RECENZIJA: Backstreet Boys "DNA"
 
©Publicitātes foto

"Backstreet Boys" – 90. gadu vidū miljoniem meiteņu (un arī zēni) bija gatavi doties kaut uz otru pasaules malu, lai tikai vaigā redzētu un savām ausīm dzirdēto šo populāro "boisbendu". Jau debijas albums "Backstreet Boys" (1996) visā pasaulē tika pārdots vairāk nekā 10 miljonu kopiju apmērā, bet tā pēcteči "Backstreet’s Back" (1997), "Millenium" (1999) un "Black & Blue" (2000) sasniedza pat 25 – 30 miljonu kopiju atzīmi, kas pat tiem laikiem bija mežonīgs cipars. Pēc tam "BSB" paņēma pauzi, lai atgrieztos ar jaunu spēku – arī "Never Gone" (2005) pārdošanas dati svārstījās ap 10 miljoniem kopiju, un Amerikas topā tas bija meklējams Top 3.

Pēdējos gados gan “BSB” sakarā jebkuras ziņas padzirdot pirmais ir jautājums “kā, viņi vēl ir dzīvi?!”. Dzīvi gan, turklāt nupat laiduši klajā savu devīto studijas albumu. Dīvainākais, ka štatos tas kļuvis par Nr.1, ko šai grupai nebija izdevies sasniegt kopš 2000. gada. Turklāt, kas nav mazāk pārsteidzoši, “BSB” joprojām ir tie paši pieci puiši, kas 1993. gadā sāka savu darbību - Braiens Litrels, Aleksandrs Džeimss Maklīns, Hovijs Doro, Niks Kārters un Kevins Ričardsons. Tiesa, viņiem vairs nav padsmit, bet 40 - 45 gadi, taču uz šo nelielo niansi smalkjūtīgi pievērsim acis… Saprotams, ka “BSB” vairs nepiedāvā tīņu popu, bet krietni vien gudrāku popmūziku, taču tas nav mainījis mūzikas kritiķu attieksmi pret viņiem, kas joprojām ir, maigi izsakoties, skeptiska. “Šīs dziesmas lieliski atspoguļo to, kas mēs esam kā indivīdi, un kas mēs esam kā grupa. Tās ir mūsu DNS. Mēs tiešām lepojamies ar šo albumu,” paudis Ričardsons un nemaz nav liekuļojis.

PAR. Albuma iesākums ar “Don’t Go Breaking My Heart” un “Nobody Else” varētu pat pretendēt uz “adult pop” nišu, savu apogeju sasniedzot dziesmā “New Love”, kas bagātināta ar elegantu basa motīvu. “Is It Just Me” un “Chances” - glīti popgabali. Jāatzīst, ka nav tik traki, klausīties var - 90. gados šis visu laiku pārdotākais “boisbends” krita uz nerviem krietni pamatīgāk.

PRET. Lielākais “Backstreet Boys ‘2019” mīnuss ir tāds, ka viņu jaunajā albumā nav, aiz kā aizķerties, tas ir, nav praktiski neviena tāda gabala, kas varētu iefiltrēties topos uz palikšanu. Bet tas “boisbendiem” ir vitāli svarīgi - ja tevis nav radiostacijās, tevis nav vispār. Diemžēl šiem vīriem bieži piemirstas, cik viņiem ir gadu, un izklausās diezgan žēlīgi, kad šāda vecuma kungi izpilda tīņu popu, kā tas ir, piemēram, dziesmā “Chateau”, arī “The Way It Was”, “OK” un vēl vairākos gabalos. It kā būtu laiks tam visam mest mieru, taču, ja jaunos darbus joprojām var iedabūt Amerikas topa pirmajās ailēs, kāpēc gan to darīt?!

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.