Ceļojums laikā jeb Kā Eiropa atvadījās no greznības

Sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, Modes muzejs sagatavojis izstādi Brīvības šiks. 1918. Izstāde aptver periodu no 1912. līdz 1924. gadam, īpaši akcentējot 1918. gadu, kad dzima Latvijas valsts, un tērpus, kas tika valkāti Rīgā.

Modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka 20. gadsimta modei šie gadi ir vissvarīgākais periods, jo tieši tad sievietes iegūst daudz lielāku brīvību, bet daudzas valstis Eiropā - neatkarību. «No vienas puses - 1. pasaules karš bija ģeopolitiska traģēdija, kas radīja milzu postu un sabrukumu, no otras puses - tas bija jaunas brīvības sākums. Modē tas bija jauna stila sākums. No mākslas viedokļa - karš aiznesa nebūtībā ļoti daudz profesionāļu, kas darbojās daudzās nozarēs, piemēram, mēbeļu būvē, aušanā, rotu darināšanā... Viņu vietā nāca mašīnas, jau 20. gadsimta 20. gados mode par daudz ko var «pateikties» rūpnieciskai ražošanai. Uz katru karu es skatos kā uz zaudējumu modes pasaulē. Jo pēc kara visam jākļūst lētākam, jo naudas nav, vienlaikus ir jāsaglabā pievilcība.»

Pirmais periods ir miera laiks un 20. gadsimta sākuma modes uzplaukums - tā sauktais Belle Époque jeb «skaistais laikmets», kad valdīja jūgendstila estētika

Izstādē atspoguļotais laiks - no 1912. gada līdz 1924. gadam - ietver trīs spilgtus periodus, informē modes vēsturnieks. Pirmais periods ir miera laiks un 20. gadsimta sākuma modes uzplaukums - tā sauktais Belle Époque jeb «skaistais laikmets», kad valdīja jūgendstila estētika. Tajā laikā bija ierasts, ka sievietes pārģērbās piecas vai pat sešas reizes dienā, par skaistuma ideālu tika uzskatīta zīda un muslīna viļņu un austrumniecisku drapēriju ieskauta dāma, kas lēni kustējās. Luksusa klases modes dizaineri šajā laikā nezināja mēra: dārgi audumi, smalki izšuvumi, sarežģīts tērpu piegriezums… Par populārāko deju kļuva jutekliskais tango. Taču 1914. gadā sākās 1. pasaules karš, kas kardināli mainīja ierasto dzīvi. Sievietes sāka strādāt - kļuva par žēlsirdīgajām māsām, šoferēm, fabriku strādniecēm, stenogrāfistēm, ierēdnēm, telefonistēm… Līdz ar dzīvesveida maiņu, arī mode strauji mainījās - kļuva vienkārša un praktiska. Svārki kļuva īsāki un paplatinājās, veidojot siluetu, kas modes vēsturē ieguvis nosaukumu «kara krinolīns». Lielo platmalu cepuru vietā parādījās mazas, pieguļošas, kas attāli atgādināja karavīru ķiveres. Modē nāca atturīgā un elegantā melnā krāsa, kas pirms tam asociējās tikai ar sēru tērpiem. Izstādes trešā tēma ir pēckara periods: pēc četru lielo impēriju - cariskās Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu impērijas - sabrukuma izveidojās jaunas valstis, tostarp trīs Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija. Tāpēc nepārsteidz, ka Eiropas modē milzu popularitāti piedzīvoja dažādi tautiskie motīvi. Visu iepriekšminēto faktoru ietekmē mode mainījās līdz nepazīšanai. Sievietes, kas līdz 1. pasaules karam bija pārstāvējušas vājo dzimumu, kļuva līdzvērtīgas vīriešiem, un to skaidri varēja redzēt arī modē. Matu griezumi kļuva daudz īsāki, pamazām izzuda korsetes, tērpu aizdare no mugurpuses «pārcēlās» uz priekšpusi, jo līdz tam, lai aizdarītu kleitu, sievietēm blakus bija nepieciešams vīrietis vai kalpone. Tieši tajā laikā dzima jauns stils - militārisma stils, kas mudināja sieviešu apģērbā iekļaut vīrišķīgas detaļas, teiksim, kabatas, pogas, turklāt arī haki krāsa ir kara laikam piedienoša. «Piemēram, Chanel sāka izmantot džersiju jeb vilnas trikotāžu - audumu, ko līdz tam izmantoja tikai vīriešu apakšveļai. Daudzi izcili augstās modes nami sāka izmantot gabardīnu - audumu, no kā karavīriem darināja uniformas. Modes dizaineri bija spiesti izdzīvot tajos ekonomiskajos apstākļos, kuros audumu trūkst, tieši tāpat kā turīgu klientu. Karš ietekmēja arī krāsu gammu,» stāsta Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde.

