Haralds Burkovskis. Ar rāmu mieru karstās politikas ugunīs

Kad vēlēšanu nakts kaislības bija beigušās, ierindas politikas vērotāji ar pieredzējušu ekspertu palīdzību pievērsās notikumu analīzei, kas tika piedāvāta vairākos raidījumos. Piemēram, iknedēļas notikumu analītiskajā apskatā LNT Ziņu Top 10, ko jau 13 gadu vada Haralds Burkovskis.

Šoreiz skaļāk un krāsaināk

Analītiskais raidījums LNT Ziņu Top 10 skatāms ik vakaru svētdienās, un arī pēcvēlēšanu karstākais laiks nebija izņēmums, tikai šoreiz žurnālists Haralds Burkovskis to vadīja tandēmā ar Ilzi Dobeli. Jautājumu klāsts lielākoties skāra tēmu, kas ar ko un kāpēc, proti, kā 13. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji redz turpmāko notikumu attīstību. Šāds formāts LNT Ziņu Top 10 ir jau trešoreiz. Kas mainījies? «Ir mainījies laikmeta gars,» norāda žurnālists. «Aiziepriekšējās vēlēšanas 2010. gadā notika pēckrīzes laika sabangotajā okeānā, saruna bija ne jau par reformām izglītībā vai obligāto veselības apdrošināšanu, tolaik politiķu diskurss bija vairāk vērsts uz to, lai valsti vispār saglabātu kā dzīvotspējīgu organismu - diskusijās bija pavisam cita tonalitāte. Savukārt no iepriekšējām vēlēšanām nekas spilgts atmiņā nav palicis, taču bija jaunpienācēji un daži interesantie politiskie spēki. Līdzīga tonalitāte bija arī šajās vēlēšanās, jo arī ir jaunpienācēji, kuri, visticamāk, būs pārstāvēti arī Saeimā (saruna notiek dažas dienas pirms vēlēšanām - aut.), turklāt ar nebūt ne mazu balsu skaitu. Domāju, ka Saeimā būs divi jaunpienācēji, protams, politisko spēku līmenī, jo politikā to vadošie spēki jau bijuši arī iepriekš. Savukārt viens otrs no smagsvariem, es domāju, dabūs vilka pasi.»

No malas raugoties, šķiet, ka šis priekšvēlēšanu laiks bija uzbrūkošāks, skaļāks un uzmācīgāks, tomēr Haralds Burkovskis tam tā īsti nepiekrīt. «Stipri vien plašāki kļuvuši informācijas piegādes kanāli. Uzbrukuma sajūta rodas no tā, ka paši esam kļuvuši atvērtāki visu veidu platformām, un, kur mēs dzīvojam, tur mūs arī medī. Ārpus tradicionālajiem medijiem - televīzijas un radio, kas ilgu laiku bijuši kampaņu galvenie dzinējspēki, papildus klāt nākusi sociālo mediju telpa. Ja cilvēks pietiekami intensīvi lieto sociālos tīklus, tad tiešām var rasties sajūta, ka pacel tualetes poda vāku un jau kāds smaida pretī, vai, ieslēdzot gludekli, dzirdēsi reklāmu,» smejas žurnālists. «Šī situācija paģērēja būt kliedzošākam, skaļākam, arī krāsainākam, jo informācijas nodošanas labumi bija pieejami daudzos kanālos, bet, lai tevi pamanītu un sev pievērstu uzmanību, nācās uzvesties kā tirgū. Tur, lai pārdotu savu preci, arī jābūt skaļākam, turklāt vēlams ar sarkanu cepuri galvā, rīt čūskas un spļaut uguni.»

Pēc izglītības filozofs

Savas ilggadējās televīzijas gaitas Haralds Burkovskis sāka ar raidījumu Latvija. Eiropa. Pasaule, kas LTV ēterā bija skatāms 1992. gadā. «Tā mērķis bija mazliet uzirdināt izpratnes augsni par Eiropu kā kontinentu un parādīt mūsu iespējas dzīvot līdzi tam, kas šobrīd ir Eiropas Savienība,» atceras Haralds. «Šis raidījums gan drīzāk uzskatāms kā tāds slīcināmais kucēns, jo tie taču bija pavisam citi laiki - milzīgā studija Zaķusalā utt. Šobrīd tehnoloģiskā ziņā viss ir mainījies. Ja cilvēkiem tagad piedāvātu skatīties krāsaino televizoru ar kineskopu, neviens taču to nevēlētos, jo šobrīd no kvalitātes viedokļa ir izšķiršanās starp UltraHD un vēl kaut ko. Bet šāds televizors taču, šķiet, bija moderns vēl nupat, nupat - aizvakar!» joko žurnālists. Par savu pirmo nopietno raidījumu viņš tomēr uzskata LNT Ziņu Top 10, kas pastāv jau trīspadsmit gadu. «Iedomājies, tie, kas pirms šiem 13 gadiem tikko bija dzimuši, nu strauji tuvojas pamatskolas beigām!» smejas raidījuma vadītājs. «Tā formāts nav mainījies, un tam acīmredzot ir pamatoti un uz reitingiem balstīti iemesli: jau kopš seniem laikiem cilvēki ir sapratuši, ka svētdienās viņiem tiks piedāvāta kvalitatīvi sapakota informācija, un raidījums joprojām ļoti labi ierakstās svētdienu vakaros.»

