TŪRISMS: No monarhu kronēšanas līdz jaunajai Vudstokai – kurp doties 2019. gadā?

Māris Krūmiņš schedule4.jan 2019

GLEZNAINA. Lihtenšteina, kas šogad atzīmē 300. gadadienu, ir izslavēta ar gleznainajiem dabas skatiem © Christian Hartmann/REUTERS

Tūrismam un ceļojumiem veltītie starptautiskie izdevumi un interneta vietnes vienā balsī atzīst, ka šogad pasaulē netrūks notikumu, kurus būtu interesanti apmeklēt klātienē. Tiem, kuri vēlas redzēt austrumnieciski greznas monarhu kronēšanas ceremonijas, jādodas uz Japānu vai Taizemi; ļaudis, kuri ar nostalģiju atminas Vudstokas festivālu vai Nīla Ārmstronga izkāpšanu uz Mēness, varētu plānot ceļojumu uz ASV; mākslas novirziena Bauhaus piekritēji pulcēsies Vācijā; 500 gadus kopš Leonardo da Vinči nāves pieminēs Itālijā un Francijā, bet ES pilsoņi, kuriem pietrūkst adrenalīna, var riskēt Brexit dienā, 29. martā, doties uz Londonu, lai pārbaudītu, kā tad īsti būs organizēta britu izstāšanās no ES.

Gada grandiozākie sporta notikumi būs Pasaules kausa izcīņa regbijā, kas 20. septembrī sāksies Japānā, un pasaules čempionāts vieglatlētikā, ko septembra beigās un oktobra sākumā uzņems Kataras galvaspilsēta Doha. Bet mūsu hokeja izlases līdzjutēji plāno maijā doties uz pasaules čempionātu Bratislavā, savukārt basketbola fani cer, ka augusta beigās radīsies iemesls apciemot Ķīnu - ja Latvijas groza bumbas meistariem izdosies kvalificēties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram.

Jauns imperators un karalis

Ceļojums uz Āzijas valstīm ir gan laikietilpīgs, gan dārgs, tomēr pavasarī būs vienreizēja iespēja izmantot piedāvājumu divi vienā. Proti, 30. aprīlī amatu oficiāli atstās Japānas imperators Akihito, un jau nākamajā dienā pienākumus uzsāks pildīt viņa dēls Naruhito. Dažādi rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar kronēšanas procesu, turpināsies līdz pat oktobrim, taču, kā norāda CNN, arī aprīļa nogalē un maija sākumā Tokijā būšot ko redzēt - gan pie imperatora pils, gan daudzajos sintoisma tempļos. Ceļotājiem šoreiz ir iemesls turēt īkšķus par vēlu pavasari, jo tādā gadījumā ir cerības, ka Tokijā vēl nebūs beigusies ķiršu ziedēšanas sezona.

Bet uzreiz no Japānas iespējams pārcelties uz relatīvi netālās Taizemes galvaspilsētu Bangkoku, kur no 4. līdz 6. maijam notiks jaunā karaļa Ramas X kronēšanas ceremonija. Taizemes karaļnams izsludinājis ļoti vērienīgas svinības, kuru kulminācija būs monarha tikšanās ar ietekmīgiem sabiedrības pārstāvjiem un diplomātiem. Parastajiem tūristiem, gluži tāpat kā Taizemes ierindas pilsoņiem, šajā pasākumā gan nebūs iespējams piedalīties, tomēr ir zināms, ka daudzviet Bangkokā un citās valsts pilsētās būs uzstādīti lielie ekrāni, un lai nu ko, bet svinēt un godināt karali taizemieši māk. Jo vairāk tādēļ, ka tikai tagad beigsies oficiālais sērošanas periods, kas tika izsludināts pēc 70 gadus valdījušā karaļa Ramas IX nāves 2016. gada oktobrī.

USA Today atgādina, ka no Āzijas valstīm tūristiem īpaši pievilcīga varētu šķist Singapūra. 28. janvārī pilsētvalstī sāksies svinības par godu 200. gadadienai, kopš Singapūru apmeklēja ceļotājs Stemfords Rafls - tā tiek uzskatīta par šīs teritorijas dzimšanas dienu. Daudzi Singapūras muzeji šī iemesla dēļ nesen atjaunojuši savas ekspozīcijas.

