Šīs nedēļas sākumā, akurāt savā dzimšanas dienā, mājīgajās K. K. fon Stricka villas telpās šaurā un mazliet ģimeniskā lokā savu otro soloalbumu prezentēja pašmāju ģitāras virtuozs Mārcis Auziņš.
Šajā albumā iekļauts ducis paša Mārča komponēto skaņdarbu, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā, kā arī divas citu autoru darbu kaverversijas - Viļņa Krieviņa “Meitenei kafejnīcā” un Imanta Kalniņa “Dūdieviņš”.
Plašāka auditorija ar albumā iekļauto skaņu materiālu pirmoreiz varēs iepazīties šo sestdien, 2. februārī, kad Mārcis spēlēs mūzikas namā “Daile”, bet šim koncertam sekos vēl 14 uzstāšanās dažādās Latvijas vietās. “Aizrautība ar mūziku un ģitārspēli ir tā pastāvīgā sajūta, kas atkal un atkal liek ņemt rokās instrumentu, komponēt, aranžēt un meklēt jaunus muzikālās izpausmes veidus. Tā ir vilkme pārvērst mirkļus, iespaidus, laiku un apkārt notiekošo ģitārmūzikā. Tā ir vēlme izzināt instrumenta un tā skanējuma un spēles robežas - nebeidzams izaicinājums atklāt un neapstāties. Tas ir tas mirklis uz skatuves, kad trīsstūrī “es-mūzika-klausītājs” notiek tā īpašā mijiedarbība, kas tik daudz prasa un vēl vairāk jo vairāk dod atpakaļ. Tas ir mans aicinājums - mana Aizrautība, kurā viss iespējams,” jauno albumu piesaka Mārcis Auziņš. Jāpiebilst, ka albuma māksliniecisko dizainu ir veidojusi Elita Patmalniece, kura iedvesmojusies no albumā iekļauto skaņdarbu nosaukumiem un centusies katra vadmotīvam piešķirt kādu simbolu, kas tad arī attēloti uz CD vāciņa.
PAR. Lai ģitārspēles profesionāļi spriež par to, kā Auziņš spēlē, kā viņš panāk tādu vai citādu skanējumu, kā aranžē savas melodijas utt., klausītāji to vērtēs kategorijās “patīk-nepatīk”, bet Mārča aizrautība “Aizrautībā” nevar nepatikt. It īpaši skaņdarbos, kuriem viņš pievieno savu savdabīgo “firmas” skanējumu, piemēram, amerikanizētajā “New Orleans Blues” un diskā tai uzreiz sekojošajā enerģiskajā “Dzeltens” - koncertos publika pie šiem gabaliem būs kājās (vai vismaz nemierīgi dīdīsies krēslos), jo Mārcis “dzīvajā” izklausās vēl labāk. Vēl - “Diena”, “Strīds” un “Alkatība” (pēdējās divas pēc savas noskaņas ar kaut ko atgādina “Komunālo blūzu”), interesanta ir arī “Solaris”, atzīmēšanas vērtas ir vēl pāris kompozīcijas. Mārcis Auziņš pilnīgi noteikti ir viens no labākajiem, ja ne pats labākais, 30 - 40-gadnieku paaudzes ģitāristiem Latvijā.
PRET. Auziņa aizrautība ne vienmēr aizrauj, piemēram, tādā skaņdarbā kā “Vidus”, arī tituldziesmā. Albumā bieži vien demonstrētā vēlme radīt kaut ko novatorisku, eksperimentēt un parādīt savas spējas profesionālajai videi ne vienmēr būs saprotamas ierindas klausītājiem, līdz ar to kopumā šis ripulis uz tā beigām mazliet sāk garlaikot.
