Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Izklaide

Cik drīz pirmais cilvēks spers kāju uz Marsa?

© Publicitātes foto

Sarkanajai planētai Marsam piemīt ārkārtīgi liels potenciāls. Iespējams, reiz te tiks iegūti derīgie izrakteņi un tālā pasaule būs apdzīvojama. Marss ir līdzīgs Zemei planētas procesu ziņā, tādēļ zinātnieki, pētot vienu kosmosa ķermeni, izdara secinājumus arī par otru, meklējot atbildi uz jautājumu: kas vēl jāizdara, lai uz Marsa spertu kāju pirmais cilvēks?

Marss cilvēkiem ir sasniedzams arī ar šā brīža kosmosa tehnoloģijām: ceļojums prasīs vien deviņus mēnešus, ja starts tiek dots brīdī, kad abas planētas atrodas vistuvāk viena otrai.

Taču Sarkanā planēta ir salta un neviesmīlīga, tādēļ pat pirmajai misijai ir nepieciešami roboti, kas uz vietas spēj izgatavot jebkuru izejmateriālu; nanotehnoloģijas, kas ļautu radīt vieglus, ārkārtīgi izturīgus celtniecības materiālus pilsētu kupolu būvei; ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri spēj izdzīvot skarbajā klimatā, un vēl daudz kas cits.

“National Geographic” ir apkopojis informāciju par to, cik tālu cilvēce ir tikusi sava sapņa - Marsa kolonizācijas - īstenošanā.

Marsu novembrī sasniegs jaunākā NASA pētnieciskā misija

Dažādi roboti un visurgājēji Marsu pēta jau vairāk nekā 40 gadus, šobrīd ap un uz planētas atrodas vesela aparātu flote, kas ļauj to pētīt aizvien pamatīgāk. Jaunākā NASA izpētes misija Sarkano planētu sasniegs tagad, novembra otrajā pusē. Turklāt tā ir sarežģītāka nekā iepriekšējās - uz Marsu ir devusies ne vien jauna zonde “InSight”, bet arī divi miniatūru izmēra kosmiskie lidaparāti, tā dēvētie “CubeSats”. Viena no 36,6x24,3x11,8 cm lielajām ierīcēm 3.oktobrī jau pamanījās atsūtīt Marsa attēlu, pirmo, kas no 12,8 miljonu kilometru attāluma uzņemts ar tik mazu un lētu kosmosa ierīci. Viens no “mazulīšu” uzdevumiem ir monitorēt “InSight” nolaišanos uz Marsa, kas plānota aptuveni 26.novembrī. Šī zonde pētīs planētas tektoniskās aktivitātes un meteorītu ietekmi.

Ilgtermiņā NASA strādā pie tā, lai līdz 2025.gadam nosūtītu cilvēkus uz asteroīdu un līdz 2030.gadam - uz Marsu. Tiesa, ja iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama 2016.gadā Marsu bija pasludinājis par NASA lielo mērķi, tad Donaldam Trampam svarīgāka šķiet Mēness iekarošana. 2020.gadā uz Marsu dosies jauns visurgājējs, kura misija būs meklēt senās dzīvības pēdas un nogādāt uz Zemi iežus ar senām fosilijām.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā