Nesen klajā nāca grupas Bermudu divstūris jaunākais albums Ballplēsis, kas kļuvis par Nr. 1 mūzikas ierakstu veikalos un citās disku tirdzniecības vietās.
Bermudu divstūra redzamākie vīri ir brālēni Biceps un Triceps - puiši, kas, apkārušies zelta ķēdēm un notetovējušies, dzied kaut kādā īpatnējā dialektā (l vietā bieži tiek izmantots ļ), izmanto ielas kultūras leksiku un apdzied sava rajončika un ballēšanās tēmas. Intervijās viņi ir tieši tādi kā uz skatuves. Šoreiz uz sarunu tika aicināts tikai Biceps, jo Triceps tajā laikā sniedza intervijas žurnāliem Billboard, Rolling Stone, NME, Metal Hammer un Murzilka, lai labāk sagatavotos gaidāmajai Nobela, Pulicera un Grammy balvu pasniegšanai, par kuras centrālajiem tēliem vajadzētu kļūt - protams, Bermudu divstūrim!
- Apsveicu ar otrā albuma izdošanu! Kas mainījies jūsu abu dzīvē kopš debijas albuma klajā nākšanas?
- Nu jau mēs esam lieli puikas un iekarosim, latviski sakot, lielākas plaščadkas - taisīsim paši savu koncerttūri, pirmais būs pasākums 1. septembrī Ķīpsalā. Tas būs megakoncerts ar megaskatuvi, viss būs baigā līmenī - tādā, līdz kuram tikt lielajiem Latvijas stāriem vēl jāpacenšas. Protams, neliels satraukums ir, būs daudz jāieguldās, taču mēs esam pārliecināti, ka ballētāju Latvijā netrūkst.
- Atgādini tiem, kas piemirsuši grupas Bermudu divstūris stāstu - par kādu rajončiku jūs dziedat, no kurienes esat, kas ir šī īpašā izloksne, kurā paužat savus vēstījumus?
- Tas ir Liepājas subrajons, varētu pat teikt - rajons rajonā. No turienes nākam, šī subrajona valodā arī runājam - kā sanāk, tā runājam. No sava akcenta mēs nekautrējamies.
- Bet kas šajā rajonā vispār notiek? Vai tur ir točkas un tirgo spaisu vai arī tieši otrādi - tur ir augstskolas, kultūras centri un mākslas galerijas?
- Par točkām neko nezinu, jo mēs vispār neko nelietojam, arī nepīpējam, tikai haslojam, tas ir, grozām naudu, lai nav kauns aizvest meiteni uz kinoteātri. Rajons ir tāds - kā guļamrajons, tikai mājas. Biznesa kā tāda tur nav, kafejnīcu un kultūras centru arī nav, cilvēki paši aug un, kādi izaug, tādi izaug.
- Ar ko jūs pārvietojaties pa savu rajončiku? Pirms četriem gadiem modē bija bembji, bet, tā kā jūs tagad esat kļuvuši megapopulāri, tad droši vien katram pie durvīm ir jau noparkots Ferrari?
- Nē, līdz Ferrari mums vēl jāaug. Redzi, mēs jau negribam iet uz tiem lielajiem tirgiem. Tā jau mēs varētu iekarot Ameriku un Krieviju, bet pagaidām tāds nav mūsu uzdevums. Savukārt Latvijā, spļaujot mikrofonā, būtu baigi grūti panākt, lai pie mājas stāv Ferrari.
- Kas ir pārējie bratani, ar kuriem jūs ar brālēnu kopā ballējat? Paliels bariņš.
- Mēs viņus saucam par profesionāliem dejotājiem. Arī profesionāliem laistītājiem - viņi koncertos laista publiku, lai neizžūst un labi aug. Visi mūsu bratuki, visi esam no vienas vietas, tā nu viņi tur dejojas un filmējas klipos. Naudu no mums prasa, bet citādāk lāga zēni. Jānosauc, kas mēs esam: Biceps, Triceps, Saldais, Lī, Snikers un Vicītis. Tie paši, kas bija iepriekš, mēs ar draugiem nesvaidāmies - ja tie ir, tad ir. Lepni neesam palikuši, visi brālīgi dalās.
- Kad pirms četriem gadiem iznāca debijas albums, jums jau bija vismaz 18 gadu, tātad tagad ir ap 22 - 23. Nu jau vajadzētu kļūt pieaugušākiem, cik tad var ballēties!
- Saproti, viss jau nav miesā, bet prātā! Mums joprojām velk uz tām ballītēm, mums patīk tajās nogurt. Pēc tām, kā jau tu dzirdēji albumā, acu pilieni arī mums nepalīdz. Ballīte - tas ir mūsu ceļš. Protams, atkāpes var būt, bet lielā vīzija - no ballītes, es domāju, neatkāpsies. Kad man būs 40? Es domāju, ka vienalga ballēsim. Uzliec brilles, uzvelc cepuri, un ej nu saproti, cik tam cilvēkam gadu! Kamēr pašiem ir iekšā, kājas velk un viss pārējais var turēt, tikmēr ballēsim. Nu, vienīgais mūsu sirdis var nozagt, tās pieder ballītei. Aknas gan jau atdevām rajonam.
