Carousel: Nebaidoties no Eirovīzijas

 
©F64

Šo ceturtdien, 16. maijā, risināsies Eirovīzijas dziesmu konkursa otrais pusfināls, kura varēsim turēt īkšķus arī par mūsējiem – grupa Carousel uzstāsies ar piekto kārtas numuru. Cerams, ka redzēsim viņus arī sestdien – sen mūsējie nav tikuši finālā.

Ar pozitīvu uztveri

Neatkarīgās apskatnieka saruna ar grupas Carousel mūziķiem Sabīni Žugu, Mārci Vasiļevski un Staņislavu Judinu (klāt nebija tikai Mareks Logins) notika pāris dienas pirms viņu došanās uz Telavivu, kur notiek šā gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Iepriekš četrotne tur pabijusi, filmējot klipu jeb vizītkarti Latvijas prezentācijai konkursā.

«Tā mums visiem bija pirmā reize Izraēlā, iespaids palika ļoti pozitīvs,» stāsta Sabīne.

«Mūs jauki uzņēma, par mums ļoti rūpējās. Komanda, kas filmēja vizītkarti, bija ļoti profesionāla: tika pavēstīts, ka filmēšana notiks 12 stundas, un tieši tā arī bija. Nostrādāja no A līdz Z, katru brīdi viņi bija fokusā un piedāvāja jaunas idejas.» No drošības viedokļa nekādu apgrūtinājumu nav bijis. «Mums bija VIP serviss, tas ir, mūs sagaidīja jau pie lidmašīnas, līdz ar to visas drošības pārbaudes veicām krietni ātrāk: mūs iesēdināja mašīnā, uzreiz aizveda līdz pasu pārbaudei utt. Starp citu, filmēšanas dienā mums bija savs miesassargs - tāds ļoti draudzīgs,» stāsta Mārcis. «Protams, pilsētā redzējām cilvēkus formastērpos, bet nekādu paaugstināto drošības līmeni neizjutām. Ja nu tikai dēļ tā fakta, ka mums bija miesassargs.»

Praktiski divas Telavivā aizvadāmās nedēļas bija paredzamas diezgan piesātinātā režīmā - mēģinājumi, prezentācijas, intervijas utt. «Par laimi, mums iepriekš bija labs treniņš: pabijām Anglijā, kur notika liela preses konference, tāpat braukājām arī uz citām valstīm. Arī Lietuvā bija līdzīgs pasākums - mums vienā dienā bija sešas intervijas, praktiski no deviņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Protams, daudz interviju bijis tepat Latvijā,» tā Staņislavs. «Mums viss šis laiks [pirms konkursa] bijis ļoti piesātināts - arī šādā kontekstā tā bija ļoti laba sagatavošanās tam, kas mūs sagaida tur, Telavivā. Droši vien viss būs daudz lielākos apmēros - gan no mediju intereses, gan arī grafiku viedokļa, taču mēs esam tādi cilvēki, kuri visu uztver pozitīvi un viegli, tāpēc šobrīd jūtamies labi un vienkārši gaidām braucienu,» piebalso Sabīne.

Laužot stereotipus

Lai gan neviens no četriem karuselistiem savā iepriekšējā un pašreizējā daiļradē neasociējas ar Eirovīziju, šis konkurss viņiem nav svešs - pērn Supernovā Mārcis bija viens no sava drauga Ritvara dziesmas Who’s Counting līdzautoriem (viņš to aranžēja), savukārt Sabīne dziedāja fona vokālu. «Sapratām, ka Supernova ir laba platforma, kur parādīt sevi un savu mūziku. Mēs to pieņēmām kā foršu izaicinājumu un vērtīgu pieredzi, absolūti nemērķējot uz lielo Eirovīziju. Mums bija dziesma, kuru vienkārši vajadzēja ierakstīt studijā - operatīvi to arī izdarījām. Pateicoties šim notikumam, nostabilizējāmies kā grupa, pirms tam vairāk uzstājāmies kā duets, turklāt lielākoties izpildījām kaverus. Esam par to ļoti priecīgi, jo mums labi saskan radošās vibrācijas: labi sapratām viens otru gan muzikāli, gan cilvēciski,» stāsta Sabīne.