Pēc izglītības Haralds ir filozofs, kas, iespējams, palīdz uzturēt mieru dažkārt itin karstajās politiskajās diskusijās. «Jā, iemācies distancēties, jo beigās jau saproti, ka īstā saruna ir par idejām, kuras vai nu ir, vai nav, bet filozofijā šī idejiskā lieta ir ārkārtīgi būtiska. Skaties uz visu no tāda kā putna lidojuma, ar distanci un labā nozīmē nevērību,» piekrīt žurnālists. Ja diskusijas dalībnieki savā starpā sāk kašķēties, viņš parasti uz to vēsā mierā noraugās no malas. «Neuzskatu, ka man vajadzētu būt tam, kurš tur kadrā plosās kā galvenais. Protams, ja taisi baigo šovu, tad skaidrs, ka vadītājs ir galvenais, piemēram, kā pavārmeistars Gordons Remzijs - pie viņa visi pārējie tikai mizo kartupeļus. Taču lielākoties raidījuma burvība slēpjas uzaicināto viesu sastāvā - viņiem jāļauj izpausties pat tad, ja viņi ir garlaicīgi. Protams, dažkārt tas kaitina un nākas piespiest gāzes pedāli, lai raidījums nezaudētu ritmu, taču arī garlaicīgums ir rakstura iezīme, kuru ir jāļauj izvērtēt skatītājiem, nevis jāpadara raidījuma viesi mazāk garlaicīgi ar savu iejaukšanos.» Politikas tēma Haraldu nenogurdina. «Man nav pēc raidījumiem riebumā jānoskurinās vai jāiet aukstā dušā,» viņš joko. «Darbošanās ziņu jomā uztrenē izpratni, ka tas, kas ir šā brīža aktualitāte, pēc divām stundām jau vairs nebūs dienaskārtībā. No šāda aspekta raugoties, ziņu cilvēkiem vispār ir uzaudzēta ļoti bieza āda, jo - kurš gan vairs atceras, kas notika vakar?! Tāpēc visu filtrē šeit un tagad, bet, kad tas viss ir beidzies, tad - tas ir beidzies! Pret to nav ne riebuma, ne apātijas, ne saguruma - vienkārši ir jauna diena ar jaunām ziņām. Bet interese par tām ir nemainīga.»

Laimes formulas sludinātājs

Haralda Burkovska firmas zīme ir rāmais balss tembrs, kurš daudziem pazīstams arī pēc viņa ierunātajām filmām - to viņš darījis no 90. gadu sākuma līdz pat 2007. gadam. «Filmas neierunāju jau vairāk nekā desmit gadu, bet cilvēki joprojām ir pārliecināti, ka es to daru, un, ko tur slēpt, man patīk, ka viņi tā domā!» smejas žurnālists. «Šīs filmas joprojām ir televīziju statņos, un neviens cits tās nav pārrunājis, tāpēc ik pa laikam varu paskatīties un paklausīties, ko savulaik esmu ierunājis.» Protams, arī balss jāuztur formā. «Katrs muskulis, arī mēle un balsene, regulāri jāliek lietā un jātrenē,» piekrīt Haralds. «Kolēģi aktieri, kas nodarbojušies ar filmu aizkadra ierunāšanu vai dara to joprojām, vienmēr teikuši, ka tas ir ļoti labs treniņš, jo divas vai trīs stundas, bet dažkārt pat vairāk, runā un iejūties lomā, izmanto dažādas intonācijas un tempus utt. Man gan šis treniņš lielākoties ir, lasot lekcijas, konsultējot par komunikācijas lietām un vadot konferences - tur sanāk kārtīgi izrunāties.»

Lekciju lasīšana un konferenču vadīšana pašlaik ir galvenā Haralda darbības sfēra, turklāt visdažādākajā spektrā un arī visas Eiropas plašumā. «Neesmu speciālists medicīnas smalkumos, tāpēc varētu būt problēmas, piemēram, ar endokrinologu apspriedes vadīšanu, bet citādāk - finanses, tehnoloģiju bizness, nākotnes tendenču pētīšana - tas viss mani interesē. Lasu arī lekcijas par futuroloģiju un ar to saistītām tēmām un ievirzēm. Es nekad neteiktu nē iespējai uzzināt kaut ko jaunu, un dažkārt klientam arī uzreiz godīgi pasāku, ka neesmu ļoti kompetents attiecīgajā jomā, bet mani tas interesē, un es spēju ātri mācīties.» Savukārt lekciju jomā viņa galvenais trumpis ir tā sauktās iedvesmas lekcijas, tostarp Laimes dimensijas. «Tā kļuvusi jau gandrīz par stand up izrādi - savulaik to izveidoju, cilvēkiem iepatikās, un aicinājumi to atrādīt nebeidzas un nebeidzas. Protams, tas ir patīkami - ka vari cilvēkiem to vienkāršā valodā un saprotami pasniegt, brīvi, jautri un nevairoties būt personiskam.» Vai cilvēki pēc šīm lekcijām aiziet mājās laimīgi? «Jā!» atbild Haralds. «Reiz pēc kādas uzstāšanās satiku tās rīkotājus, un viņi teica - neticēsi, bet cilvēks, kuru mēs nekad vēl nebijām redzējuši smaidām, pēc lekcijas visu nākamo nedēļu, pa ielu ejot, smaidīja! Laikam tas ir iedarbīgi. Līdz ar to - nezinu, vai viņi aiziet laimīgi, bet smaidīgi un pozitīvi uzlādēti pilnīgi noteikti!»

Haralds Burkovskis

Dzimis 1970. gada 28. februārī

Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu filozofijā un maģistra grādu komunikācijas zinātnē

Analītiskā raidījuma LNT Ziņu Top 10 vadītājs

Savulaik vadījis Latvijas Radio ziņu dienestu, bijis SEB Unibankas sabiedrisko attiecību vadītājs

Precējies, trīs bērni