RECENZIJA: "Rival Sons" "Feral Roots"

 
©Publicitātes foto

Kaliforniešu smagā blūzroka apvienība “Rival Sons” pastāv desmit gadus, “Feral Roots” tās pastāvēšanas vēsturē ir sestais studijas albums. Lai gan savās aprindās šī grupa kotējas itin augstu, topos tai pagalam neveicas. Piemēram, jaunākais albums štatos ir tikai 139. (!) vietā, un arī tā priekštečiem vēl nekad nav izdevies ielauzties “Billboard” Top 100.

Mazliet labāks skats uz dzīvi ir Apvienotajā Karalistē, kur pēdējie trīs ripuļi ir bijuši tuvu desmitniekam. Nekādas pārmaiņas grupas dzīvē, tas ir, sastāvā pēdējos gados nav notikušas, tās redzamākie līderi ir vokālists Džejs Bušenens un ģitārists Skots Holidejs. Starp citu, latvju klausītājiem šo grupu vajadzētu atminēties - 2016. gadā tieši viņi iesildīja leģendāros “Black Sabbath” šīs grupas atvadu tūrē, kas piestāja arī “Arēnā Rīga”.

Tiesa, no šī koncerta vismaz apskatnieka atmiņā viņi kaut kā absolūti nav aizķērušies… Stilistiski “Rival Sons” bāzējas uz “Led Zeppelin”, taču ne tik stipri kā “Greta Van Fleet”. Šī varētu būt viena no mīļākajām “Laime Pilnīga” mūziķu grupām.

PAR. Ir labi, ir gruntīgi, tāds kārtīgs garāžas blūzroks! It īpaši pacilā albuma noslēdzošajā daļā atrodamās “Imperial Joy” un “All Directions”, kas sākas iemidzinoši lēni, bet beidzas ar pamatīgu maucienu un gospeļu kora dziedājumu. Protams, arī albuma sākums ar “garāžnieciskajām” “Do Your Worst”, “Sugar On The Bone” un “Back In The Woods” ir spožs. Bet kopumā - te viss ir labi un klausāmi.

PRET. Brīžiem nemitīgās atsauces uz 70. gadu roku un dažkārt pat “The Darkness” kļūst kaitinošas. Pašu pēdējo dziesmu “Shooting Stars” gan pilnīgi droši varēja atstāt aiz albuma borta vai izbarot to kādam baznīcas korim.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.