Japāņu miljardierim sola iespēju apskatīt Mēness neredzamo pusi
Pašlaik 42 gadus vecais japāņu uzņēmējs Jusaku Maezava kļūs par pirmo cilvēku, kurš ar kompānijas SpaceX jauno kosmosa kuģi 2023. gadā dosies tūrisma ceļojumā uz Mēness orbītu – par to šonedēļ īpašā preses konferencē paziņojis SpaceX dibinātājs un vadītājs Īlons Masks.
Tiesa, pagaidām kosmiskajam tūristam vēl nav, ar ko lidot, jo Big Falcon nesējraķete un kosmosa kuģis lielākoties ir vien skiču stadijā. Taču, pateicoties J. Maezavas iemaksai, kas esot «ļoti liela», SpaceX ir apņēmības pilna projektu realizēt solītajā laikā.
Ī. Maska nelabvēļi, kuru netrūkst, gan atgādinājuši, ka uzņēmējs ne reizi vien nācis klajā ar skaļiem solījumiem, kas tā arī palikuši solījumu līmenī, - pērn viņš, piemēram, apgalvoja, ka pirmais kosmosa tūrisma lidojums uz Mēness orbītu notiks jau šā gada nogalē. Tajā pašā laikā nevar noliegt SpaceX panākumus. Kompānijai ir izdevies izstrādāt daudzkārt izmantojamo nesējraķeti Falcon 9, un tās izgatavotais modulis Dragon jau nogādājis kravas Starptautiskajā Kosmosa stacijā, bet nākamgad to sāks izmantot arī astronautu ceļojumiem uz staciju un atpakaļ.
Vairāk nekā 50 gadu neredzēts
2023. gadā, kad ieplānots J. Maezavas lidojums, būs apritējuši jau vairāk nekā 50 gadu, kopš cilvēkiem nav bijusi iespēja aplūkot Mēnesi no neliela attāluma. Beidzamie, kuriem tas izdevās, bija 1972. gada decembrī notikušās misijas Apollo 17 apkalpes locekļi Jūdžins Sernans, Harisons Šmits un Ronalds Īvenss, atgādina interneta ziņu vietne LiveScience.com. Laika posmā no 1968. līdz 1972. gadam Apollo programmas ietvaros notika desmit pilotējamu lidojumu uz Mēnesi, kuros kopā piedalījās 24 astronauti. Pusei no viņiem bijusi iespēja pastaigāties pa Zemes dabiskā pavadoņa virsmu, taču J. Maezavam tas nedraud - kosmosa kuģis, kurā atradīsies tūrists, vien aplidos apkārt Mēnesim pa aptuveni to pašu trajektoriju, ko savulaik izmantoja Apollo 8, un atgriezīsies uz Zemes. Lidojums varētu ilgt sešas vai septiņas diennaktis, sacījis Ī. Masks.
AP norāda, ka ar to arī ziņas par misiju pašlaik aprobežojas - dažādu tās detaļu izstrādāšana sāksies vien pēc tam, kad SpaceX būs izdevies izmēģināt gan Big Falcon Rocket, gan pašu kosmosa kuģi, kura provizoriskais nosaukums ir Big Falcon Spaceship. Turklāt J. Maezavas paziņojums, ka viņš «izpircis visas vietas kuģī» un plāno lidojumā aicināt līdzi sešus līdz astoņus māksliniekus, arhitektus, dizainerus un citus radošus ļaudis, kuri varētu iedvesmoties no Mēness aplūkošanas, vedina uz domām, ka SpaceX nāksies paralēli izgatavot vairākus kosmosa kuģus. LiveScience.com atgādina, ka primārais Ī. Maska mērķis bija organizēt pilotējamu lidojumu uz Marsu, un līdzšinējā atklātībā nonākusī informācija liecināja, ka kosmosa kuģī būs vietas vismaz 100 cilvēkiem, kā arī pārtikas un citu nepieciešamo lietu rezervei vismaz gadam. Tik milzīgs kosmosa kuģis J. Maezavam un viņa, maksimums, astoņiem līdzbraucējiem nav nepieciešams, spriež LiveScience.com aptaujātie eksperti. Taču ļoti iespējams, ka Ī. Maska iecere ir izmantot J. Maezavas lidojumu kā ģenerālmēģinājumu tālākajam ceļojumam uz Marsu - ja tā, tad mazākas ietilpības kosmosa kuģi tūristu vajadzībām SpaceX var arī nebūvēt.
Skeitbordists, bundzinieks, miljardieris...
