Grieta Aminata Diarra. Samulsusi, bet laimīga

«Kad, mācoties astotajā klasē, kopā ar draudzeni pirmoreiz aizgāju uz teātri – uz Mihaila Gruzdova iestudētajiem Blaumaņa Indrāniem –, skatījos un domāju: un tas skaitās darbs?! Tik forši! Nekas nav jādara – vienkārši uzej uz skatuves un izklaidējies,» smaidot saka jaunā aktrise Grieta Aminata Diarra. Sestdien, 1. septembrī, viņa izklaidēsies uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) skatuves – režisors Alvis Hermanis viņai uzticējis Minnijas lomu Treisija Letsa lugā Linda Vista.

Izrādes tēma ir pusmūža cilvēku drāma mūsdienu sabiedrībā. Agrākos laikos 40-50 gadu veci cilvēki jau skaitījās norakstīti un savu dzīvi jau nodzīvojuši. Mūsdienās šī paaudze jūtas apmulsusi, jo jaunība kā nebeidzas, tā nebeidzas, dzīves plāns ir it kā izpildīts - vai nu veiksmīgi, vai neveiksmīgi, bet dzīve joprojām turpinās un ir vajadzīgs jauns plāns.

Lomās: Andris Keišs, Jānis Skutelis, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Grieta Aminata Diarra, Gundars Āboliņš un Sandra Kļaviņa. Scenogrāfs Artūrs Virtmanis, kostīmu māksliniece Jana Čivžele.

Sajūta kā mājās

«Es nespēju noticēt, kas tas notiek ar mani. Esmu samulsusi,» atzīstas jaunā aktrise, sakot, ka nebija pat iedomājusies, ka kādreiz varētu spēlēt JRT. «Man grūti bija sevi tur iedomāties, bet - man ir liels prieks, jo tā ir pavisam cita pieredze, nekā man bijusi līdz šim. Jau pavasarī, kad iesākām mēģināt, es gāju arī uz visiem tiem mēģinājumiem, kur man nevajadzēja būt - skatījos, kā aktieri strādā, kā gatavojas lomai, kā pieslēdzas, kā analizē, diskutē un cik ļoti ir tajā visā iekšā. Savukārt vakaros gāju skatīties visas izrādes pēc kārtas - lai dabūtu to sajūtu, kāda ir tikai Jaunajā Rīgas teātrī,» stāsta Grieta Aminata Diarra. Jā, tieši par Grietu - kā ģimenē, mājās - aktrisi sauc viņas jaunie kolēģi. Studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, viņa bija Aminata, spēlējot Dailes teātrī - arī Aminata. «Es atceros, kā, ienākot Jaunajā Rīgas teātrī, Andris [Keišs] teica: «Es tevi saukšu par Grietu, lai tev ir tāda sajūta kā mājās, lai tu te ērti justos.» Viņi mani uzreiz pieņēma, mēģinājumu procesā ļoti daudz palīdz, un es tur tiešām jūtos tik labi... Jo īpaši tagad, kad tuvojas pirmizrāde, - mēs kļūstam arvien tuvāki, un šī kopība dod lielu drošības sajūtu.»

Nav cilvēks, kas būs

Grieta stāsta, ka viņas atveidotā Minnija ir vienīgā, kura neatbilst izrādes tēmā pieteiktajai vecuma grupai - četrdesmit un piecdesmitgadniekiem, bet arī viņas varone meklē dzīvei jēgu. «Es gribētu nocitēt, kā Elitas Kļaviņas varone saka par Minniju, jo tas ir tik raksturīgi: «Viņa jau vēl nav īsti noformējusies, viņa ir kā neapaugļota ola, ironiskā kārtā, viņa nav realizējusies kā cilvēks, kas viņa varētu būt. Tāpēc nav cilvēks, kas viņa būs.» Minnija ir savas dzīves sākumā un nezina, kā dzīvot, vēl nezina, kāds cilvēks būs. Un, ja godīgi, es pilnībā identificējos ar šo tēlu, esmu tam tik ļoti pieslēgusies ar sirdi, ka daudzas lietas, kas notiek izrādē, notiek arī manā dzīvē. Viss, ko spēlēju, projicējas realitātē,» secina jaunā aktrise, neslēpjot, ka tādējādi viņa visu pārdzīvo pa īstam.

