"Latvieši pasaulē" rīko pasākumu "Vai manu pēdējo paciņu saņēmi?"
Trešdien, 31. oktobrī plkst. 18.00, Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Draugu telpā” notiks muzeja “Latvieši pasaulē” sarīkojums “Vai manu pēdējo paciņu saņēmi?” Tā tēma - saziņa starp II pasaules kara laikā izšķirtajām ģimenēm un draugiem, kurus gandrīz pusgadsimtu šķīra dzelzs priekškars. Šis pasākums ievadīs Eiropas digitālās bibliotēkas “Europeana”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un muzeja “Latvieši pasaulē” kopīgi rīkotās “Kolekcijas dienas”, kas notiks biobliotēkas telpās 9. un 10. novembrī.
XX gadsimtā, padomju okupācijas varas kontroles apstākļos un laikmetā, kad nebija iespējams ātri un ērti sazināties caur sociālajiem mēdijiem, elektroniskajām vēstulēm vai mobilā telefona zvaniem, kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm un citiem sūtījumiem. Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko “aizokeāna radi” sūtījuši vai nu viņu pašu vai paziņu ģimenēm. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret jebkuru komunikāciju ar Rietumiem, kā arī to, ka vēstules varētu lasīt ne tikai adresāts, bet arī kāda “sveša acs”, pirmajos pēckara gados rakstiskā saziņa notika ļoti piesardzīgi, lai tiešā tekstā neatklātu cilvēku likteņus, atrašanās vietas vai saiknes ar vēstuļu autoriem. Vēlāk, kad sākās paciņu sūtīšana uz Latviju, to saturs daudziem padomju režīmā dzīvojošajiem palīdzēja pārdzīvot vai atvieglināt grūtos materiālos apstākļos. Plaša patēriņa preču estētiskais izskats skaidri un uzskatāmi parādīja sociālisma un kapitālisma iekārtā tapušo ražojumu atšķirīgo kvalitāti, liekot aizdomāties par atšķirīgajiem ikdienas dzīves apstākļiem Padomju Latvijā un Rietumos.
Pasākuma pirmajā pusē uzstāsies Kanādas latvietis Ēriks Bredovskis, Toronto Universitātes vēstures fakultātes aspirants, iepazīstinot ar savu pētījumu par sūtījumiem starp latviešiem trimdā un Padomju Latvijā no 1970.gada līdz 1991. gadam.
Muzeja “Latvieši pasaulē” darbinieki iepazīstinās apmeklētājus ar stāstiem, priekšmetiem un vēstulēm no muzeja krājuma, kas atspoguļo šo nozīmīgo un arī sarežģīto komunikāciju starp Padomju Latviju un “Rietumiem”. Piemēram, kafijas bundžiņa, kas glabāta ilgus gadus un tā arī nekad nav atvērta, saraksts ar sūtīto paciņu saturu un izmaksām, kleita, kas Latvijā uzšūta no ārzemju radu sūtītā auduma, lai ar to dotos apciemot radus Kanādā.
9. un 10. novembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts dalīties ar savām atmiņām par saziņu ar ārzemju radiem padomju laikā, atnesot uz Latvijas Nacionālo bibliotēku kādu priekšmetu, fotogrāfiju vai vēstuli, kas palīdzētu šo stāstu izstāstīt. “Kolekcijas dienu” ietvaros notiks to profesionāla digitalizēšana un tādējādi - pieejamības nodrošināšana nākamajām paaudzēm kā daļa no topošās Europeana Migrācijas digitālās kolekcijas. Visas atnestās vēsturiskās liecības pēc digitalizēšanas tiks atdotas to īpašniekiem.