RECENZIJA: Katrīna Gupalo & The Black Birds "Gentle & Done"
Plašāka auditorija savdabīgo dziedātāju Katrīnu Gupalo iepazina šā gada konkursā “Supernova”, kur viņa piedalījās ar dziesmu “Intoxicating Caramel”.
“Gentle & Done” iekļautajam materiālam gan ar akadēmisko mūziku nav nekāda sakara, šeit iekļautās pašas Katrīnas sacerētās 11 dziesmas angļu valodā varētu attiecināt uz kaut ko starp popu, roku, blūzu, džezu un pat psihedēliju (ja to vispār iespējams sasiet kopīgā buntītē…).
Taču patiesībā viņas CV ir ārkārtīgi iespaidīgs: starptautisku atzinību ieguvusi pianiste, komponiste, aktrise un producente, studējusi Rietumu mūzikas akadēmijā Kalifornijā un Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, kā dziedātāja spoži sevi apliecinājusi dažādos prestižos konkursos un arī pašas veidotajās izrādēs “100 gadi ar Piafu” un “After Midnight / Pēc pusnakts” utt., u.tjpr.
“Gentle & Done” iekļautajam materiālam gan ar akadēmisko mūziku nav nekāda sakara, šeit iekļautās pašas Katrīnas sacerētās 11 dziesmas angļu valodā varētu attiecināt uz kaut ko starp popu, roku, blūzu, džezu un pat psihedēliju (ja to vispār iespējams sasiet kopīgā buntītē…). Albums ierakstīts kopā ar mūziķiem, kas “Gentle & Done” ietvaros slēpjas zem nosaukuma “The Black Birds”: Miķelis Vanags (ģitāra), Kristiāns Kosītis (bass), Elvijs Endelis (bungas) un Gatis Gorkuša (trompete). Ieraksts tapis “Sound Division Studio”. Aranžējumi veidoti kopā ar Elviju Endeli, izceļot arī katra grupas mūziķa individuālo artavu.
PAR. Albums nav vienveidīgs, pat vienas dziesmas ietvaros mainās stili un ritmi, līdz ar to piemigt tā klausīšanās laikā nav iespējams. Protams, nevar nenovērtēt Katrīnas spēcīgo un pārliecinošo vokālu (spilgtākais piemērs - dziesma “Wrong Timing”) - ar viņas balsi varētu griezt stiklu! Teicams ģitārists, veiksmīgus papildu akcentus piedod trompete. Labākā albuma dziesma ir “Terra” - psihedēlisks poproks ar kabarē elementiem, kas varētu labi izklausīties (un izklausās) “dzīvajā”. Arī “Intoxicating Caramel”, kas noslēdz šo albumu.
PRET. Ir jūtams, ka Katrīna visas dziesmas sarakstījusi teju pusgada laikā - tās ir pēc principa “ko no rīta ieraudzīju, kā sajutos, par to un tā arī dziedu”. Stilistiskās daudzveidība nudien netraucē, taču šo programmu drīzāk varētu uztvert kā mūziku kādai teātra izrādei vai kinofilmai, bet pagrūti iedomāties skanam no lielākām skatuvēm vai pat klubos tādus gabalus kā, piemēram, “No Wine”, “Silence”, “Orange Sun” vai “Jenny & Jamie”.
