Šo piektdien, 31. augustā, Dzintaru koncertzālē notiks krāšņas telekanāla TV3 divdesmit gadu jubilejas svinības, kurās piedalīsies Linda Leen, Marija Naumova, Aija Andrejeva, Aminata, Lauris Reiniks, Jānis Stībelis, Igo, Ivo Fomins, The Sound Poets, DaGamba, Mesa, Tautumeitas, Auļi, Astro’n’out, Triānas parks un daudzi citi pazīstami izpildītāji, tostarp Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi.
19 gadi - daudz vai maz?
Telekompānijai pastāvēt jau 20 gadus - tā nav joka lieta, bet tajā nostrādāt gandrīz piekto daļu gadsimta - tas jau ir teju varoņdarbs.
Gandrīz visu šo laiku TV3 strādā ziņu dienesta žurnāliste Agnese Vārpiņa, tāpēc gluži loģiski uzprasās jautājums, vai viņa piektdienu sagaida ar prieku, ka dzimtajai televīzijai ir jau 20, vai ar nelielām bažām, ka pati šajā kanālā dažādos projektos pavadījusi jau vairāk nekā 18 gadus. «Drīzāk otrais variants!» dzirkstoši smejas Agnese. «Es vakar [pirms TV3 jaunās sezonas atklāšanas pasākuma] par šo tēmu domāju. Parasti saku, ka strādāt ziņās ir ārkārtīgi interesanti, jo esam klāt notikumos, kuros, strādājot citā profesijā, mēs nebūtu. Mēs tiekamies ar cilvēkiem, kurus, strādājot citu darbu, iespējams, nekad nesatiktu. Mums ir ļoti daudzi iedvesmojoši un īpaši cilvēki. Taču vēl sapratu to, ka patiesībā arī pati TV3 ir bijis tāds liels un ilgstošs notikums. Šī televīzija Latvijā pastāv jau divdesmit gadus, un es esmu bijusi dažādos veidos ar to saistīta vairāk nekā 18 gadus. Starp ikdienas notikumiem, kas bijuši nozīmīgi, gadu desmitu griezumā TV3 jubileja un arī mana klātbūtne šajā kanālā arī ir nozīmīgs notikums, kas piedzīvots.» Protams, sākotnēji viņa nav pat domājusi, ka nostrādās TV3 tik ilgi. «Iesākums bija producentu grupā Beta fakts - TV3 vajadzībām veidojām raidījumu Patiešām privāti [tā debija TV3 ēterā notika 2000. gada 28. janvārī], kuru vadīja Elita Veidemane - tas bija mans pirmais solis šīs telekompānijas apritē. Pēc tam sākām veidot Bez tabu, kas bija Ērika Niedras un Jura Graves ideja, bet paralēli bija arī cita veida projekti, kurus gan producēju, gan administrēju, tāpēc visu laiku transformējos, un rutīnā ieslīgt bija neiespējami.»