«Es tieši tā šobrīd arī jūtos - ka vēl īsti neesmu sapratusi, kas es esmu un kas man dzīvē jāizdara. Es nezinu, kas es būšu, kāds cilvēks būšu... Jo tikai tagad par sevi sāku daudz ko atklāt. Un ir ļoti forši, ka tieši šādā dzīves brīdī man nāk tāda loma. Es esmu pateicīga Alvim Hermanim, ka viņš man to ir uzticējis, mani iepriekš nepazīstot, un es tiešām centīšos attaisnot uz mani liktās cerības,» apsola jaunā aktrise.

Par rasi un orientāciju

Pagājušajā sezonā jau attaisnojusi uz sevi liktās cerības viesrežisora Aleksandra Morfova iestudējumā Svinības Dailes teātrī, Aminatas Grietas Diarras vārds ir lomu sarakstā arī šosezon šā režisora plānotajā jauniestudējumā - Džeimsa Goldmena lugā Lauva ziemā. Darbs sāksies septembra beigās, bet pirmizrāde gaidāma 30. novembrī.

Umaimas Gbatokai loma traģikomēdijā Svinības Aminatai bija pirmā pēc LKA absolvēšanas. «Arī pirmā tobrīd lielākā, un es, protams, biju ļoti satraukusies,» viņa neslēpj. «Neērtās tēmas, kas izrādē tiek pārcilātas, man uz skatuves liek justies ļoti atkailinātai, bet sajūta, ka nevaru par to smieties un būt bezatbildīga, uztraukumu atstāj otrajā plānā. Es personīgi šīs tēmas - par rasi, etnisko piederību un seksuālo orientāciju - uztveru viegli un ar humoru, arī konkrēti pret mani vērsti vārdi mani neietekmē un nespēj ievainot. Man nav svarīgi visiem patikt, bet, šādā lomā esot uz skatuves, es jūtu atbildību par tiem, kuri to uztver sāpīgāk,» stāsta Grieta Aminata.

Tukšums biedē

Viņa priecājas, ka diplomdarba izrāde Labie bērni, ko iestudējis režisors Reinis Suhanovs, nominēta šā gada Spēlmaņu nakts balvai - kategorijā Gada izrāde jauniešiem. «Visi, kas spēlējam šajā izrādē, man ir kā otra ģimene, ar viņiem esmu bijusi kopā četrus gadus no rīta līdz vakaram, burtiski visu laiku. Mēs bijām tādā kā siltumnīcā, kur visiem viss ir labi, jo shēma, kas katru dienu jādara, kā jādzīvo, bija skaidra. Bet nu, izgājusi no akadēmijas ar diplomu rokās, jūtos kā no laivas izsviesta - pēkšņi vairs nav agri jāceļas, nekur nav jāiet. Un, ja tāds brīvs laiks ir ilgstoši, es sāku jukt prātā...» atzīstas jaunā aktrise. Viņa atklāj, ka šādas sajūtas bija pēc Svinību pirmizrādes pērnajā rudenī. «Man bija liels pārtraukums, un es nezināju, kas būs tālāk. Tukšuma periods mani uztrauc, ļoti, ļoti biedē, jo - tad viss apstājas. Nav jau tā, ka esmu pabeigusi akadēmiju un tagad visu protu, visu varu. Nē, tikai tagad sākas īstais mācību process, bet, ja nav darba, nav arī attīstības. Tāpēc biju laimīga, ka nāca Linda Vista - tā man bija kā svētība. Es tiešām ļoti, ļoti priecājos, ka esmu šajā darbā, tā man ir neatņemama pieredze. Kuram vēl paveicas ar tādu aktieru buķeti? Tā taču ir īsta dāvana!» priecīga ir Grieta Aminata.

Laikmetam nepiemērota

«Es esmu ļoti dīvaina,» aktrise pēkšņi nosaka, un to viņa attiecina uz šo gadsimtu, no kura jūtas ļoti tālu. «Es nesaprotu ne feisbuku, ne instagramu. Jā, es tur esmu, bet vienīgi darba dēļ - lai ar mani var sazināties, mani atrast. Bet, ja godīgi, es negribētu būt nevienā sociālajā tīklā. Es negribu fotografēt ar telefonu, es gribu fotografēt ar fotoaparātu, attīstīt filmiņu un taisīt bildes. Es gribu klausīties plašu atskaņotāju. Es gribu, lai cilvēki, piesēžoties pie vakariņu galda, sarunājas, nevis skatās katrs savā telefonā. Man tā visa pietrūkst...» viņa atzīstas, piebilstot, ka absolūti nejūtas piemērota šim laikmetam.

