RECENZIJA: Laima Vaikule "Leģendas. Laima Vaikule"

Jau pavisam drīz, 30. martā, ar lielkoncertu "Arēnā Rīga" savu pusapaļo jubileju atzīmēs dziedātāja Laima Vaikule. Šo notikumu gaidot, izdevniecība "MicRec" sērijā "Leģendas" izdevusi viņas dziesmu izlasi, kurā apkopotas visas populārākās latviski ieskaņotās dziesmas.

Jāpiebilst, ka vairākas no tām nekad nav izdotas ne vinila platēs, ne kompaktdiskos. Izlase tiek iesākta ar Laimai, šķiet, visraksturīgāko dziesmu “Nenāciet klāt man rudenī”, kas, kā izrādās, tapusi jau 1987. gadā, tai seko “Šerloks Holmss”, duets ar tolaik vēl pavisam maziņo “dzeguzēnu” Gunāru Kalniņu dziesmā “Mazs dialogs” jeb “Mazais panks”, “Negribu izcelties” (par nozagto zvaigzni), tālāk foršais rokenrols “Vārna”, vēl viens raksturgabals “Negribas vairāk nekā” jeb “Mēness blūzs”, slavenās “Viss nāk un aiziet”, “Balta saule” un “Laternu stundā”, no jaunākiem laikiem pazīstamā “Vienā laivā” (2013. gada ieraksts), aizpērn kopā ar Jāni Stībeli ierakstītā “Bez vārdiem” un citas. Kopskaitā 18 dziesmas plus īpašā odziņa - dziesma “O, kādi zēni (bez puišiem nevar)” no filmas “Vajadzīga soliste” bonusā. Tā iedziedāta kopā ar Mirdzu Zīveri, un ir vecākā no izlasē atrodamajiem ierakstiem - datēta ar 1983. gadu. Turklāt tā ir šajā izlasē vienīgā, ko nav sarakstījis Raimonds Pauls - tās autors ir Zigmars Liepiņš. Albuma bukletā ir arī muzikoloģes Daigas Mazvērsītes sagatavotais apraksts par Laimas karjeru - ļoti izsmeļošs un interesants. No tā uzzināsiet, ka, piemēram, bērnībā Laima “labprātāk spēlējās nevis ar lellēm, bet kopā ar zēniem rāpās kokos un piedalījās cīniņos, bet, kad atnāca ciemiņi, vecāki lūdza uzdziedāt, jo meitenei bija tik skaista balss”, taču iesākumā “topošo solisti, medicīnas skolas audzēkni, neaizrāva doma par gariem mēģinājumiem kopā ar Rīgas estrādes orķestri.”

Diezgan pailgi Laimas dziedāšanas un dejošanas prasmes varēja novērtēt visai šaurs loks - slavenā restorāna “Jūras pērle” apmeklētāji, un tikai 1984. gadā, kad uz ekrāniem nonāca jau minētā filma “Vajadzīga soliste”, Latvija iepazina neparasto dziedātāju, kas šajā kinolentē bija arī horeogrāfe. Pirmais izrāviens plašās Padomju Savienības tirgū notika 1985. gada nogalē, parādoties Vecgada pārraidē “Zilā uguntiņa” ar aizraujošo dziesmiņu “Mušmires”, bet pēc tam... Kā nu tur bija tālāk, lasiet paši.

PAR. Ja nu kāda dziedātāja arī ir pelnījusi latviešu estrādes dīvas statusu, tad tā ir Laima Vaikule, un protams, viņa ir pelnījusi arī atrašanos sērijā “Leģendas” un savu labāko dziesmu izlasi. “Neatkārtojama, suģestējoša, apburoša ir dziedātāja Laima Vaikule, visaugstākās raudzes profesionāle savā daiļradē,” teikts albuma bukletā, un tam var tikai piekrist. Jāatzīst, ka dažas no šīm dziesmām bija nepelnīti piemirsušās, piemēram, agrāk nepublicētā, visai efektīgā “Tas ir mans ceļš” un ļoti skaistā “Māte mani auklējusi”.

PRET. Ja viss izlasē iekļautais materiāls ir latviski, tad latviski, tomēr žēl, ka šādā atskatā ir Laimas karjeru iztrūkst labākās krieviski dziedātās dziesmas (“Nočnoj kostjor”, “Ješčo ņe večer”, kopā ar Valēriju Ļeontjevu dziedātā “Vernisāža” u.c.), kā arī superīgā “Breakin’ Away” no Amerikā 1991. gadā izdotā albuma “Tango”, kurā Ziemeļu Madonna (arī tā tolaik mēdza dēvēt Vaikuli) pierāda, ka šāds salīdzinājums nav nejaušs. Tiesa, vēl labāk šāds izdevums izskatītos dubultdiska formātā, kur otrais būtu DVD ar Laimas klipiem un koncertierakstiem - iespaidīgie priekšnesumi bieži vien piepluso teju pusi no pārējā skatuves snieguma.