TV3 ēterā vakar tika dots starts mūzikas šova X Faktors otrajai sezonai. Arī jaunajā sezonā tā kadros manāms vokālās pedagoģes Maijas Sējānes košais un atmiņā paliekošais tēls.
X Faktora neredzamās frontes cīnītāja
Pagaidām skatītāji vēl tikai pamazām iepazīstas ar X Faktora jaunās sezonas dalībniekiem un tā norisēm, lai gan jau tagad skaidrs, ka nekādu lielo sānlēcienu nebūs.
«Es domāju, ka arī šosezon būs ļoti krāsaini un interesanti - salīdzinājumā ar pagājušo gadu līmenis būs stipri līdzīgs,» tā šova muzikālā producente un vokālā pedagoģe Maija Sējāne, kas šajā ampluā darbojās arī debijas sezonā.
«Patiesībā vokālais pedagogs šo trīs mēnešu laikā, kamēr notiek tiešraides, neko gruntīgu [konkursantiem] nevar paspēt iedot,» viņa atzīst. «Mans uzdevums ir sagatavot dziesmu, ar kuru viņi uzstājas. Kopā izprotam dziesmas vēstījumu, noskaņu, kā vokāli vieglāk izdziedāt grūtās vai ne tik ērtās vietas. Palīdzu piemeklēt īsto tonalitāti, kurā justies komfortabli. Esmu arī kā vidutājs starp dalībnieku un mentoru, lai pēdējam būtu aptuveni skaidrs, kas notiek ar konkrētā dalībnieka vokālajām dotībām, kāda ir viņa psiholoģiskā noturība. Lielākoties tas tomēr ir psiholoģiskais darbs ar cilvēku, jo krasās izmaiņas dzīvē šova sakarā - garie mēģinājumi ar dzīvo sastāvu, darbs ar kamerām, mikrofoniem, augstās kvalitātes prasības - , liek kārtīgi sašūpoties iekšējai pārliecībai pat šķietami drosmīgākajam.»
Pērn šovā uzvarēja grupas Refleksija līderis Artūrs Gruzdiņš, taču ne viņš, ne pārējie X Faktora dalībnieki vismaz pagaidām milzīgu apvērsumu pie latvju mūzikas debesīm nav izdarījuši. «Daudz kas ir atkarīgs no katra paša,» prāto Maija. «Ļoti labs piemērs ir grupa Tautumeitas - burvīgs pagājušās X Faktora sezonas atklājums. Domāju, ka tieši šis šovs viņām palīdzēja tik plašā mērogā nonākt līdz daudzu cilvēku ausīm. Protams, viņām nācās dziedāt arī dziesmas ārpus viņu komforta zonas, tas viņām bija liels izaicinājums, taču viss, kas sekoja pēc šova - albums, koncerti, skatītāju un klausītāju mīlestība - bija tā vērts. Es domāju, ka viņas ļoti daudz no šī šova ieguva.»
Ar bērnudārza rūdījumu
Savulaik dažādu TV šovu vokālā pedagoģe bija grupas Lady’s Sweet dalībniece Karīna Tropa, bet viņa aizgājusi dekrētā, un producenti vietā uzaicinājuši Maiju. «Tā bija dzīves sakritība - viņi bija padzirdējuši, ka esmu tāda ekspresīva dāmīte, kura dzied un visu ko darās,» smejas Maija. «Es pat iedomāties nespēju, ka šis darbs man tik ļoti patiks un mani tas tā aizraus! Turklāt liekas, ka man arī sanāk!» Sanāk, sanāk - par to nav šaubu, to pauduši dalībnieki, to atzinuši arī skatītāji. Jāpiebilst, ka divas sezonas Maija bijusi arī šova Izklausies redzēts vokālā pedagoģe. «Tās ir atšķirīgas lietas,» lūgta salīdzināt šos šovus, viņa norāda. «Kādam pieredzējušam aktierim, kurš jau ilgstoši ir uz skatuves, dziedāšanā varbūt arī nav tik lielu dotību, toties viņš spēj šo tēlu iznest ar aktiermeistarību, līdz ar to darbs ar vokālu nav tik izteikts, savukārt X Faktorā dominējošā ir dziedāšana.»