Lielais kanjons un Kenedija centrs

Ne mazums zīmīgu datumu atzīmēs Savienotajās Valstīs. Dabas draugi un aktīvās atpūtas piekritēji savos kalendāros droši vien atzīmējuši 26. februāri, kad apritēs tieši 100 gadu kopš nacionālā parka izveidošanas Lielā kanjona teritorijā. Šis dabas brīnums radies pirms aptuveni pieciem vai sešiem miljoniem gadu, bet arheologi secinājuši, ka pirmie cilvēki apvidū apmetušies pirms gandrīz 12 000 gadu. CNN norāda, ka apaļās jubilejas gadā parkā tiks atklāti vairāki jauni maršruti, tomēr steigai nav pamata, jo ziemā pastaigas pa Lielo kanjonu, it sevišķi tā ziemeļu daļu, ir bīstamas.

20. jūlijā apritēs tieši 50 gadi, kopš pirmie cilvēki izkāpa uz Mēness - 1969. gadā uz mūsu planētas dabiskā pavadoņa nolaidās misijas Apollo-11 modulis Eagle, kurā atradās amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins. Kanaveralas zemesragā (Floridā) esošajā Kenedija kosmiskajā centrā ir ierīkota jauna ekspozīcija, kurā apkopots maksimāli daudz informācijas par Apollo misijām, kas notika no 1963. līdz 1972. gadam. Tur arī iespējams uzzināt daudz ko par citiem NASA nozīmīgākajiem projektiem - sākot ar šatlu programmu un beidzot ar Habla kosmiskā teleskopa veiktajiem atklājumiem.

Interneta ziņu vietne Smarter Travel.com norāda, ka ar kosmosa izpētes tēmu zināmā mērā sasaucas arī sāgai Zvaigžņu kari veltītā atrakciju kompleksa Star Wars: Galaxy's Edge atklāšana Anaheimas Disnejlendā, kas ieplānota jūlijā. Tiesa, izklaides industrijas darboņi nereti mēdz aizbildināties ar tehniskām un drošības problēmām vai mārketinga apsvērumiem, tādēļ drošāk ceļojumu uz Kalifornijas dienvidiem plānot vien tad, kad jaunais parka segments patiešām būs sācis darboties.

Toties jau skaidri zināms, ka no 16. līdz 18. augustam notiks mūzikas cienītāju «burziņš» aptuveni 160 kilometrus uz ziemeļiem no Ņujorkas - turpat, kur pirms pusgadsimta risinājās leģendārais Vudstokas festivāls. AFP atgādina, ka 1969. gada augustā Maksam Jasguram piederošās fermas teritoriju apsēda aptuveni pusmiljons mūzikas fanu, no kuriem liela daļa bija hipiju dzīvesveida piekritēji. Šobrīd cerēt uz tik lielu atsaucību būtu naivi, turklāt vietējais mākslas centrs, kas rīko pasākumu, vēl nav atklājis tā dalībniekus. Amerikāņu dzeltenajos medijos gan klīst baumas, ka uzstāties varētu arī rokgrupa The Who, kas piedalījās 1969. gada festivālā.

Lihtenšteinai - 300 un kultūras galvaspilsētas

Apaļus trīssimt gadus kopš valsts dibināšanas šogad atzīmēs Alpu kalnos starp Šveici un Austriju iespiestā Lihtenšteina - teritorijas ziņā sestā mazākā valsts pasaulē (tās platība nepārsniedz 160 kvadrātkilometrus), kurā pastāvīgi dzīvo vien aptuveni 37 000 cilvēku. Svētkiem veltīti pasākumi apdzīvotajās vietās notiks visa gada garumā, taču par kulmināciju tiek uzskatīta 75 kilometrus gara pārgājienu maršruta atklāšana, kas ieplānota maijā. Tieši gleznainie Alpu dabas skati ir uzskatāmi par Lihtenšteinas galveno bagātību, taču galvaspilsētā Vaducā ir arī vairāki muzeji, daži no kuriem (piemēram, pastmarku muzejs un valsts firstu dārglietu krātuve) ir ļoti populāri ārvalstu tūristu vidū.

2019.gadā aprit apaļas gadadienas kopš divu pasaulslavenu mākslinieku nāves. Pirms 500 gadiem 2. maijā mūžībā aizgāja Leonardo da Vinči, bet pirms 350 gadiem 4. oktobrī mira Rembrants. Leonardo nāves gadadienu ar vienlīdz plašu vērienu gatavojas atzīmēt gan Itālijā (jo sevišķi Florencē, kur viņš pavadīja nozīmīgu mūža daļu), gan Francijā, kur nomira. Savukārt izstādes, kurās būs aplūkojami Rembranta darbi, gada laikā notiks veselā virknē pilsētu Nīderlandē - sākot ar Amsterdamu un beidzot ar Leideni.

