RECENZIJA: Judas Priest "Firepower"
Britu "heavy metal" leģendu astoņpadsmitais studijas ripulis – ļoti gaidīts darbs, lai arī kopš iepriekšējā albuma "Redemeer Of Souls" izdošanas apritējuši tikai četri gadi.
Lielu izmaiņu jau teju pusgadsimtu pastāvošo “Judas Priest” mūzikā nav, lai gan pēdējos gados diemžēl pajucis viens no pasaules smagajā mūzikā labākajiem ģitāristu tandēmiem: Kejs Kejs Daunings šo brigādi atstāja jau 2011. gadā (viņa vietā ir Ričijs Folkners), bet šā gada februārī Glens Tiptons oficiāli paziņoja par savus saslimšanu ar Pārkinsona slimību - jaunajā diskā ģitārpartijas gan joprojām iespēlējis viņš, bet tūrēs kopā ar pārējiem dosies Endijs Snīps, kurš, cita starpā, ir arī viens no “Firepower” producentiem. Otrs - slavenais Toms Aloms, kurš pēdējoreiz pie grupas producentu pults sēdējis 1988. gadā, “Ram It Down” ieraksta laikā. Kritiķu atsauksmes par “Firepower” ir pat vairāk nekā labas - lielākoties dotas četras zvaigznes no piecām, savukārt topos pirmais piecinieks sasniegts gan štatos, gan Apvienotajā Karalistē. Viss kārtībā!
PAR. Šajā metālmūzikas modernizācijas laikmetā “Judas Priest” darbs labā nozīmē atsauc atmiņā nostaļģiskas sajūtas par laikiem, kad debesis bija zilākas, zāle - zaļāka (un stiprāka), bet “heavy metal” - īsts, nikns un patiess. No vecās “heavy metal” gvardes, šķiet, vairs tikai “Iron Maiden” un “Judas Priest” spēj joprojām turēt buru, un pēdējie to uzskatāmi rāda arī jaunajā albumā - kā sāk maukt ar tituldziesmu, tā nenoņem kāju no gāzes pedāļa līdz pat pēdējam gabalam. Roba Halforda dzelzsgriezēja vokāls un perfektās ģitāras joprojām ir līmenī. Labākā dziesma - “No Surrender”, kas iekrīt prātā ar pirmo tās noklausīšanās reizi, taču sliktākas nav arī “Never The Heroes”, “Rising From Ruins” un “Flame Thrower”, kā arī visas pārējās.
PRET. Vecmodīgi? Protams, bet tas taču “Judas Priest”! Diezgan dīvaini bija lasīt kādu recenziju, kurā “Firepower” nosaukt par pašu bezjēdzīgāko un idejiski tukšāko albumu grupas pastāvēšanas vēsturē - nešķiet, ka ar to būtu tik slikti. Tiesa, jaunais albums nevelk ne līdz “Painkiller”, ne “Ram It Down” līmenim, bet nekas tāds arī netika gaidīts. Kādu pārīti spēcīgāku gabalu gan prasītos, lai būtu iemesls šo ripuli klausīties vēl un vēl. Pašlaik pēc “Firepower” notestēšanas roka neviļus ceļas pameklēt CD fonotēkā kādu no “Judas Priest” agrīnajiem darbiem.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.