Šos šovus gan vieno tas, ka abos nākas strādāt ar radošām, tātad bieži vien arī jūtīgām un varbūt pat mazliet kaprīzām personībām. «Laikam tas ir mans slēptais talants, es pat nezināju, ka man tāds piemīt,» prāto Maija. «Cenšos katru cilvēku iepazīt, kaut vai nedaudz aprunājoties un pavērojot viņu dažādās situācijās, jo nepieciešama ļoti uzmanīga pieeja, lai darbā ar viņu uzreiz kaut ko nesalaistu dēlī. Tas ir ļoti svarīgs moments! Vēlreiz saku, ka vokālo mākslu trīs mēnešos nevar apgūt, to var tikai uzlabot, bet dažus psiholoģiskos knifiņus iziešanai uz skatuves gan! Var dot virzienu, par ko domāt stresa pilnajos brīžos pirms iziešanas uz skatuves vai dziedāšanas laikā, lai nebūtu tā, ka cilvēks no domas par uzstāšanos vien uztraukumā krīt panikā un aizmirst dziesmas vārdus jau mēģinājumā.» Taču diez vai šāds «slēptais talants» ir pārsteidzošs - Maija jau no studiju gadiem, aptuveni duci gadu, strādā par bērnu vokālo pedagoģi. Šobrīd viņa mazajiem pasniedz mūzikas stundas privātajā bērnudārzā Patnis Gregora ielā. Savukārt, skolā Patnis ir izveidotas fakultatīvās popgrupas nodarbības. «Jā, darbs ar bērniem mani ir iemācījis būt pacietīgai, vērīgai un uzmanīgi strādāt, lai jau saknē neuzmanības dēļ nenogrieztu to, par ko cilvēks vēlāk varētu kļūt,» piekrīt Maija. «Nodarbībās vienmēr mēģinu atrast kādu knifu, lai nav garlaicīgi, lai varam radoši darboties un viss šis process būtu interesants. Man šis darbs tīk, liekas, ka arī padodas - esmu vienmēr smaidīga un bērni labprāt cilpo pie manis uz nodarbībām. It īpaši tagad, kad man ir zili mati,» joko pedagoģe.
No slēpēm pie klavierēm
Maijai ir muzikāli gēni: vectētiņš bijis džeza saksofonists, bet viņa brālis - slavenais diriģents Alnis Zaķis. «Mana mamma ir pianiste, beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju. Mamma mani mēģināja virzīt pa mūzikas līniju jau bērnībā - dziedāju arī Dzeguzītē. Tā kā viņa pati ir pianiste un varēja daudz ko šajā jomā man dot, arī es sāku spēlēt klavieres un iestājos Dārziņos,» stāsta mūziķe. «Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pabeidzu klavieru klasi, pēc tam akadēmijā mācījos pie profesora Sergeja Osokina, taču tajā laikā nopietni sāku interesēties par dziedāšanu, tāpēc neaizgāju tālāk mācīties maģistrantūrā. Mani ieinteresēja džeza vokāls, ko apguvu pie Ingas Bērziņas. Piedalījos arī konkursā Sony Jazz Stage 2008, kur ieguvu otro vietu, tātad - ar panākumiem!» palepojas Maija, kura tajā laikā bija pazīstama ar uzvārdu Gaile. Diezgan grūti atraktīvo dziedātāju iedomāties sēžam tikai pie klavierēm, un Maija apstiprina, ka skolas laikā viņu tiešām aizrāvis arī sports, it īpaši jau slēpošana. «Skolā biju kārtīga sportiste, fizkultūras nodarbībās izliku sevi visu. Man labi padevās visa veida skriešanas, klasē visiem ieliku kloķi, pat puišiem dažkārt gāju pa priekšu! Jo kājas no slēpošanas bija uztrenētas. Taču sportiskais gars nepieciešams arī klavieru spēlē - ja spēlē lielās formas skaņdarbus, tad tur enerģijas vajag daudz. Kad nonāc no skatuves, esi atstājis tur sevi visu un jūties kā tukša baterija.»
