“Arēnā Rīga” otrdienas vakarā aptuveni četru stundu ilgā muzikālajā maratonā jeb labdarības koncertā “Vienoti par iespēju” uzstājās aptuveni 30 Latvijā populāras grupas un izpildītāji. Teju katram bija kut kas vēstāms par šā brīža lielāko slepkavu – vēzi, kā arī valsts un mediķu attieksmi pret onkoloģijas pacientiem.
Ja vērtēt šo pasākumu tikai no finansiālā aspekta, tad tas līdz galam nepiepildīja savu uzdevumu: labdarības koncerta laikā tika saziedoti 103 609,77 eiro, bet kopumā bija nepieciešami 271 836,44 eiro. Onkoloģijas pacientus atbalstīt gan varēs arī turpmāk - portālā Ziedot.lv un zvanot uz ziedojuma tālruni 90067003 (maksa par zvanu 1,42 eiro). Akcijas mērķis ir nodrošināt finansiālu atbalstu 12 onkoloģijas slimniekiem. Kā zināms, pērn šis labdarības koncerts tika organizēts, lai palīdzētu ar vēzi slimajam mūziķim Valteram Frīdenbergam, diemžēl viņš cīņā ar vēzi neuzvarēja (Ralfa Eilanda formulējums). Taču savāktie līdzekļi 25 cilvēkiem palīdzēja tikt pie valsts neapmaksātiem medikamentiem.
Vērtējot šo pasākumu no muzikālā un sirsnīguma aspekta, tas pelnījis pieci ar krustu (labi, ar mīnusu). Pasākumu ievadīja grupa “Double Faced Eels”, kuru augstu celto karogu pārņēma citi kolēģi. Pamatīgus dziesmu svētkus sarīkoja Fēlikss Ķiģelis (ar dziesmu “Palaid vējā”), ar jaunumiem priecēja nemirstīgie “Pienvedēja piedzīvojumi”, negaidītā sastāvā uz skatuves kāpa “Laime pilnīga” (uz Eirovīziju aizbraukušo ģitāristu Mārci Vasiļevski aizstāja plašais “Very Cool People” kolektīvs), Harija Zariņa “Colt” Rīgai atrādīja jauno vokālisti Elīnu Krastiņu (ļoti sekmīgi aizstāja Ati Ieviņu), jauka bija Aija Andrejeva, bet arēnai jumtu ar savu enerģiju gandrīz nocēla Ralfs Eilands, augstu līmeni demonstrēja “Dzelzs vilks”, visādās nozīmēs skaistas bija “Tautumeitas”, pirmoreiz šāda veida auditorijai šādā vietā nodimdināja “Skyforger” (bija arī dziesma “Kad Ūsiņš jāj”!), jaunumus atrādīja “Indygo”, par īpaši emocionāliem brīžiem gādāja Valtera kolēģi no “Putnu balles”, efektīgs bija Ansis (ar Kristīni Pāži), noslēgumā sevi teicami atrādīja Intars Busulis utt., u.t.jpr. - šo uzskaiti varētu turpināt vēl un vēl.
Arī šogad mūziķi kāpa uz skatuves, lai palīdzētu ar vēzi skartajiem cilvēkiem, kuriem nepieciešamā ārstēšana vai zāles netiek apmaksātas no valsts budžeta. “Es kāpju uz “Vienoti par iespēju!” skatuves, jo vēlos mudināt cilvēkus regulāri doties pie ārsta un veikt veselības pārbaudes. Ir labi iegūt ārsta apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā, bet, ja tomēr tā nav, tad vēl svarīgāk ir slimību konstatēt laicīgi, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstēšanos,” vienu no labākajiem padomiem sanākušajiem šajā vakarā sniedza Ralfs Eilands. Šokējoši bija tas, ka teju katrai uz skatuves kāpušajai grupai vai mūziķim bija kāds stāsts no personīgās dzīves par to, cik rupji un vienaldzīgi pret onkoloģiskajiem pacientiem attiecas struktūras, kurām būtībā vajadzētu rūpēties kaut vai par to, lai vismaz atvieglotu ciešanas, ja ne dotu iespēju izārstēties. Visa vakara gaitā klausītājiem bija iespēja dzirdēt onkoloģijas pacientu dzīvesstāstus, ko lasīja aktieri Līga Zeļģe, Mārtiņš Meiers un Lauris Dzelzītis, taču tie drīzāk bija šausmu stāsti, jo gandrīz visi beidzās ar iznīcinošo “miris” - ja jau cerību nekādu, neviens stāsts nebeidzas ar laimīgām beigām, kamdēļ tad vispār ziedot?! Tas tā, subjektīvas pārdomas. Un otrs: labdarības koncerts “Vienoti par iespēju” risinās jau otro gadu un jau otro gadu arēna tiek pārvērsta par bērnu rotaļu laukumu. Bērniem līdz sešu gadu vecumam ieeja bija par brīvu, tomēr vecākiem vajadzētu padomāt, vai tomēr nav pārāk bīstami laist mazos brīvi skraidelēt pa arēnas betona kāpnēm un dažādiem konstrukciju džungļiem, un vai vispār ir vērts mocīt sevi, bērnus un apkārtējos, ieslogot tos uz tik ilgu laiku skaļā un viņus neinteresējošā koncertā. Tas tā, vēlreiz subjektīvas pārdomas.
