Amsterdama nogurusi no sarkano lukturu pilsētas zīmola
 
©Scanpix

Kopš šīs nedēļas gidu vadītās ekskursijas pa Amsterdamas sarkano lukturu rajonu iespējams organizēt tikai līdz septiņiem vakarā, bet, sākot ar nākamo gadu, tās būs aizliegtas vispār. Tas ir tikai viens no lēmumiem, ko Amsterdamas mērija beidzamajā laikā pieņēmusi, lai mazinātu uz skaļām izklaidēm noskaņoto tūristu radīto haosu pilsētas ielās.

Pilsētnieki, kuri vēl pirms gadiem desmit jūsmoja par tūristu pieplūdumu un tā radītajiem ienākumiem, jūtas noguruši - pērn vien Amsterdamu, kurā dzīvo tikai 850 000 iedzīvotāju, apmeklēja 19 miljoni viesu.

Laiemi no Anglijas

Turklāt ļoti lielu daļu šo ciemiņu maz interesē Amsterdamas unikālie kanāli un iespaidīgā arhitektūra, nerunājot nemaz par Rembranta māju - muzeju vai slaveno Rijksmuseum. Viņu prioritātes ir citas - gūt maksimālu baudu, apmeklējot slavenos Amsterdamas kofīšopus, kur iespējams apreibināties ar kaņepēm, un paviesojoties leģendārajā sarkano lukturu rajonā, ko vietējie dēvē par Wallen jeb kanālu krastiem. Amsterdamas mērijas mārketinga pārvaldes pārstāvis Niko Mulders vācu raidkorporācijai Deutsche Welle stāstījis, ka šādus tūristus viņi dēvējot par Laiemiem. Vidēji statistiskais Laiems ir 18 līdz 24 gadus vecs brits, kurš Amsterdamā pabijis ne vairāk kā 48 stundas, turklāt visu laiku atradies tādā reibumā, ka bieži vien pat īsti neatceras, ko pilsētā sadarījis. Bet, protams, grēko ne tikai briti...

Vislielākais haoss vēlās vakara stundās valda sarkano lukturu rajonā, un tieši tas šonedēļ nonācis pasaules mediju uzmanības centrā. Līdz šim gidu vadītās ekskursijas pa šo rajonu bija iespējamas līdz pat pulksten 23.00, taču kopš 1. aprīļa noteikti jauni ierobežojumi - pēc 19.00 ekskursijas rīkot ir aizliegts, bet pēc nākamā gada 1. janvāra tādas organizēt nedrīkstēs vispār. Par to, cik populārs ir šis pakalpojums, liecina Amsterdamas mērijas apkopotā informācija - ik nedēļu no rajona galvenā laukuma Oudekerksplein ceļā dodas vismaz 1000 tūristu grupu, katrā no kurām ir līdz 20 cilvēku. Gidi pilsētas viesiem stāsta par gadsimtiem ilgo sarkano lukturu rajona vēsturi, dažas grupas apmeklē seksa šovus, citas dodas uz Prostitūcijas Sarkano lukturu noslēpumu muzeju.

Prostitūtas nav sajūsmā

Aizliegumi, kas jau stājušies un vēl stāsies spēkā, noteikti pēc pilsētas vicemēra Udo Koka iniciatīvas. Sarunā ar AP viņš stāstījis par diviem galvenajiem apsvērumiem, kādēļ tie pieņemti. Pirmkārt, varas iestādes rūpējoties par to, lai seksa industrijā strādājošās sievietes nejustos pazemotas, jo neesot taču normāli, ka XXI gadsimtā ļaudis nāk un blenž uz viņām gluži kā uz zvērnīcā ieslodzītiem dzīvniekiem. Otrkārt, šādas rīcības mērķis ir mazināt kņadu un haosu rajonā.