Maija sevi spilgti apliecināja arī populārās mūzikas lauciņā - viņa darbojās elektropopa grupā The WoW, kas vēlāk pārtapa par Mellendig. Viņa bija arī mūzikas autore daudzām grupas dziesmām. Diemžēl šī perspektīvā grupa pajuka, sevi tā pa īstam nerealizējot. «Katrs no grupas dalībniekiem sāka vilkt muzikālo interešu deķīti uz savu pusi,» ar nelielu nožēlu balsī stāsta Maija. «Valteram Sprūdžam, kas arī šajā grupā bija muzikāli aktīvs, vairāk prāts nesās uz kantri un americana, viņš izveidoja grupu Flame & The Rolltones, kur spēlēja arī Mellendig pārējie dalībnieki. Savukārt es - nu, cik tad es vilkšu uz to savu pusi?! Man tajā laikā ļoti patika šā brīža aktuālā mūzika, tostarp elektronika. Joprojām visi esam ļoti labi draugi, bet muzikāli mūsu ceļi šķīrās. Pēc tam bija mazliet mieriņš, mazliet klusumiņš, tad man piedāvāja darbus televīzijā, un viss, nekam vairs īsti neatlika laika. Iespējams, ka kādu dienu atkal sākšu kaut ko darīt arī pati. Mēs šad un tad kopā ar Reini [dziedātājas vīrs, grupas Instrumenti dalībnieks Reinis Sējāns] uzstājamies, mums ir elektronisks projektiņš Maysi un Reynsi. Šādu reižu gan nav daudz, taču, kad negribas darīt to, ko ikdienā, mājās kaut ko paspēlējam, pasēžam pie kompīša un kaut ko uztaisām. Tā krājas idejas.» Protams, komponēšanu nevar aizmirst, mūziķiem dažkārt arī naktī rodas dziesmu idejas - to atzīst arī Maija: «Jā, nu, nevar jau, nevar to komponēšanu tā aizmirst… Vienkārši kaut kā šobrīd iznācis dzīvē tā, ka viss aizvirzījies pa citiem, nemaz ne sliktākiem ceļiem. Šobrīd jūtu, ka man ir daudz, ko dot citiem - tiem, kas visu vēl tikai sāk.»
Kļuvusi par laucinieci
No decembra Sējānu laulātais pāris ir oficiāli laucinieki - viņi dzīvo pie Lielupes. «Nopirkām džungļus un uzcēlām māju - pavisam no nulles! Viss, kas tur ir izveidots, ir pašu saplānots un izlolots. Mums ir jauka mājiņa ar palielu zemes gabalu, ir bērzu birzīte, izrakts dīķis - viss, kā vajag! Iepriekš dzīvojām turpat netālu, taču to māju mēs īrējām, bet tagad beidzot esam uzcēluši paši savu. Daudz zemes un daudz mežu, spēj tikai to visu apstrādāt! Vasara bija superaktīva zāles pļaušanā un iekārtošanās darbos,» priecājas Maija. Viņa ir rīdziniece, taču lielākoties mitinājusies Vecāķos, pie jūras, līdz ar to svaigs gaiss ir ierasta lieta. «Lauku dzīve man ir kā meditācija. Aizskrienu basām kājām pēc lociņiem vai dillītēm, skatos, cik brīnišķīgi izauguši cukīni vai ķirbis. Ir tāds kaifs aizbraukt uz saviem laukiem, vienkārši ieiet dārzā vai nopļaut zāli, kur uzreiz redzi rezultātu - brauc ar pļāvēju, aiz tevis paliek spilgti zaļa sliede un smaržo pēc svaigi nopļautas zāles. Skaisti! Un tajā pašā laikā esmu ļoti tuvu [Rīgai] - līdz manam darbam Pārdaugavā ir 20 minūšu brauciens. No rīta iekāpju auto, radio noklausos ziņas vai vienkārši padomāju, kas man šodien jāizdara. Turklāt pavadīt laiku ceļā arī ir ļoti forši - man patīk braukt pie stūres!» Protams, dzīve laukos ir ar garoziņu - ķirbi var sagrauzt tārps, stirnas un zaķi apskādēt augļu kokus. «Gadās arī tā, bet - tā ir daba, ar to jārēķinās! Ja stirna var atnākt un nograuzt ābelīti, tad viņa atnāks un to tiešām izdarīs - tad nākamgad jāstāda jauna. Bet kociņiem apjož mazu sētiņu, un beigu beigās viss atkal ir kārtībā. Šīs sadzīviskās lauku problēmiņas mani absolūti neuztrauc.»