Līdz šim lielas intereses par Eirovīzijas konkursu mūziķiem nav bijis. «Apskatījāmies tikai vinnētājus un mūsējos, un arī tad ne tiešraidē, bet kaut kad vēlāk ierakstā,» atzīst Mārcis. «Pabraukājot citur un iepazīstoties ar cilvēkiem, tagad uzzinām ļoti daudz par Eirovīziju, esam uzzinājuši, kādā līmenī tā notiek citur. Piemēram, Spānijā šis konkurss pēc prestiža ir gandrīz vai futbola līmenī. Savukārt Zviedrijā, kā man stāstīja kāds džeks, tas ir maratons divu mēnešu garumā - notikums, kuru gaida visa valsts, tas ir valsts mēroga pasākums un gada galvenais muzikālais notikums,» tā Mārcis. «Nav tā, ka Eirovīziju skatās tikai šī konkursa fanātiķi, kuriem patīk kaut kāds neesošais Eirovīzijas formāts - tādu patiesībā ir neliels procents. Daudzās valstīs Eirovīzija ir ļoti prestižs pasākums, kuru skatās cilvēki ar visdažādākajām mūzikas gaumēm, bet citur tā nav tik populāra, turklāt cilvēkiem attiecībā uz to ir izveidojušies stereotipi par to, kas tajā notiek, un viņi šo konkursu neskatīsies, lai gan arī Eirovīzijā var atrast vismaz 5, 10 vai 15% kvalitatīvas mūzikas. Tas ir stāsts par to, kas ir iesakņojies cilvēku prātos daudzu gadu gaitā. Man liekas, ka jebkurš no māksliniekiem var lauzt šo stereotipu, varbūt tāpēc vien ir vērts tajā piedalīties. Pasākums ir ļoti liels, tā auditorija ir aptuveni 200 miljoni [skatītāju], līdz ar to jebkurā gadījumā piedalīties Eirovīzijā ir vērtīgi,» norāda Sabīne.

Atkarīgs no attieksmes

Lai gan Eirovīzija (un arī Supernova) vienmēr tiek pozicionēta kā konkurss, kas dod teicamu platformu lielāku mērķu sasniegšanai, daudzas grupas un/vai izpildītāji pēc neveiksmēm tajā krīt dziļā radošajā bedrē vai pat pajūk. «Viss ir atkarīgs no tā, kā uztver Eirovīziju un cik pamatīgi strādā pēc šī konkursa,» nopietni sāk stāstīt Sabīne. «Lielākoties grupām vai māksliniekiem Eirovīzija ir ļoti augsts punkts, pēc kura sasniegšanas viņi bieži sadeg, tīri emocionāli vairs nav spējīgi sasniegt kādu tikpat augstu punktu un pamazām krīt. Viņi nonāk tādā kā frustrācijā. Daudz kas ir atkarīgs arī no tām ekspektācijām, kas ir pašam māksliniekam: ja esi ļoti pārliecināts par sevi un pat nepieļauj domu, ka varētu netikt finālā, tad, protams, pēc tam pašam ir nereālākā vilšanās. Un, ja tev vēl nāk kaut kāds negatīvais spiediens no malas, ka esi kādu piečakarējis, tad var būt diezgan depresīvs noskaņojums. Bet, ja uztver to visu vieglāk, kas pie viena neietekmē kvalitāti, ir daudz vieglāk uz visu paskatīties objektīvi un neietekmēties no apkārtējo viedokļa. Mēs taču labi zinām, ka ir konkrēta sabiedrības daļa, kas nepārtraukti izgāž savu žulti uz visiem un visapkārt. To vienkārši nevajag ņemt galvā.» Starp citu, neņemšanai galvā Carousel izstrādāta laba recepte: «Mēs komentārus [internetā] nelasām, līdz ar to izvairāmies no paša galvenā negāciju mākoņa, kas virmo virs mākslinieku galvām.»

Uz skatuves un dzīvē

Nav noslēpums, ka Sabīne ar Mārcis ir duets ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē - dziedātāja meklējusi ģitāristu savam muzikālajam projektam, lai uzstātos korporatīvajos pasākumos, bet abus kopā savedis pazīstamais bundzinieks Mārtiņš Miļevskis jeb Marchello.