«Pirms 1. pasaules kara modē bija greznība. Impēriju galmos bija milzums daudz galma aristokrātu ar milzum daudz naudas, viņi vēlējās pasaulei parādīt to, ka ne velti eksistē, ka viņiem ir iespējas savā īpašumā iegūt pilis, karietes, briljantus un, protams, arī tērpus, kas bagātības un greznības rindā ir pēdējā ārējā izpausme. 1. pasaules karš aizslaucīja pēdējo aristokrātiju, sākās republiku un buržuāzijas laiks, ierēdniecības laikmets. Pat ja ierēdniecībai būtu daudz naudas, tā nedrīkstēja to demonstrēt. Imperatorei taču nekad nejautās - kāpēc jums ir tik daudz briljantu un tik grezni tērpi, jo imperatorei uz to ir tiesības, bet visi varēs prasīt, kur un par kādu naudu prezidenta sieva iegādājas tērpus un rotaslietas?» saka Aleksandrs Vasiļjevs. Modes vēsturnieks uzver, ka laiks pirms 1. pasaules kara bija pēdējais roku radīts greznības laiks Eiropā, bet tas joprojām ir saglabājies citviet pasaulē. «Joprojām greznība ir Austrumu valstīs - Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Kuveitā, un tās ir, ja tā var teikt, bezprecedenta greznības valstis, bet tur ir monarhija. Tas ir jāsaprot, ka starp vārdiem «greznība» un «monarhija» jāliek vienlīdzības zīme, bet valsts pārvaldes forma republika necieš greznību, turklāt tā par greznību uzdod masu produkciju. Mūsdienu sabiedrībā greznība šķiet Chanel un Dior, bet patiesībā tā ir masu produkcija, vienkārši šiem zīmoliem ir tik laba slava, ka cilvēki ir gatavi to uztvert un pasniegt kā greznību.» Izstādē Brīvības šiks. 1918 sniegts ieskats arī tā sauktajā nacionālā romantisma stilā. «Īpaši Baltijas valstīs bija liela interese par savas nācijas tradīcijām, tās kļuva par jauna stila elementiem,» stāsta modes vēsturnieks. «Un neaizmirstiet, ka Latvijā ļoti liela ietekme ir protestantu baznīcai, bet luterāņi ir cilvēki, kas māk sevi ierobežot, un luterāņu mentalitātei pat nav pieņemams katolicisma greznums. Baltijas reģionā pieticība un vienkāršība ir labas gaumes pamatā, protams, Lietuvā ir atšķirīgi.»

Izstādi Brīvības šiks. 1918, kurā galvenokārt tiek demonstrēti tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, papildina eksponāti no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas, kā arī unikāli video un audio materiāli, plakāti un fotogrāfijas. Izstādes ietvaros notiks arī lekcijas, kurās būs iespējams uzzināt vairāk par šā perioda modi, dizainu, dzīvesveidu un spilgtākajām personībām. Kā ierasts, izstādes laikā apmeklētāji varēs piemērīt izstādes stilistikā ieturētus tērpus, izpildīt īpaši šai izstādei izstrādātu testu, lai uzzinātu, kurš no avangarda mākslas virzieniem ir tuvāks katra būtībai. Varēs arī iegūt atbildi uz svarīgiem vai ne tik svarīgiem jautājumiem 20. gadsimta sākuma modīgās ezoterikas stilā.