Šo gadu laikā Agnesei darbā bijušas tikai trīs pauzes, kuras viņa smejoties nosauca par «Inkēns un divi bērni» - divreiz būts neilgos bērnu kopšanas atvaļinājumos, bet vienu sezonu ar Jura un Ērika svētību un piekrišanu Agnese strādāja LNT pie Edvīna Inkēna, kur darbojās raidījumos Nedēļa un paralēli arī Krējums… saldais. Pēc meitas Anetes piedzimšanas ziņu moderatore bija uz strīpas jau pēc pāris mēnešiem, nekāda lielā pauze nesanāca. «Ja tik daudz gadu dari šāda veida darbu, tas tevi sevī ievelk un ieinteresē, līdz ar to, ja arī fiziski neesi darbā, vienalga katru dienu pārlaid acis jaunākajām ziņām un mēģini par visu būt lietas kursā. Pēc lielajām pauzēm grūtību nav daudz, jo faktiem jau daudzmaz seko līdzi, bet sarežģītākais ir pēc atvaļinājuma - gribētos runāt artikulētāk, bet grūti saņemties un koncentrēties. Man nupat bija piecas nedēļas ilgs atvaļinājums, kas ir kaut kas sen nebijis. Pēc tā, rediģējot tekstus, gribējās visu uzrakstīt ļoti vienkāršiem vārdiem, taču tad laikam vispār nebūtu, ko teikt, - katrs vārds likās ārkārtīgi grūts un sarežģīts, lai to izrunātu ļoti skaidri,» skaidro Agnese. Par savu nākotni TV3 viņa daudz galvu nelauza - ja nemainās kanāla darbības politika, nav iemesla meklēt jaunus izaicinājumus, bet vispār «tas jāprasa Baibai», proti, mediju koncerna All Media Baltics Latvijā vadītājai Baibai Zūzenai - varbūt viņai šāda darbiniece nākotnē nemaz nebūs vajadzīga?! «Es viņai prasīju, vai TV3 jubilejai veltītajā filmā vajadzēja teikt, ka es te esmu tik ilgi?! Kāds izdomās - ko, viņa te ir jau 19 gadus?! C’mon, ir laiks kaut ko mainīt! Nezinu, vai tas no manas puses bija prātīgs gājiens,» smejas Agnese.
No diskotēkām līdz TV
Savās dzimtajās Cēsīs skolas laikā Agnese bijusi dīdžejs, spēlējusi arī diskotēkās, kā arī strādājusi vietējā radiostacijā - gan kā radiodīdžejs, gan kā ziņu veidotāja. Studiju laikā viņu kā ziņu redaktori pie sevis aicinājuši Latvijas Radio cilvēki - Agnese vēl tagad smejoties atminas, kā tolaik ar šķērītēm griezusi magnetofonā ierakstīto lenti, lai no teksta izdabūtu ārā kādu nevietā pasprukušu vārdu, pēc tam to ar skoču līmējusi kopā, bet tad krāvusi lentes kaudzītē un stiepusi lejā uz studiju, jo pastāvējušas bažas pa ceļam iesprūst radiomājas senilajā liftā… Starp citu, arī vēlāk Agnese darbojusies radio: paralēli gaitām raidījumā Bez tabu viņa kopā ar Egonu Reiteru veidojusi rīta izklaidējošo raidījumu Radio SWH.
No Latvijas Radio viņu ievērojuši producentu grupas Beta fakts cilvēki - Agnese uzaicināta palīdzēt veidot prognožu spēli Mēbiusa ceļš, kur diezgan straujos tempos viņa no administratores kļuvusi par producenti. Pēc tam šī pati producentu grupa sākusi veidot TV3 raidījumu Bez tabu. «Mums bija studija Skolas ielā, iepretī advokāta Andra Grūtupa birojam. Tā bija iekārtota mazā, taču ārkārtīgi mājīgā istabiņā. Nācām uz darbu no agra rīta un gājām prom vēlā vakarā, dažs ofisā pat nakšņoja: dzima jauns projekts, visiem par to bija milzīga interese, pie raidījuma tapšanas un tā idejām strādājām ar lielu atdevi,» tos laikus atminas Agnese. Rezultāts - Bez tabu kļuvis par ilglaicīgāko televīzijas raidījumu. Uz gadu viņai gan bija sānsolis uz jau minēto LNT Nedēļu, taču pēc tam mainījies raidījuma formāts. Laimīgā kārtā piezvanījuši senie cīņubiedri Ēriks ar Juri, kuri informējuši, ka Bez tabu pievienojas arī ziņas un viņi meklē to vadītājus. Tā nu Agnese nokļuva tur, kur viņa ir joprojām.
