RECENZIJA: Guntars Račs un "Saldās sejas" "Koncerts "365" Cēsīs"

Pārlapojot latvju mūzikas vēstures apcirkņus, izdarāms secinājums, ka liepājnieku apvienības “Saldās sejas” pirmsākumi meklējami jau tālajā 1985. gadā.

Pērn tā atkal savācās kopā, izsludināja savu atdzimšanu un devās pirmajā koncertturnejā, kurai bija pārsteidzoši labi panākumi - lai gan “Saldās sejas” šķita tikai kā piedeva Guntara Rača dzejoļu krājuma “365” apnicīgajai reklamēšanai, koncerti bija izpārdoti, un liepājnieki varēja izsludināt nākamos.

Pērn tā atkal savācās kopā, izsludināja savu atdzimšanu un devās pirmajā koncertturnejā, kurai bija pārsteidzoši labi panākumi - lai gan “Saldās sejas” šķita tikai kā piedeva Guntara Rača dzejoļu krājuma “365” apnicīgajai reklamēšanai, koncerti bija izpārdoti, un liepājnieki varēja izsludināt nākamos.

“Saldo seju” sastāvs ir, pēc pašu mūziķu teiktā, “ir mainīga vienība”, tāpēc tikai pieņemsim, ka grupā bez Guntara Rača (bungas, balss) šobrīd muzicē arī Tomass Kleins (ģitāra, balss), Uģis Tirzītis (ģitāra), Andris Alviķis (bass, balss) un Jānis Narkevics Jr. (balss, ģitāra, trompete). Ar atjaunoto sastāvu “Saldās sejas” līdz šim ir izdevuši četras dziesmas - “Neiespējams nav nekas”, “Klāt jaunais gads”, “Klusums pirms vētras” un “Nekas nav svarīgāks par vārdiem”, bet nu klajā nācis arī apvienības debijas ripulis - koncertnieks ar kopumā 19 dziesmām. Jaunais albums ierakstīts Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 4. februārī, un šī tā videoierakstu Lieldienu laikā pārraidīja LTV. Ierakstā bez jau nosauktajiem dalībniekiem piedalījās arī Ainars Virga, Ivo Fomins, Jānis Buķelis jeb Buks, Normunds Rutulis, Mārcis Judzis, grupa “Ducele”, dziedātāja Katrīna Bindere un Valmieras dziesminieks Renārs Veličko. Albumā iekļauti tādi pazīstami hiti ar Guntara Rača vārdiem kā “Dzimis Latvijā”, “Lecam pa vecam”, “Cāļus skaita rudenī”, “Muzikants”, “Nekas jau nebeidzas”, “Kādā brīnišķā dienā”, “Es karājos tavā bizē”, “Zelta sirds”, “Ozolam”, “Diena” un citi.

PAR. Kā tur bija tajā Vladimira Majakovska dzejolī - ja zvaigznes iededz, tad kādam tas ir vajadzīgs, ja? Pārfrāzējot šīs dzejas rindas, ja jau uz “Saldo seju” koncertiem ļaudis tā laužas, tātad šī apvienība kādam ir vajadzīga, un gan jau būs vajadzīgs arī šis koncertieraksts. No albumā iekļautā materiāla pati simpātiskākā šķiet jaunās skaņās fiksētā Raimonda Paula smieklīgā dziesma “Lācis”, kuru bija pierasts dzirdēt bērnu popgrupas “Dzeguzīte” izpildījumā - nav brīnums, ka tieši to koncertos pieprasot izpildīt “uz bis”. Svaigumu diskā ienes Katrīnas Binderes “Piespied stop”, bet enerģiju un spēku - Buka ieblieztie trīs gabali no “Līvu” repertuāra. Kā vienmēr, “dzīvajā” augstākajā līmenī ir arī Ivo Fomins. Uzslavas arī “Ducelei”, kurai sanākusi jestra versija dziesmai “Mana mīļā meitene”.

PRET. Absolūti nesaprotams albums absolūti nesaprotama veidojuma izpildījumā. Kāda mārrutka pēc te bija nepieciešami Rutuļa “Lecam pa vecam” un “Cāļus skaita rudenī”? Un žāvas uzdzenošais Veļičko šlāgeris “Tas nav tikai sniegs”? Un Guntara Rača ar Katrīnu Binderi iedziedātais šlāgeris “Divi krasti”? Starp citu, Guntaram tomēr derētu aizstaigāt uz dažām nodarbībām pie vokālā pedagoga… Pat Virga pakļāvies šai masu psihozei un iedziedājis vienu no šķebinošākajām “Līvu” dziesmām “Es tevi gribu”! Ja šis koncerts un tā ieraksts bija iecerēts kā Guntara Rača burziņš kopā ar draugiem plašākas auditorijas priekšā, tad viss kārtībā - paši vainīgi, ja vēlaties kaut ko tādu apmeklēt, bet, ja tas bija domāts kā “Saldo seju” koncerts, tad gan nav skaidrs, kā visu šo savārstījumu var savilkt kopā kā vienotu programmu.