Grieta Aminata stāsta, ka viņa ir diezgan apzinīga. Iespējams, tā ir pedagogu ietekme, kas nāk no ģimenes. «Domāju, šis apzinīgums man mazliet traucē uz skatuves, jo man liekas, ka visu vajag izdarīt pareizi. Tāpēc bieži sev atgādinu, ka ir jāatlaiž tā centība. Nu, jā, tāda es esmu,» viņa pasmaida un vaļsirdīgi atzīstas: «Es šobrīd esmu nevis apmaldījusies, bet vēl īsti nezinu, ko gribu, kā veidosies mana dzīve, kāda būšu... Nav tā, ka man nepatīk, kāda esmu šobrīd, vienkārši ir sajūta, ka esmu pārmaiņu un jaunas attīstības priekšā. Tāpēc galvenais - nepalikt uz vietas. Man patīk, ja ir uzdevumi vai kādi šķēršļi, ar kuriem es šķietami netieku galā, jo tad manī ieslēdzas spīts tos pārvarēt, lai atkal varētu iet tālāk,» stāsta jaunā aktrise. Viņa ar to domā skatuvi, protams, jo tieši tur Grieta Aminata jūtas vislabāk. «Es vēl tik maz esmu spēlējusi, ka jūtos izslāpusi būt uz skatuves,» viņa saka mirkli pirms pirmizrādes JRT, piebilstot, ka nevar vien sagaidīt, kad zāli piepildīs skatītāji. «Man ļoti patīk tā sajūta, kad skatītāji un aktieri elpo vienā ritmā. To izjutu Svinībās. Tur ir aina, kur man brūk virsū un visādi pazemo, bet es redzu un jūtu, cik ļoti skatītājiem tas nepatīk, viņi jūt man līdzi. Protams, ir reizes, kad skatītāji neiedziļinās un smejas, bet, kad viņi pieslēdzas ar sirdi, es jūtu, ka viņi ir ar mani. Un tā ir tik superīga sajūta, kad tūkstots cilvēku visi ir manā pusē...»

***

Grieta Aminata DIARRA

• Aktrise

• Dzimusi 1990. gada 23. janvārī Daugavpilī. Mamma pēc tautības ir poliete, tēvs dzimis Mali Āfrikā - abi satikās Rīgā, kur tēvs bija ieradies studentu apmaiņas programmā un studēja informātiku Aviācijas institūtā

• Izglītība: mācījusies Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā, Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā; absolvējusi Ekonomikas un kultūras augstskolas Svešvalodu nodaļu (tulks, tulkotājs) un Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas fakultāti (kursa vadītāja Māra Ķimele)

• Dejojusi tautas dejas, estrādes dejas un deju studijā Dzirnas pie Agra Daņiļeviča

• Apmeklējusi aktiermeistarības kursus Neatkarīgajā teātrī Skatuve pie režisores Annas Eižvertiņas

• Skatuves pieredze: Karmena un Dons Žuans (Latvijas Nacionālā opera un balets), Ābels un Olga, Divi kapteiņi, Bannija Manro nāve un Svinības (Dailes teātris), Pēterpils pilsētas žīdi (Neatkarīgais teātris Skatuve)

• Diplomdarbi: Sapnis vasaras naktī (Nacionālais teātris), Trakās asinis (Dailes teātris), Zvēru stāsti (Teātra māja Zirgu pasts), Labie bērni (Valmieras Drāmas teātris)

• Šajā sezonā spēlē izrādēs: Labie bērni (rež. R. Suhanovs, VDT/Mūzikas nams Daile), Svinības (rež. A. Morfovs, Dailes teātris), Linda Vista (rež. A. Hermanis, JRT)

• Filmas: Vienu biļeti, lūdzu! (komēdija/dokumentāla filma/biogrāfija, rež. M. Kaža, 2017) un Blēži (komēdija, rež. A. Ēķis, 2018)

• Seriāli: Viņas melo labāk! (rež. S. Račkis, 2017), Saldais pārītis. Ir bērni (rež. J. Tūbelis, 2018)