Lai gan tas, cik J. Maezavam izmaksājusi biļete uz Mēness orbītu, netiek atklāts, zināmu mājienu viņš devis, sakot, ka tas bijis krietni dārgāk, nekā Žana Mišela Baskjā gleznas bez nosaukuma iegādāšanās izsolē, bet par šo gleznu japāņu uzņēmējs samaksāja 110 miljonus dolāru. J. Maezava gan droši var atļauties šādus tēriņus, jo saskaņā ar Forbes datiem viņa īpašumu kopējā vērtība ir 2,9 miljardi dolāru, kas viņu ierindo 18. vietā turīgāko Japānas iedzīvotāju sarakstā. Turklāt atšķirībā no daudziem citiem bagātniekiem J. Maezava nav mantojis lielu kapitālu, bet kļuvis turīgs, pateicoties paša uzņēmībai, biznesa intuīcijai un veiksmei, raksta Business Insider.
1975. gada 22. novembrī dzimušais J. Maezava jau kopš bērnības aizrāvies ar skeitbordu un mūziku. Padsmitnieka gados viņš bija bundzinieks pankroka grupā Switch Style, kas 1995. gadā pat noslēdza līgumu ar kādu nelielu skaņu ierakstu kompāniju un izlaida mazo platīti (EP). Tolaik topošais miljardieris mūzikas faniem bija pazīstams ar iesauku YOU X SUCK, ko tagad atminas ar humoru un aicina sevi dēvēt par MZ.
Lai gan par savu dzīves aicinājumu jaunietis tobrīd īpaši neaizdomājās, viens viņam jau bija skaidrs - J. Maezava negrasījās pievienoties milzīgajai balto apkaklīšu armijai, jo, kā pats sacīja, viņu pārņēma izbailes, sabiedriskajā transportā jau no rīta redzot šo ļaužu nogurušās sejas. J. Maezavas interese par mūziku neaprobežojās tikai ar bungošanu. Viņš bija kaislīgs ierakstu kolekcionārs un deviņdesmito gadu otrajā pusē dibināja uzņēmumu, kas uzsāka tirdzniecību pa pastu ar retiem mūzikas ierakstiem. 1998. gadā uz šī nelielā biznesa bāzes tika nodibināta kompānija Start Today Inc (šobrīd J. Maezavam pieder 38% Tokijas biržā kotētas kompānijas akcijas), un jaunais uzņēmējs bija spiests mest mieru muzicēšanai. «Man vairs nepietika laika gan turnejām pa valsti, gan kompānijas vadīšanai un bija jāizvēlas kaut ko vienu. Es izdarīju izvēli par labu biznesam,» viņš pēc daudziem gadiem stāstījis intervijā The Japan Times.
Laiks apliecinājis, ka šī izvēle bijusi pareiza. Sākoties interneta ērai, J. Maezavas kompānija ātri vien no tirdzniecības pa pastu pārorientējās uz tiešsaistes platformām. Jau pēc dažiem gadiem notika būtisks pavērsiens sortimenta ziņā. Uzņēmējs nosprieda, ka par mūziku interesējas tikai daļa sabiedrības, taču apģērbs nepieciešams visiem, tādēļ pārorientējās uz modes biznesu. 2004. gadā darbību uzsāka modes preču interneta veikals Zozotown, un pēc dažiem gadiem J. Maezava jau bija miljardieris.
Tiešsaistes apģērbu un apavu tirdzniecības zīmols Zozo tagad ir pazīstams teju vai ikvienam Japānas iedzīvotājam, bet pavisam nesen kompānija nāca klajā ar kādu jauninājumu. Cilvēki, kuri iegādājušies tās pieguļošo apakšveļu - kombinezonu ar nosaukumu Zozosuit, tagad var izmantot speciālu viedtālruņu programmatūru, lai internetā pasūtītu sev ideāla izmēra apģērbus. Pašlaik šis pakalpojums ir pieejams 72 pasaules valstīs, turklāt Zozotown klientiem iespējams piemērotāko preci izvēlēties starp vairāk nekā 6300 ražotāju kolekcijām. Kā jau pie visa jaunā, patērētāji pie šīs iespējas pierod pamazām, taču J. Maezava ir pārliecināts, ka spēs desmit gadu laikā palielināt kompānijas kapitalizāciju četras reizes - līdz 46 miljardiem dolāru, raksta Vox.
Jau pieminētā Ž. M. Baskjū gleznas iegāde liecina, ka viens no J. Maezavas hobijiem ir gleznu kolekcionēšana. Viņa privātkolekcijā ir ne mazums dārgu mākslas darbu, turklāt uzņēmējs finansiāli atbalstījis arī vairākus muzejus un nodrošinājis stipendijas daudzsološiem japāņu māksliniekiem. Uzņēmējs jau kopš bērnības ir bijis diezgan trauslas miesas būves cilvēks, kura sportiskās aktivitātes lielākoties aprobežojušās ar skeitbordu. Pirms došanās lidojumā viņam nāksies iziet īpašu apmācības kursu, un interesanti, ka par instruktoru un līdzbraucēju J. Maezavas komandai jau pieteicies 54 gadus vecais Skots Kellijs, kurš pirms diviem gadiem atvaļinājās no NASA astronautu vienības. Savas ilgās karjeras laikā viņš Zemes orbītā kopumā pavadījis 520 dienu, un šāda vīra pieredze kosmosa tūristiem var lieti noderēt, raksta Vox.