Ģimenes cilvēks
TV ekrānā Agnese Vārpiņa vienmēr (vienmēr!) izskatās kā no modes žurnāla vāka, līdz ar to skatītājiem varētu rasties maldīgs priekšstats, ka brīvajā laikā viņa defilē pa smalku zīmolu prezentācijas pasākumiem vai elitāriem burziņiem. Taču sociālajos tīklos redzamas viņas fotogrāfijas no Līgo svētkiem un dziesmu svētkiem, Imantdienām dzimtajās Cēsīs, dažas bildes no brauciena uz Berlīni, bet pārējās - ar mikrofonu rokā, strādājot pie sižetiem. «Un vēl ir bildes ar bērniem, ar bērniem, ar bērniem. Ar bērniem, turot saldējumu rokā, netīrām mutēm, nokrāsotiem mājas aizkariem un dīvāniem, pat nokrāsotu suni! Tās neesmu sociālajos tīklos ievietojusi. Lūk, ar to es pārsvarā arī nodarbojos!» smejas Agnese. «Ņemot vērā, ka mani vecāki jau sen ir miruši, dzīvesbiedra [Andra] tuvajiem arī nav tādu iespēju, nav arī auklītes, katru dienu no rīta līdz vakaram nodarbojamies ar menedžēšanu, kuram kur un cikos ir jābūt. Anetei tagad ir divi gadi - esmu ar viņu kā krūzīte ar osiņu, visur ejam kopā,» skaidro TV dīva. Dēlam Ričardam ir desmit gadi, viņš jau esot liels puisis, tomēr arī viņam savas vajadzības: dēls mūzikas skolā mācās spēlēt ģitāru un sporto.
Ko Agnese dara brīvajā laikā? «Man brīvā laika ir tik maz, ka savā brīvajā laikā es izvēlos kādu brītiņu darīt neko!» smejas ziņu moderatore un turpina jau nopietnākā tonī: «Ko nozīmē brīvais laiks? Mēs kopā ar bērniem ejam arī uz pasākumiem un koncertiem, es neprotu atpūsties bez ģimenes. Atstāt bērnus kaut kur un iziet ielās - nē, man tā nav atpūta! Mana atpūta ir būt kopā ar bērniem. Un, par laimi, mans dzīvesbiedrs ir tieši tādās pašās domās.» Ģimene kopā mēdz doties arī tālākos ceļos. «Mēs visi bijām Imantdienās un domājām, ka vajadzētu šovasar kaut kur aizbraukt - tā, ka iekāp mašīnā un vienkārši brauc, brauc, kamēr kaut kur aizbrauc. Vienu gadu jau tā izdarījām, un tagad bija līdzīgi: piecos vakarā Andris saka - ai, šovakar braucam! Sakāpām mašīnā un braucām. It kā bez mērķa, taču beigās labi atpūtāmies. Berlīne sanāca kā galapunkts, bet, ja mums tur nebūtu, ko darīt, mēs vienkārši brauktu tālāk. Šoreiz bijām milzīgā atrakciju parkā bērniem, bet ziemā cenšamies izrauties paslēpot uz lielajiem kalniem,» saka Agnese.
Aicināta pafantazēt, ko viņa darīs pēc vairāk nekā desmit gadiem, kad bērni būs izauguši, viņa smejas: «Iešu uz kino un nopirkšu teātra abonementu, lasīšu grāmatas, sēdēšu kafejnīcās. Visticamāk, nodarbošos ar jogu vai nūjošanu, vai vismaz sēņošanu. Iešu uz masāžām spa - nē, esmu gan uz to bijusi tikai vienu reizi mūžā, bet tas laikam tomēr nav man.» Taču vislabāk viņai patīk tā, kā ir pašreiz. «Daudzi mani žēlo - vai, visur ar bērniem, kaimiņi iznāk pagalmā un saka - visur ar mazo, droši vien piekūsti utt. Jā, reizēm piekūstu, bet man tā nebūtu atpūta, ja es atstātu bērnus mājās. Viņi tik ātri izaug! Mēs lielākoties izvēlamies pasākumus, kuros varam būt visi kopā. Uz TV3 jubilejas koncertu gan sanāks iet vienai. Pat nezinu, kā nu būs!»