Latvju mūzikas veikalos parādījies dziedātāja Intara Busuļa albums "Sļedujuščaja ostanovka" jeb "Nākamā pietura", kas pirmo reizi izskanēja koncertos 6. martā Maskavā un 8. martā Sanktpēterburgā.
Kopumā šajā diskā ir 13 dziesmas krievu valodā, tomēr šis ripulis nav automātisks pērn pavasarī izdotās “Nākamā pieturas” pārpublicējums. Deviņas no šīm dziesmām gan ir atdzejotas no latviešu valodas un ir ar Kārļa Lāča un paša Intara sacerēto mūziku (proporcijās pieci pret četri), taču albumā iekļautas arī tādas Intara izpildītās dziesmas Krievijā, kuras guvušas klausītāju ievērību, divu autori ir Konstantīns Meladze un Soso Pavliašvili.
Atdzejojumus latviskajam repertuāram veicis vai veikusi kāds(a) A. Frandeti - vai tiešām aktieris Aleksejs Frandeti? Jāpiebilst, ka vismaz daļa no krievu versijas albumā iekļautā repertuāra izskanēs vasaras koncertos “Ar mums”. Tie notiks Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (16. jūnijā), Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē (29. un 30. jūnijā) un Dzintaru koncertzālē (6. un 7. jūlijā). Gaidāmajos koncertos kopā ar Intaru un “Abonementa orķestri” uz skatuves kāps arī Liepājas Simfoniskais orķestris.
PAR. Busuļa daiļrades pārzinātāji saka, ka krieviskā versija esot pat labāka par latvisko - var jau būt. Šovā “Golos” dzirdētās dziesmas “Ja tebja risuju” faniem droši vien patiks Meladzes “Krasivo”, kuru Intars izpilda līdzīgā manierē, demonstrējot visu sava vokāla spēku. Izcelt varētu arī “Ņebo” un “Oberegi berega”, kas bagātinātas ar MC Edika repošanas mākslu. Savukārt no “Nākamās pieturas” muzikālā ziņā labi pārtulkojusies “Skaistā”, kas krievu versijā saucas “Bļiže”. Protams, arī “depo dziesmu” nav izdevies sačakarēt - te tā saucas “Tramvaj” un skan tikpat labi.
PRET. Pati labākā dziesma latviskajā albuma versijā bija “Izturēt bez tevis”, bet tieši tās krieviskajā variantā nav - cik nežēlīgi! No otras puses - tas arī saprotams, nevar taču pie krievu estrādes pieradušos kaimiņus biedēt ar teju vai rokmūzikai pieskaitāmu gabalu, tā taču neviens vairs nenāks uz koncertiem… Baisa draņķība ir Pavliašvili “Ženskije laski”, kurā turklāt vēl pats Soso uzņēmies galvenā vokālista lomu - par duetu to var saukt tikai ar lielu piespiešanos. Diezgan diskutabli ir arī teksti, kuri šajā versijā izklausās ļoti salkani. Ja “Nākamā pietura” šķita viennozīmīgi pats labākais albums Intara karjerā, tad par “Sļedujuščaju ostanovku” gan tā negribētos teikt. Starp citu, arī Krievijas mūzikas apskatnieki “Jaunā viļņa ‘2005” uzvarētājam par šo ripuli slavas dziesmas nedzied, tiesa, viņi vairāk “piesējušies” oriģināldziesmām, kuras esot “nedaudz vecmodīgas un ne ar tādu hitu potenciālu, kā to varētu vēlēties” (InterMedia), turklāt teksti bīstami balansējot uz labā toņa un pieklājības robežas. Jā, Krievijas skarbajā šovbiznesā neviens netiek gaidīts ar atplestām rokām, pat ja esi Intars Busulis…