RECENZIJA: Beigtie Ulmaņi: "Berceuses du groupe des petits - enfants de Lénine"

Lai gan šīs dienas datums – 1. aprīlis – liek domāt, ka grupas nosaukums ir izdomāts, un arī albuma, kura nosaukums tulkojumā ir “Šūpuļdziesmas Ļeņina mazbērnu bandai”, patiesībā nemaz nav, viss ir pa īstam.

“Beigtie Ulmaņi” ir pankroka apvienība no Rīgas, izveidota 2015. gadā. Diez ko daudz informācijas par to nav pieejams, vien tas, ka apvienības sastāvā ir Didzis, Dāvis, Kārlis un Ieva, menedžeris - Kārlis Ulmanis (bet protams, kurš gan cits?!), stils - “adult punk”, bet pie ietekmes avotiem tiek minēti “Dead Kennedys”, “Nirvana”, Sergejs Šnurovs, “Prāta Vētra” un Andris Kivičs.

Albums esot “veltīts visiem stingrās dūres režīma atbalstītājiem zem zemes un virs zemes.” Iemetot aci grupas vietnēs sociālajos tīklos, var atrast arī izsmeļošāku skaidrojumu par šo darbu. “Latvieši kopumā jau izsenis ir bijuši īsteni fiziskie skolotāji: viņi kopj savas bioloģiskās govis, pa reizei uzdejo tango latviskā garā, lej benzīnu savos traktoros un pļaujmašīnās, kā arī regulāros dzejas vakaros kultūras namos un pagastu mājās apspriežas par nacistiem un citiem tautai aktuāliem jautājumiem. Jaunais grupas "Beigtie Ulmaņi" albums spēcīgā un neatvairāmā lirikā atgādina par šo senču kultūras mantojumu, par Satversmes ievadā stingri ierakstīto latvisko dzīvesziņu. Tas ir kārtējais Latvijas identitātes Eiropas kultūrtelpā apliecinājums,” prātuļo grupa. Un vēl: “Mums visiem ir jānomirst, lai dzimtu kaut kas jauns. Lai turpinātos radīšanas cikls, kas nodrošina tautas pastāvēšanu un attīstību cauri gadu simteņiem. "Beigtos Ulmaņus" nevar nekādīgi ietekmēt vai nopirkt, jo viņi ir beigti. Kā pēdējā nagla pūstošās popmūzikas zārkā viņi ir izpildījuši savu lomu un iegājuši vēsturē. Nākotne gan vēl nav uzrakstīta, tā vēl tikai taps, un ar senču mantojuma brīvības vēsmām mūsu kopīgā laiva virzīsies tālāk. Tomēr nešaubieties par būtiskāko katra pilsoņa uzdevumu - palieciet savās vietās un izbaudiet "Berceuses du groupe des petits-enfants de Lénine" mūzikas valdzinājumu, pirms nāve ieskauj arī jūsu dvēseli." Šķiet, kādi plašāki skaidrojumi ir lieki.

PAR. Sešas dziesmiņas, kas atsauc atmiņā “krāmenes” un “Mad Mix” laikus, - kārtīgs, ortodoksāls vecās skolas pankroks, kam noteikti atrastos vieta Dambja veidotajās izlasēs “Odekolons”. Praktiski visās dziesmās ir labi padevies teksts, bet no skanīguma viedokļa ieteicamākā dziesma ir “Par nacistiem”, ko varētu izvirzīt kā priekšvēlēšanu himnu: “kamdēļ balso par?”, jo “pensija būs lielāka un tramvajs vēl par brīvu”. Nu ja, tā arī ir. Rezumējums - “jāņem rokā armatūra un jārīkojas”, kā dziesmā “Fiziskais skolotājs”.

PRET. Kvalitāte ir briesmīga - gan dziedāšanas, gan spēlēšanas, gan arī paša ieraksta. Pēdējās divas dziesmas “Tango” un “Benzīns” gan ir garām kasei.