Maska kosmiskās ambīcijas
47 gadus vecā Ī. Maska vārdu noteikti ir dzirdējuši pat tie, kuri Forbes bagātnieku sarakstus nepēta un par uzņēmējdarbības tendencēm īpaši neinteresējas. Vieni atminēsies, ka tieši viņš dibinājis elektrisko dzinēju automobiļu ražošanas kompāniju Tesla, citi būs informēti par Hyperloop projektu, bet vēl citi par Ī. Maska ambīcijām kosmosa iekarošanā, raksta interneta ziņu vietne CNet.com.
Taču interesanti, ka viņa aizraušanās ar kosmosa industriju, kas tagad novedusi pie SpaceX atpazīstamības, savulaik sākusies teju kā joks. 2002. gadā tolaik jau gana turīgais Ī. Masks kopā ar dažiem tikpat uzņēmīgiem domubiedriem no Silīcija ielejas ieradās Maskavā, lai par lētu naudu nopirktu no bruņojuma izņemtu starpkontinentālo ballistisko raķeti. Viņu nodoms bija to izmantot, lai uz Marsa nogādātu dažādu mūsu planētas augu paraugus - faktiski tas bija reklāmas triks ar mērķi palielināt interesi par kosmosa izpēti. Sarunas Krievijā nebija tik veiksmīgas, kā cerēts, un dzimtenē Ī. Masks atgriezās ar jaunu ideju - ja reiz raķeti viņam neviens nepārdod, tā jāizgatavo pašam.
Jau pēc dažām nedēļām tika nodibināta kompānija SpaceX, kuras deklarētais mērķis bija gana skaļš - 2010. gadā uzņēmuma būvētajai raķetei jāsasniedz Marss. Drīz vien Ī. Maskam nācās pārliecināties, ka šādus solījumus ir vienkāršāk dot nekā izpildīt. Tehnisko problēmu risināšana prasīja laiku, un tikai 2008. gada septembrī pirmā SpaceX izgatavotā raķete Falcon 1 veiksmīgi sasniedza Zemes orbītu un vairākas reizes apriņķoja planētu.
Marsa iekarošanas plānus nācās atlikt uz vairāk nekā desmit gadiem. Pašlaik Ī. Masks cer, ka Big Falcon Rocket bezpilota lidojums uz Sarkano planētu varētu notikt 2022. gadā, bet pilotējamais - 2024. gadā, tomēr speciālisti norāda, ka nebūs liels pārsteigums, ja šie termiņi tiks pārcelti vēl par pāris gadiem tālākā nākotnē. Toties nesējraķešu attīstībā SpaceX progress ir neapšaubāms. Falcon raķetes kļuvušas aizvien jaudīgākas, kas nozīmē, ka ar tām Zemes orbītā iespējams nogādāt aizvien vairāk derīgās kravas. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka SpaceX izstrādājusi tehnoloģiju, kas ļauj Falcon 9 pirmās pakāpes izmantot ne vienu reizi vien, tādējādi ievērojami samazinot lidojumu izmaksas. 2015. gada 22. decembrī tai pirmo reizi izdevās nevainojami nosēdināt Falcon 9 pirmo pakāpi, turklāt tagad šīs nesējraķetes daļas iespējams nosēdināt gan uz sauszemes, gan okeānā uz noenkurotām salīdzinoši nelielām platformām. Šā gada maijā SpaceX paziņoja, ka izstrādāta Falcon 9 galīgā versija, ko būs iespējams lietot līdz pat 100 reizēm, tikai laiku pa laikam veicot nepieciešamos remontdarbus. Šāds risinājums būtiski palielinājis SpaceX konkurētspēju kosmisko komercpārvadājumu jomā, un kompānija jau noslēgusi daudzus līgumus gan par satelītu nogādāšanu orbītā, gan kravu piegādēm Starptautiskajai Kosmosa stacijai. Interesanti, ka kravas uz staciju kopš pērnā gada tiek nogādātas modulī Dragon, kas paredzēts astronautu ceļojumiem. Pašlaik beidzas darbs pie šā moduļa otrās versijas, un saskaņā ar līdzšinējiem plāniem tās bezpilota izmēģinājums notiks šā gada nogalē, bet nākamā gada aprīlī pirmā astronautu komanda jau izmantos Dragon ceļā uz Starptautisko Kosmosa staciju. ASV kosmosa izpētes pārvaldei NASA tas būs ļoti nozīmīgs brīdis, jo kopš 2011. gada, kad tika pārtraukta Space Shuttle programma, amerikāņu astronautiem nācies izmantot Krievijas kosmosa kuģus, lai nokļūtu Starptautiskajā Kosmosa stacijā un atgrieztos no tās.