Sabīne bērnību un skolas gadus pavadījusi Mazsalacā, bet vēlāk kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Madonu, kur pabeigusi vidusskolu. Pirmā lielākā pieredze uz skatuves bijusi dalība šovā Koru kari 2, Ievas Kerēvicas vadītā Madonas Zaļā kora sastāvā. Pēc tam (un joprojām) - Igo pavadošā sastāva bekvokāliste. 2013. gadā viņa papildināja meiteņu trio Lady’s Sweet rindas, nomainot Jolantu Strikaiti un sabija tajā pāris gadus. No fona vokālistes lomas viņa jau ir izaugusi. «Patiesībā man nepatīk dziedāt bekvokālu, jo mana balss tam īsti nav piemērota - tā ir klusa, līdz ar to man ir it kā jāspiež no sevis ārā spēcīgāki toņi. Tāpēc to arī nedaru, tikai kopā ar Igo, kas ir reti. Tā kā esam ar Igo sastāvu kopā jau ļoti daudz gadu, man patīk tā kompānija un, protams, arī pats mākslinieks,» atzīstas Sabīne.

Savukārt salaspilietis Mārcis pazīstams kā rokgrupas Laime pilnīga dalībnieks - šī blice pastāv jau no 2004. gada, izdoti trīs albumi. Savulaik viņš bija arī ģitārspēles skolotājs Jelgavas privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola. «Darbojos arī kā sesijas mūziķis, piemēram, Ralfa Eilanda sastāvā, dažkārt kopā ar džekiem uzspēlēju kādas kāziņas - kā jau visi!» smaida Mārcis. Starp citu, dalība dažādos konkursos viņam nav sveša - 2010. gadā viņš vinnēja kluba R’n’R rīkotajā konkursā Ģitāristu duelis, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu kluba organizētajā Guitar Day 2010. «Tas bija baigi veiksmīgs gads, jo risinājās divi ģitāristu konkursi, un es vinnēju abus!» sajūsminās Mārcis. «Abos dabūju baigi foršās gičas: viena bija B. C. Rich, kādu izmanto arī Kerijs Kings no grupas Slayer, bet otra - akustiskā, abas joprojām tiek izmantotas.» Eh, žēl gan, ka Eirovīzijā par uzvaru netiek piešķirta ģitāra, tad uzvara būtu mūsu…

Sabīne Žuga

  • Dzimusi 1988. gada 7. decembrī Valmierā. «Dzimtā puse man ir Valmieras reģions. Līdz astotajai klasei dzīvoju un mācījos Mazsalacā, pēc tam pārcēlos uz Madonu, kur nodzīvoju piecus gadus, pabeidzu vidusskolu un pārcēlos uz Rīgu, lai iestātos augstskolā. Tā kā - tikpat labi mani var saukt par mazsalacieti, kā par madonieti vai rīdzinieci».

  • Izglītība: Madonas vidusskola («Sākumā biju 1., pēc tam - 2. vidusskolā»), biznesa augstskolā Turība iegūts bakalaura grāds sabiedrisko attiecību specialitātē. Pabeigusi Madonas mūzikas skolu klavierspēles specialitātē.

Mārcis Vasiļevskis

  • Dzimis 1987. gada 16. februārī Rīgā.

  • Izglītība: «Kādu gadu nodzīvoju Brocēnos, pēc tam - Salaspils sākumskola/pamatskola, Rīgas 100. vidusskola. Man bija divas specialitātes - iestājos saksofonistos, bet pabeidzu gan to, gan arī ģitāristus. Kā ģitārists mācījos pie Armanda Alkšņa, kā saksofonists - pie Zinta Žvarta. Mani skolotāji bija nenormāli kruti džeki, un vispār visa šī skola bija fantastiska - te mani patiešām ievirzīja labās muzikālajās sliedēs.»

Carousel

  • Grupa izveidota 2015. gada sākumā. «Pašā, pašā sākumā - mūsu pirmā uzstāšanās bija Jaungada pasākumā,» joko Mārcis.

  • Sastāvs: Sabīne Žuga (vokāls), Mārcis Vasiļevskis (ģitāra), Staņislavs Judins (kontrabass) un Mareks Ameriks (sitamie instrumenti).

  • Grupas mūziķiem tuva ir džeza, blūza un indī stilistika un muzikālā daudzveidība. Plašāka auditorija Carousel pirmoreiz iepazina 2018. gada nogalē, kad grupa piedalījās koncertuzvedumā Pasaka ziemā.

  • Eirovīzijā piedalīsies ar dziesmu That Night, kas ir Sabīnes debija komponēšanā un dziesmu tekstu rakstīšanā.