Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Izklaide

VĒRTS REDZĒT: Režisors Edgars Niklasons. Eksperiments ar klasiku

STĀSTS PAR IZVĒLI. «Nekur tālu prom no Fjodora Dostojevska darba mēs neesam gājuši, tas joprojām ir stāsts par cilvēka izvēli,» saka režisors Edgars Niklasons. Viņš iestudējis «prāta farsu ar cirvi» "Noziegums vai sods" © Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

«Kad studiju laikā bija jālasa Dostojevskis, es izvēlējos Noziegumu un sodu, un jau tolaik man radās koncepcija, kā šo darbu iestudēt – mani suģestēja romāna darbības vide, un man uzreiz atnāca bilde,» atklāj dramaturgs, režisors un scenogrāfs Edgars Niklasons (30).

Uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) Eksperimentālās skatuves viņš iestudējis krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska «prāta farsu ar cirvi vienā cēlienā» Noziegums vai sods (14+). Pirmizrāde šovakar pulksten 19.

Fjodora Dostojevska (1821-1881) filozofiski psiholoģiskais romāns Noziegums un sods (1866) sākotnēji tika iecerēts kā grēksūdze, tomēr, aprakstot savu jauno ieceri žurnālam Krievu Vēstnesis, autors norādījis, ka tā ir kāda nozieguma psiholoģiska atskaite, tāpēc romāna centrā izvirzīts viens no aktuālākajiem jautājumiem cilvēces attīstības vēsturē - par viena cilvēka tiesībām lemt par otra cilvēka dzīvību.

Režisora Edgara Niklasona jauniestudējuma priekšplānā izvirzās bijušā jurisprudences studenta Radiona Raskoļņikova personība un viņa pasaules skatījums, kurā savijas ikdienas skaudrās realitātes sekas un nihilisma filozofijas iedīgļi. Viņš noliedz novecojušās tikumības un sabiedrības normas, tiecoties pierādīt sev, ka ir kas vairāk par «trīcošu radījumu». Neparastās pārliecības vadīts, Raskoļņikovs veic slepkavību...

«Nekur tālu prom no Dostojevska darba mēs neesam gājuši, tas joprojām ir stāsts par cilvēka izvēli,» saka jauniestudējuma režisors. Viņaprāt, mums ik dienu nākas pieņemt svarīgus lēmumus - pakļauties visu lietu kārtībai vai pretoties tai. Dzīvot tā, kā sabiedrībā pieņemts, vai tam pretoties? Kura no izvēlēm ir noziegums, bet kura - sods? Vai vispār pastāv kaut kas ārpus nozieguma vai soda? Un, ja pastāv, tad kā izkļūt no šī apburtā loka? Edgars Niklasons uzsver, ka izrādes radošā komanda caur Raskoļņikova pagātni un bērnības sapņiem tiecas atklāt viņa dvēseles kolīzijas, kas nepārprotami uzrāda cilvēka saprāta absurdu un nebeidzamo cīņu ar sistēmu.

«Šis stāsts tiks izspēlēts, sintezējot dažādus žanrus - izmantojot priekšmetus, objektus, maskas, lelles un citus vizuālās izteiksmes līdzekļus, vienlaikus atsakoties no vārda kā pašvērtības, kas savukārt paver iespējas simboliskai romāna tēlu jaunatklāsmei,» stāsta režisors, atklājot, ka viņa radošajā komandā darbojas māksliniece Evita Bēta, mūzikas autors Kaspars Niklasons, horeogrāfe Lilija Lipora, dramaturģe Sandija Santa, bet gaismas liek Aleksandrs Barinovs un Maksims Ustimovs. Izrādē piedalās Leļļu teātra aktieris Artūrs Putniņš un RKT aktieri Anastasija Rekuta-Džordževiča un Igors Nazarenko.

Edgars Niklasons ir ieguvis dramaturga (2011) un režisora (2014) izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mākslas akadēmijā pabeidzis scenogrāfijas maģistrantūru (2017) un kopš 2014. gada ir arī kulturoloģijas skolotājs Rīgas Teikas vidusskolā, kur vada teātra studiju Te13. Viņš strādājis dažādos neatkarīgos teātra projektos, kā arī ar izrādēm Latvijas Leļļu teātrī. Un šoruden viņš pirmo reizi strādā RKT, kur, kā pats saka, ir forša Eksperimentālā skatuve - piemērota vieta, kur eksperimentēt ar klasiku, kur parādīt to citādi. «Rīgas Krievu teātris ir brīnišķīgu pārmaiņu priekšā, un šīs pārmaiņas, kas sākušās līdz ar jauno direktori [Danu Bjorku], jau ir ļoti jūtamas,» piebilst jauniestudējuma Noziegums vai sods režisors.

Šajā teātra sezonā viņš plāno arī atkal atgriezties Rēzeknē, kur teātrī Joriks pavasarī iestudēja «bērnības kolāžu vienā cēlienā» Dievs. Daba. Darbs., kas tapa pēc Annas Brigaderes autobiogrāfiskā romāna motīviem un kur vienkopus sadzīvo plāna, objektu un ēnu teātra estētika, katrai ainai piešķirot atšķirīgu formu un atmosfēru. Ir vēl vairākas jau diezgan konkrētas ieceres, bet par tām vēl esot pāragri runāt.