RECENZIJA: Zane Gudrā, Aivars Gudrais "Saucēja balss"
Šā mēneša sākumā savu 60 gadu jubileju atzīmēja ģitārists Aivars Gudrais – vīrs, kura instrumenta skanējumu var viegli atpazīt tādās grupās kā "Sīpoli" un "Turaidas roze".
Šim apaļajam skaitlim par godu uzsākta koncerttūre „Dvēseles 6 stīgas” (nākamie koncerti: 10. maijā Jelgavas kultūras namā, 11. maijā Valmieras kultūras centrā, 12. maijā Liepājas Olimpiskajā centrā, 18. maijā Rīgā, VEF Kultūras pilī, 19. maijā Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un 2. jūnijā Latgales vēstniecībā „Gors”), taču ne par to šoreiz stāsts - uz šiem svētkiem tika izdots arī Aivara un viņa meitas Zanes jaunais soloalbums.
Uzreiz jāpiebilst, ka tūrē spēlētais un albumā iekļautais skaņu materiāls atšķiras diezgan pamatīgi - tas tā, lai kāda no klausītāju daļām nepaliktu vīlusies.
“Albumā ietvertas mazāk zināmas Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa dziesmas, kurās ieklausoties, arvien var atrast ko dvēselisku un dziļu,” tā Aivars Gudrais. Kopumā 11 dziesmas, kura ierakstīšanā bez abiem Gudrajiem noteikti jāpiemin arī trešais valis, proti, Jānis Lūsēns juniors, kurš iespēlējis basu, taustiņus, piespēlējis ģitāru un vēl dažādus īpatnējus instrumentus. Pie bungām - Rūdolfs Dankfelds.
“Šis jubilejas albums ir ilgi gaidīts brīnums mūsu dzīvē. Tas ir veltījums mums pašiem un vēstījums visiem jums,” tā abi vēstītāji.
PAR. Šajā albumā ir trīs izcilas lietas: 1/ Zanes Gudrās teicamais vokāls (kāpēc viņa netiek aicināta uz lielākiem projektiem?!); 2/ Aivara Gudrā meistarīgā ģitārspēle (kā viņš pamanās spēlēt tā, ka nav sajaucams ne ar vienu citu visā milzīgajā ģitāristu gūzmā?!); 3/ superīgā Jāņa Lūsēna dziesma ar Kārļa Skalbes vārdiem “Staburags un Saulesmeitiņa” (kā tā līdz šim pasprukusi garām nedzirdēta?!), minēto trīs punktu secībai nav nozīmes. Imanta Kalniņa “Melnas vīnogas” - strukturāli sarežģīti, taču skaisti.
PRET. Lielākā daļa no albumā iekļautajiem skaņdarbiem ir pagrūti sagremojami, kas pirmām kārtām attiecas uz Mārtiņa Brauna dziesmām no cikla “Sirano de Beržeraks” un arī par pārējiem trim Lūsēna gabaliem, par pārgudro Kalniņu nemaz nerunājot. Albumu klausīties ir interesanti, taču “ausi piesiet” šīm dziesmām ir teju vai neiespējami.