Turpinot par mākslas tēmu, šogad apritēs tieši 100 gadu, kopš nelielajā Vācijas pilsētā Veimārā tika likti pamati mākslas un dizaina novirzienam, kas nosaukts par Bauhaus. Interneta ziņu vietne History.com atgādina, ka arhitekta un pedagoga Valtera Gropiusa 1919. gada aprīlī dibinātā skola kļuva par modernā Eiropas dizaina centru un dominēja kontinentā līdz pat 1933. gadam, kad to sagrāva Vācijā pie varas nākušie nacisti. Veimāru pamatoti uzskata par šī novirziena šūpuli, taču apaļā gadskārta tiks atzīmēta arī Desavā un Berlīnē - pilsētās, kurās vēlāk tika izveidotas Bauhaus skolas filiāles. CNN piebilst, ka Veimāras apmeklējums būs interesants ne tikai Bauhaus cienītājiem - šajā Vācijas mērogiem nelielajā pilsētiņā strādājuši tādi rakstniecības dižgari kā Johans Volfgangs fon Gēte un Frīdrihs Šillers, kā arī mūziķi Ferencs Lists un Johans Sebastjans Bahs. Bet Vācijā šogad tiks atzīmēta vēl viena apaļa gadskārta. 9. novembrī apritēs tieši 30 gadu kopš Berlīnes mūra krišanas, kas galu galā noveda pie abu Vācijas valstu atkalapvienošanās.

Jūnija sākumā piemiņas pasākumi ieplānoti Normandijas pludmalēs Francijas ziemeļos. 6. jūnijā apritēs tieši 75 gadi, kopš sabiedrotie veica ilgi gaidīto desanta operāciju, beidzot izveidojot otro fronti pret nacistiskās Vācijas spēkiem Eiropā. CNN raksta, ka uz atceres brīžiem, kas notiks kapsētās, kur apglabāti kaujās kritušie sabiedroto karavīri, plāno ierasties virkne augsta ranga amatpersonu. Taču parastajiem tūristiem noteikti daudz interesantāka šķitīs desanta operācijas rekonstrukcija, kurā 5. jūnijā piedalīsies aptuveni 250 cilvēku - pilnā Otrā pasaules kara laiku bruņojumā.

Kā jau katru gadu, divām Eiropas pilsētām piešķirts kultūras galvaspilsētu tituls. Šogad šo godu izpelnījušās Plovdiva (Bulgārijā) un Matēra (Itālijā). Plovdiva ir otrā lielākā Bulgārijas pilsēta, kurā saglabājušās liecības gan par romiešu, gan osmaņu valdīšanas gadiem, gan laikiem, kad uz kontroli pār šo teritoriju pretendēja grieķi. Par pilsētas nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem uzskatāmas aptuveni pirms 600 gadiem būvēta mošeja un XVI gadsimtā uzceltās pirtis, kuru telpās tagad ierīkotas mūsdienīgas izstāžu zāles. Britu laikraksts The Independent piebilst, ka citu Eiropas valstu tūristus Plovdiva varētu piesaistīt kaut vai tādēļ, ka, neraugoties uz šā gada statusu, naktsmītņu cenas un uzturēšanās izmaksas pilsētā joprojām ir relatīvi nelielas.

Matēra Eiropas medijos tiek dēvēta par Fēniksu, kas augšāmcēlies no pelniem. Pirms dažiem desmitiem gadu Itālijas varas iestādes uzskatīja, ka pilsēta ir norakstāma, jo vairums tās iedzīvotāju dzīvoja senās smilšakmens alās (sassi) bez jebkādām ērtībām un nereti arī antisanitāros apstākļos. Piecdesmito gadu nogalē cilvēkiem vienkārši pavēlēja izvākties no šī alām, taču kopš 1993. gada, kad Matēra tika iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, aptuveni 1000 seno alu ir modernizētas un tajās ierīkotas gan viesnīcas, gan restorāni, gan naktsklubi un populāru zīmolu veikali. Starp citu, šo Itālijas pilsētu reizēm dēvē arī par Rietumu Jeruzalemi.

US NEWS & WORLD REPORT IETEIKTIE GALAMĒRĶI