Tomēr ziņu aģentūra norāda, ka prostitūtas par jaunajiem noteikumiem lielā sajūsmā nav. Mērija gan apgalvojusi, ka pirms lēmuma pieņemšanas veikusi pētījumu, kurā 80% seksa industrijā strādājošo atbalstījušas ekskursiju aizliegumu, taču prostitūtu arodbiedrības Proud pārstāves smejas, ka aptaujāts vien kāds desmits cilvēku. Arodbiedrības pārstāve, kas sevi dēvē par Velvetu (šajā profesijā nav pieņemts atklāt īstos vārdus), pauž bažas, ka situācija kļūs vēl sliktāka. «Tos, kuri Amsterdamā ieradušies, lai apmeklētu sarkano lukturu rajonu, organizētu ekskursiju aizliegšana neatturēs. Viņi tāpat nāks un blenzīs prostitūtu skatlogos, taču vairs nebūs gidu, kuri aizrādītu tiem, kuri mūs fotografē, klaigā, svilpj, izsaka nepiedienīgas piezīmes vai dzērumā iedomājas, ka jau ir nopelnījuši pakalpojumu,» viņa saka. Proud ieskatā labākais risinājums būtu nodalīt blenzējus no reāliem klientiem, taču, kā to panākt, nav īsti skaidrs. Pirms pāris gadiem pilsētas domē tika apspriesta iespēja noteikt ieejas maksu šajā rajonā (piemēram, piecus eiro), tomēr to noraidīja, kā iemeslu minot ļoti sarežģīto šā lēmuma administrēšanu. Britu avīze The Daily Telegraph raksta, ka pēdējo desmit gadu laikā darbību pārtraukuši aptuveni 40% par skatlogiem dēvēto bordeļu - gan tāpēc, ka krities pieprasījums, gan tāpēc, ka vietējās varas iestādes cenšas atbrīvot Amsterdamu no sarkano lukturu pilsētas tēla. Izskanējuši priekšlikumi atvēlēt prieka namiem vietu kaut kur pilsētas nomalē, tomēr arī tie noraidīti - pilnībā atteikties no tradīcijām nav gatava pat Amsterdama.

Skaļos tūristus nevajag

Taču skaļais masu tūrisms pilsētniekus ir nogurdinājis - gluži tāpat kā Barselonas, Venēcijas, Dubrovnikas, Lisabonas un citu Eiropā populāru apskates objektu iedzīvotājus, uzsver Deutsche Welle. Pirms gada Amsterdama atteicās no jau slavenā lozunga I Amsterdam, tā vietā izvēloties daudz piezemētāko City in Balance jeb Pilsēta līdzsvarā. «Mums vairs nevajag reklamēties. Amsterdamu zina visi, un tagad mūsu mērķis ir uzlabot pilsētas reputāciju,» skaidrojis N. Mulders, kura mārketinga kompānija uzsākusi kampaņu Izbaudi un cieni. Tās ietvaros nosacītajiem Laiemiem, kuri internetā interesējas par ceļojumu uz Amsterdamu, jau uzreiz tiek atgādināts, ko šajā pilsētā drīkst atļauties, bet ko ne. Pērn pieņemts lēmums, ka par tādiem pārkāpumiem kā urinēšana vai vemšana sabiedriskās vietās, trokšņošana naktīs vai alkohola lietošana ielās administratīvais sods līdz 140 eiro tiek iekasēts uz vietas - ja ne, pārkāpējam draud pāris dienu uzturēšanās aiz restēm, kas neatbrīvo no pienākuma samaksāt soda naudu. Vietējās varas iestādes rezervējušas sev tiesības jebkurā brīdī slēgt vecpilsētas ielas, ja pienācis brīdis tās sakopt. Tāpat vairs netiek izsniegtas licences jaunu viesnīcu, suvenīru veikalu, kofīšopu un līdzīgu izklaides vietu ierīkošanai pilsētas vēsturiskajā centrā.

Tūrisma nodokļi, kas līdz šim bija 6% no viesnīcas pakalpojumu izmaksām pilsētas centrā un 4% citos rajonos, sākot arī šo gadu, paaugstināti līdz 7% visā Amsterdamā. Savukārt iedzīvotājiem aizliegts savus mājokļus iebraucējiem izīrēt uz vairāk nekā 30 dienām gadā, šādā veidā pamatīgi iedragājot tādu platformu kā Airbnb un Booking.com darbību. «Mēs, protams, joprojām ar prieku aicinām ciemos tūristus, taču viņiem jāsaprot, ka Amsterdama pirmām kārtām ir pilsēta, kur dzīvo tās iedzīvotāji, bet tikai pēc tam tūristu galamērķis. Pašlaik daudzi Amsterdamas iedzīvotāji savās mājās jūtas gluži kā ārzemnieki - viņiem vairs nav pastāvīgu kaimiņu, bet tikai viena otru nomainošas tūristu grupas,» sarunā ar Deutsche Welle rezumējusi mērijas pārstāve Vera Ela.