa dziesmu šķiet kā izskaitļotas pēc kāda komerciālā algoritma un sacerētas metronoma striktā uzraudzībā. Arī tekstu vidējais “mesidžs” sāk krist uz nerviem: ja savulaik latvju reperi līdz apnikumam skandēja, ka “mūs neviens neapturēs”, tad “Musiqq” gadiem uzsēdušies uz tēmām “tikai uz priekšu”, “viss ir iespējams”, “latiņa augstāka par vidējo”, “no desmit desmit” un tamlīdzīgām pašiedvesmas pērlēm. Un vēl - CD noformējums. Šis jubilejas gada albums ir neparocīgs taisnstūrveida kartona sarkofāgs, kas satur informāciju par trīs atbalstītājiem, dziesmu sarakstu, dizaina autoru (Aigars Spāģis) un… viss! Ne zilbes par to, kur tapis ieraksts, kas tajā piedalījies (piemēram, iespēlējis ģitāras un bungas) utt., par tādiem smalkumiem kā dziesmu teksti nerunājot. Slābani.