Ar Reini Sējānu viņa iepazinusies jau skolā - abi mācījušies Dārziņos. Vai divām spēcīgām radošajām personībām zem viena jumta muzikālā ziņā nav par šauru? «Esmu ilgus gadus bijusi Instrumentu bekvokāliste, tā kā esmu visu laiku zinājusi, kas notiek šajā grupā,» skaidro Maija. «Ja vajag parunāt par mūziku, mēs to darām. Varam arī vienkārši iziet dārzā un kopā paklusēt vai apspriest kādu pilnīgi citu tēmu. Mums nav iekšējās konkurences, nav nekādu strīdu mūzikas jomā. Es varu lūgt Reinim padomu, savukārt citkārt viņš to jautā man. Dažkārt viņš nevar izdarīt izvēli, vajag tā vai citādi, tad es ar svaigu ausi paklausos un pasaku, kāds ir mans viedoklis šajā jautājumā, kas palīdz izdarīt lēmumu konkrētajā brīdī. Viņš ņem manas domas vērā, tāpat kā es viņējās. Dzīvojam radošā tandēmā, nevis konkurencē.»
Abi viens otru papildinājuši arī vaļasprieku jomā: kaislīgais copmanis Reinis aplipinājis sievu ar makšķerēšanas vīrusu, savukārt Maija viņu uzlikusi uz slēpēm. «Tētis mani pirmoreiz ar slēpēm iepazīstināja jau aptuveni divu gadu vecumā, ir pat bildes, kurās esmu ar knupīti mutē, bet jau braucu no kalna. Slēpošana joprojām ir mans topa hobijs - katru gadu braucam uz Alpiem, tas ir obligāts pasākums, es bez tā nevaru! Primārais ir slaloms, taču esmu šajā jomā elastīga - man patīk arī lielā ātrumā gāzt lejā pa trasi, mans rekords, šķiet, bija 113 km/h. Apkaramies ar visādiem GPS un tad skatāmies, kā mums ir gājis visas dienas garumā. Pavasarī vienā dienā, pa kalniem braukājot, biju pieveikusi 62 kilometrus! Kalnos es vispār aizmirstu, cik man ir gadu, kādas problēmas mani pirms tam nomākušas, es vienkārši laižu lejā - nespēju sevi apturēt!» runājot par slēpošanu, emocijas neslāpē dziedātāja. Bet kāds rekords ir makšķerēšanā, kurā Reinis sevi ģimenē tomēr uzskata par veiksmīgāko? «Hmmm…» aizdomājas Maija. «Šovasar gadījās paprāvāks asaris uz kādiem 800 gramiem, līdakas gan nevienas šogad vēl nav. Ļoti gribas noķert zandartu, bet vēl nav izdevies. Mums ir laiva ar motoru - tiklīdz ir brīvāks laiks, tā upē iekšā, un aiziet!» Vaicāta, vai makšķerēšana viņai ir relaksācija vai adrenalīna gūšana, dziedātāja atbild nevilcinoties un smejoties: «Relaksācija + zivs = ideāli! Ja ir tikai relakss, tad žēl, jo gribas abus. Tas taču ir super, kad sajūti, ka kaut kas pieķēries - uzsit tāāāāādu adrenalīnu! Mums topā ir asari, un vienmēr priecājamies, ja vienam, otram vai abiem ir laba cope.»
Maija Sējāne
Dzimusi 1985. gada 21. jūlijā Rīgā
Izglītība: Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, pianiste
Šova X Faktors muzikālā producente/vokālā pedagoģe
Vokālā pedagoģe pirmsskolas izglītības iestādē Patnis, Spuņciemā vada bērnu vokālo popgrupu Pīlādzīši
Hobiji: slēpošana un makšķerēšana
Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Reinis Sējāns (grupa Instrumenti)