Vienlaikus turpinās arī darbs pie visjaudīgākās raķetes Big Falcon Rocket, kas (kopā ar kosmosa kuģi) būšot 118 metru augsta un kuras diametrs sasniegs deviņus metrus. Ī. Masks informējis, ka raķetes dzinēji jau esot teju gatavi un nākamā gada vidū varētu sākties pirmie izmēģinājumi SpaceX poligonā Teksasā. Savukārt pašas nesējraķetes pirmie orbitālie izmēģinājumi plānoti divu līdz trīs gadu laikā. Un tad jau vairs nav tālu līdz 2023. gadam, kad uz Mēness orbītu būtu jādodas J. Maezavam un viņa ceļabiedriem.
Citi kosmiskā tūrisma projekti
Kopš 2001. gada, kad amerikāņu uzņēmējs Deniss Tito kļuva par pirmo privātpersonu, kas astoņas dienas pavadīja Starptautiskajā Kosmosa stacijā, par to Krievijas kosmosa izpētes pārvaldei Roskosmos samaksājot aptuveni 20 miljonus dolāru, kosmiskais tūrisms bieži pieminēts kā perspektīva un potenciāli ienesīga nozare. Taču, neraugoties uz to, ka savu darbību šajā sfērā pieteikušas vairākas privātās kompānijas, vezums tā arī īsti nav izkustējies no vietas.
No 2001. līdz 2009. gadam Starptautisko Kosmosa staciju apmeklēja vēl seši piedzīvojumu meklētāji (cena par lidojumu pieauga līdz 40 miljoniem dolāru). Lai gan šos lidojumus organizēja privātā kompānija Space Adventures, par īsti privātiem tūrisma ceļojumiem tos nosaukt nevar - gan pati stacija, gan kosmosa kuģi Sojuz ir būvēti par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Pirms dažiem gadiem šķita, ka vistuvāk kosmiskā tūrisma idejas realizēšanai ir britu bagātnieka Ričarda Brensona kompānija Virgin Galactic. Vēl 2004. gadā tās izstrādātais Space-ShipOne kļuva par pirmo privāto pilotējamo kosmosa kuģi, kam izdevies pacelties vairāk nekā 100 kilometru augstumā virs mūsu planētas un pēc tam veiksmīgi piezemēties. Kompānija ķērās pie piecu suborbitālo kosmosa kuģu būves, cerot jau 2015. gadā uzsākt pirmos komerciālos lidojumus, kuru laikā sešiem pasažieriem būtu iespēja vismaz dažas minūtes pavadīt bezsvara stāvoklī vairāk nekā 100 kilometru augstumā virs Zemes. Tiek lēsts, ka pavisam izdevies pārdot ap 700 biļešu, kuru cena sākumā bija 200 000 dolāru, bet vēlāk pieauga līdz 250 000 dolāru. Taču klienti joprojām gaida apsolītos lidojumus - 2014. gada oktobrī pirmais no izgatavotajiem kosmosa kuģiem izmēģinājuma laikā avarēja virs Mohaves tuksneša, un tehniskās problēmas kompānijai tā arī nav izdevies atrisināt. Tiesa, atšķirībā no konkurentiem XCOR Aerospace, kas no suborbitālā kosmosa kuģa Lynx projekta atteicās 2016. gada vidū, bet pagājušā gada nogalē paziņoja par bankrotu, Virgin Galactic balto dvieli ringā vēl nav izmetusi.
Dažu beidzamo gadu laikā par nopietnu progresu vēstījusi Amazon.com vadītājam Džefam Bezosam piederošā kompānija Blue Origin, kuras kosmosa kuģis New Shepard esot jau gandrīz gatavs. Plānots, ka arī šis kuģis veiks īsus suborbitālus lidojumus, tomēr pagaidām grūti pateikt, kad tie varētu sākties. Nākamās desmitgades sākumā privātas orbitālās kosmiskās stacijas, kas vienlaikus pildīs arī viesnīcu funkcijas, gatavojas ierīkot kompānijas Bigelow Aerospace un Orion Span, taču, kā norāda interneta ziņu vietne Space. - pašlaik nav nekādas pārliecības, ka tām izdosies realizēt savus plānus, un skaļie paziņojumi, šķiet, domāti vien potenciālo investoru piesaistīšanai.