RECENZIJA: Arnis Slobožaņins "Pasamūds puosokā"

Šo sestdien, 4. maijā, Daugavpils klubā "Artilērijas Pagrabi" notiks latgaliešu grupas “Dabasu Durovys” līdera Arņa Slobožaņina soloalbuma prezentācija.

Ja šī daugavpiliešu blice savā pastāvēšanas vēsturē, kas ilgst no 2006. gada, izdevusi jau četrus albumus, tad Arnim šī, šķiet, ir debija solofrontē.

Albumā iekļautas desmit dziesmas, tas pieejams tikai digitāli - mūzikas straumēšanas vietnēs internetā. “Pasamūds puosokā” ir divu šajā albumā iekļauto dziesmu nosaukumu salikums, kas raksturojot arī visu tā tematiku - pārmaiņas, meklējumus, nostaļģiju. "Darbs pie soloalbuma izvērtās pavisam savādāks, nekā muzicēšana grupā,” klāsta Arnis. “Grupā mēs bieži radoši piekāpāmies viens otram, tādā veidā iegūstot raksturīgu skanējumu. Šoreiz viss bija savādāk - vai nu es pats visu skaņdarbu izdomāju no sākuma līdz galam, vai arī neiejaucos, un ļāvu pilnīgu brīvību cilvēkiem, ar kuriem sadarbojos ierakstu laikā. Sololbums tapa daudz vieglāk, nekā grupas izdotie albumi." Bez paša Arņa Slobožaņina (balss, taustiņi, bass, ģitāra) vēl ierakstos piedalījušies Valdis Rundzāns (bass, taustiņi), Amanda Lapa (bungas, taustiņi), Artis Boriss (taustiņi), Vjačeslavs Pilipovs (ģitāra), Zurabi Ivanāns (bass, balss, taustiņi, ģitāra), Deniss Smirnovs (bungas), Elgars Ludboržs (ģitāra) un Aleksandrs Tamans (bungas). Pāris dziesmu iedziedāts kopā ar Janu Dudari no grupas “Piparmētra”. Patiesībā nav skaidrs, kāpēc Arnis šīs dziesmas vēlējies izdot soloalbumā, jo stilistiski tas diez ko neatšķiras no “Dabasu Durovys” izpildījumā dzirdētā.

PAR. Albums, kas noteikti ir noklausīšanās vērts. Ieturēts gaišās noskaņās, ar vairākām interesantām dziesmām - tāds viegls poproks ar ģitārām trumpī. No albumā iekļautā skaņu materiāla pirmām kārtām izceļama ritmiskā “Kangars” ar ļoti veiksmīgo tekstu - piedziedājumā skanošais “tev visapkārt atskan čuksti/ rāpo, tad tu nepaklupsi/ un, ja galvu lejup lieksi/ atalgots tad labi tiksi” uzreiz iesēžas atmiņā. Vēl - “Prāta vētras” noskaņās ieturētās “Tur” un “Pretpoli”, no kurām pēdējā iedziedāta kopā ar Dudari, lai gan šķiet, ka Arnis tikpat labi varēja tikt galā arī viens pats. Pie minētajām divām vienā plauktiņā var likt arī stilistiski itin līdzīgo “Viens pret viens”, savukārt subjektīvi gribētos izcelt roķīgo “Dusmys”, kas ieturēta teju vai Detlefa garā.

PRET. Lielākais šī albuma mīnuss ir tas, ka te nav neviena no kājām nonesoša hita, pēc kura noklausīšanās gribētos teikt - “wow”, tas gan bija labais! Ir pāris šaubīgu gabalu, bez kuriem šajā albumā varēja arī iztikt, piemēram, “Sirds” un kopā ar Dudari iedziedātā “Satikušies”. Klausoties šo albumu, pieķer sevi pie dažādu atsauču meklējumiem, sākot no “Prāta vētras” (lielās devās) un “Sudden Light” līdz Detlefam un pat Fēliksam Ķiģelim - tas arī nav labi.