Noskaidrots, kādēļ iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus
 
©Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Jaunākais ‘’Baltic International Bank Latvijas barometra’’ pētījums atklāj, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pietiekami bieži neapmeklē kultūras pasākumus, ir lielā aizņemtība un laika trūkums. Visbiežāk šādu viedokli pauduši Zemgalē dzīvojošie (50%), savukārt rīdzinieki par galveno iemeslu, kas traucē biežāk apmeklēt kultūras pasākumus, atzinuši naudas trūkumu (44%). Par to, ka kultūras pasākumi tiek apmeklēti pietiekami bieži, pārliecināti ir vien 12% aptaujāto.

Interesantas atšķirības starp Latvijas reģionu iedzīvotājiem vērojamas arī jautājumā par to, kādi kultūras pasākumi apmeklēti pēdējā gada laikā. Ja Latgales iedzīvotājiem iecienītāki ir bijuši dažādi masu pasākumi, piemēram, “Muzeju nakts” (52%), tad rīdziniekiem tas ir bijis teātris (46%). Interesanti, ka ļoti daudzi respondenti no Vidzemes (44%), Kurzemes (39%) un Zemgales (32%), pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu.

Lai gan kopumā 33% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši vai piedalījušies nevienā kultūras pasākumā, tomēr 86% aptaujāto ir pārliecināti par to, ka kultūras joma ir jāatbalsta no valsts budžeta. Pēc aptaujāto domām, Dziesmu un deju svētki (66%), bērnu interešu izglītības kultūras jomas (56%), kā arī tādi kultūras pasākumi kā svētki un festivāli (37%) noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta.

Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica uzskata, ka kultūra ir cilvēces gara maize, izaugsmes un attīstības veicinātāja. “Labas grāmatas izlasīšana, izrādes vai izstādes apmeklējums mūsos atstāj nospiedumu, paplašina mūsu redzes un domu apvāršņus un veido mūsu individuālo un kopējo identitāti. Tādēļ piekrītu tam, ka no valsts budžeta ir jāatbalsta kultūras pasākumi, tomēr ne mazāk būtisks ir arī privātais un sabiedrības atbalsts - mecenātisms, uzņēmumu un sabiedrības ziedojumi. Tikai ar kopējiem spēkiem mēs spēsim uzturēt un attīstīt savu kultūrtelpu,” uzsver I. Morica.

Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Vaicāti, cik daudz naudas mēnesī vidēji tiek tērēts tādiem kultūras pasākumus kā teātrim, izstādēm un koncertiem, aptaujātie vecumā no 18-24 gadiem atzina, ka netērē vairāk par 7 eiro (25%), tikmēr aptaujātie vecumā no 25-34 gadiem mēnesī vidēji tērē 15-28 eiro (23%). Savukārt ļoti daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 74 gadiem atzina, ka naudu kultūras pasākumiem netērē vispār (42%).

Ņemot vērā to, ka 33% iedzīvotāju tomēr neizvēlas apmeklēt Latvijā notiekošos kultūras pasākumus, atbilde uz jautājumu ‘’Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?’’ nepārsteidz. Visvairāk aptaujāto atzina, ka brīvajā laikā izvēlas skatīties televizoru (73%), atpūsties pie dabas (49%) un iet ciemos (35%). Savukārt grāmatu lasīšanu par vienu no biežākajām laika nodarbēm minēja 41% sieviešu, bet uz pusi mazāk vīriešu - 21%. Rīgā grāmatas lasa 41% aptaujāto, bet lauku apvidos vien 28%.

Interesanti, ka televīzijas skatīšanās ir izplatītākais brīvā laika pavadīšanas veids gan pilsētās un laukos, gan grupās ar zemiem un augstiem ienākumiem. Tiesa, gados jaunāki cilvēki pie televizora laiku pavada retāk (vecuma grupā līdz 34 gadiem to norādīja 63%, bet no aptaujātajiem, kuri ir 55 gadus veci un vecāki, to dara 85%).