- Nācija satraucas un droši vien arī tev neskaitāmās intervijās ir jautāts - kas notika ar bratanu, kurš apprecējās, par kuru ir dziesma Zaudējam brāli?
- Nekas jau traģisks nenotika, mēs šajā dziesmā nedaudz pārspīlējām un sabiezinājām krāsas. Viņš savieno šīs lietas: kamēr sieva neredz, tikmēr ir ballīte, kad sieva redz, mēs visi viņam piespēlējam un tēlojam, ka nekā tāda nav.
- Vai par viņu ir arī dziesmā Badman? Arī tajā vēstīts par kādu, kurš ir bandas vadonis tikai tajos brīžos, kad sieva kaut kur aizbraukusi, bet citādi tēlo, ka ar draugiem spēlē loto un dzer tēju.
- Oi, ir zaudēti vairāki čaļi nevienlīdzīgā cīņā ar sievām, nav jau tā, ka tikai viens mums ir zudis… Badman - tā jau ir nākamā stadija. Pirms tam mēs zaudējām brāli, bet ar Badman ir vēl sliktāk. Kad blakus ir sieva, tad neko - smaidi un nīksti, bet to, ko patiesībā gribi darīt, nedari. Kad sieva aizbrauc komandējumā vai kaut kur citur, tikai tad parādās tava īstā daba. Par to arī mūsu dziesma.
- Jaunā albuma noformējums ir pamatīga trīsstūrveida zvaigzne, ko savā arsenālā varētu ņemt pat Teksasas reindžeri. Vai tas ir domāts uzbrukumam vai pašaizsardzībai?
- Tas ir domāts tā, lai jūt! Pašlaik visi izdod tos plānos diskiņus, kurus, rokā paņemot, nemaz nejūti, bet te uzreiz saproti, ka ir darīšana ar īstu mantu, kurai ir lielums un svars. Droši vien ar to var iedot arī pa pieri, bet mēs to neiesakām: asi stūri, trāpīs kādam acī un sabojās uzreiz divus likteņus.
- Jūsu dziesmā Roku okeāns ir teksts «huļigani paši, huļigani mūsu fani». Nu, kādi jūs huļigani, neesmu kaut kā dzirdējis, ka kāds no jums būtu arestēts vai kā citādi šajā jomā atzīmējies?!
- Ja mūs arestētu, tad tas mums būtu mīnusā - mēs huļigāņījam tikai tur, kur tas mums nāk plusā, piemēram, ballītēs, kur tā var tikt pie meitenēm, vai uz skatuves, kur uzreiz plusā ir slava, nauda. Mēs izvērtējam, kur huļigāņijam: ja tas nāk plusā, tad darām, ja ne, tad pastāvam maliņā un paskatāmies, kā citiem neiet.
- Un jūsu fani, kādi viņi huļigani? Skatījos fotogrāfijas no albuma prezentācijas uz tirdzniecības centra Alfa jumta - vieni vienīgi bērni, kas turas mammām pie rociņas!
- Jā, viņi vienkārši nepakautrējās atnākt. Mēs pēc tam sapratām savu kļūdu - sarīkojām prezentāciju pa dienu, kad īstie huļigāņi vēl guļ. Tā kā mums tas bija darbs, tad paši kaut kā piecēlāmies, savukārt pārējie ballētāji vēl nebija attapušies. Jā, vajadzēja šo pasākumu rīkot naktī... Protams, savu slikto darbu izdarīja arī pēkšņi uznākušais lietus.
- Par koncertiem. Atbrauks arī viesmūziķi, piemēram, Timatijs vai Borjka Moisejevs?
- Pagaidām nezinām, kas būs ar viesmāksliniekiem. Mēs paši esam tik spoži, ka nezinām, vai viņi vispār vajadzīgi. Ā, nē, viens droši vien būs gan - Džakomo, ar kuru mums ir kopdziesma [Badman]. Mums gan ir bijušas visādas cacas dziesmās, bet ar džeku šī mums ir pirmā sadarbība. Viņš patiesībā ir liela zvaigzne - Krievijā viņu pazīst, rāda pa televizoru un tā. Bet ballītes būs ne pa knapo - [koncertos] izskanēs the best off un, protams, jaunais albums pilnā garumā. Ja citkārt uz skatuves huļigāņijam no 50 minūtēm līdz stundai, tad tagad jau būs pusotra stunda. Jā, būs, ko iespringt, jāsāk iet uz sporta zāli, lai var izturēt.