Sanda Dejus. "Radio SWH" pozitīvā rīta balss

No šā gada Radio SWH rīta šovs Tik Tik Tik kļuvis sievišķīgāks – kopā ar Kasparu Breidaku tandēmā tagad strādā Sanda Dejus. Šī programma tiek pieteikta kā «pozitīvo emociju kāpinātājs», un abi minētie ar to godam tiek galā.

Nediskutē ar pulksteni

Pēc BB Brokastu sešpadsmit pastāvēšanas gadu beigām Radio SWH rīta programma piedzīvojusi vairākas vadītāju sastāva izmaiņas, un šis gads nav bijis izņēmums - improvizatoru Kaspara Breidaka un Valda Sila tandēmā pēdējā vietu ieņēmusi ilggadēji šīs radiostacijas ēterā ik pa laikam dzirdētā Sanda Dejus. «Man piedāvāja uzņemties šīs programmas vadītājas pienākumus, un es daudz nemeklēju iemeslus, kāpēc tieši man un kāpēc tieši šobrīd. Parunāju ar vīru, cik viņš ir gatavs tajā iesaistīties, jo man ir divarpus gadus veca meitiņa, kura no rītiem ir jāved uz dārziņu, bet es to izdarīt vairs nevarēšu, tātad tas paliks uz vīra pleciem. Taču viņš bija atbalstošs, teica, ka viss būs kārtībā!» savu nokļūšanu raidījumā Tik Tik Tik skaidro Sanda.

Viņas pirmā pieredze ar rīta raidījumiem meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē - mācību Vidzemes augstskolā laikā Sanda strādājusi Radio Valmiera. Šobrīd, kad tiktikā pavadīti jau gandrīz trīs mēneši, viņa atzīst: «Nevarētu teikt, ka kaut kas būtu izrādījies baigi grūti.» «Agri celties arī bija vienkāršāk, nekā to varēja domāt. Es ar modinātājpulksteni nediskutēju - nepārlieku to vēl par desmit minūtēm uz priekšu, lai ilgāk pagulētu, kā tas nozvana, tā ceļos un esmu jau pamodusies. Pie tā bija ļoti viegli pierast. Arī klausītāji izrādījās ārkārtīgi draudzīgi, esmu saņēmusi tikai pāris negatīvus komentārus, lai gan biju gatavojusies iespējamībai, ka tikšu pamatīgi nolikta. Kaut kā esmu no tā pasargājusies. Daži tikai pārmeta manu Madonas akcentu - dažkārt jūk, kurš ir šaurais, bet kurš platais ē,» smaida Sanda. Arī sadarbība ar ētera partneri problēmas nav sagādājusi - abi ir no improvizācijas teātra Spiediens. «Mēs viens otru ēterā diezgan labi jūtam. Turklāt jau tas vien, ka esmu sieviete, bet viņš - vīrietis, ir labs pamats tam, lai mums nenāktos diskusijās mākslīgi radīt viedokļu atšķirības, jo tās rodas tāpat, dabiski un bez izlikšanās. Mēs a priori esam atšķirīgi.» Savukārt leģendāros brokastotājus neviens pat negrasās mēģināt pārspēt. «Fredis ar Ufo ir sava žanra klasika - kaut kas tik unikāls, ka pat iedomāties censties to kopēt nav vērts. Tas būtu pārāk ambiciozi un nereāli. Ne man, ne Kasparam nevienā brīdī nav bijusi doma viņus atkārtot vai pārtrumpot, kaut vai līdzināties. Ja kāds to būtu ierosinājis, nāktos atzīt, ka tas mums nav pa zobam.»

Zaudējums aktrišu rindās

No Madonas puses nākusī Sanda savulaik nemaz nav domājusi par karjeru radio. «Es visu bērnību un pusaudžu gadus biju droša par to, ka gribu būt aktrise. Mēs ar [tagadējo Dailes teātra aktieri] Gintu Andžānu reizē beidzām skolu, un viņš teica - Sanda, stājamies aktieros! Bet es viņam baigi lepni atbildēju - ja galīgi nekur citur netikšu, tad stāšos. Patiesībā tā bija tikai izlikšanās, ka mani tie aktieri neinteresē, man bija paniskas bailes no neizdošanās. Iedomājies, visu dzīvi esmu gribējusi būt aktrise, stāšos, un… mani tur nepieņemtu! Man taču būtu sagrauta visa dzīve! Bet tā - mācījos Vidzemes augstskolā sabiedriskās attiecības un domāju, ka tikpat labi taču varētu būt arī aktrise. Bet tagad par to, ka es būtu izcila primadonna, varu būt pilnīgi droša!» ar tik nopietnu sejas izteiksmi, ka viņas aktrises dotības uzreiz kļūst redzamas, atbild Sanda un sāk smieties: «Redzi?! Labi, ka nestājos!»

Vidzemes augstskolā otrā kursa laikā viņa nokļuvusi Vidzemes TV, un jau tajā pašā gadā arī tikko atvērtajā Valmieras radio. Kādus divus gadus pavadījusi tur, bet pēc tam atgriezusies Madonā, kur vadījusi jauniešu centru un arī naktsklubu. «Naktsklubā biju vadītājas amatā, tas ir, domāju par saturu, sagatavoju afišas un kurināju krāsni - darīju visu! Arī jauniešu centrā bija līdzīgi,» aktrises nopietnībā turpina Sanda. «Madonā strādāju no 2009. līdz 2011. gadam, bet tad internetā - jā, tik romantiski! - iepazinos ar vīru un atnācu dzīvot uz Rīgu.» Ierodoties galvaspilsētā, uzreiz sākti tās iekarošanas plāni. «Savā absolūtajā naivumā aizsūtīju radiostacijām piedāvājumu, ka man ir radio darbinieka pieredze un varu atvaļinājuma laikā kādu aizstāt. Protams, tagad saprotu, ka tā nenotiek, ja, piemēram, kāds dodas atvaļinājumā, tad paņem vietā kādu no ielas. Šķita, ja skolā esi aktīvs jaunietis, vadi pasākumus un darbojies pašpārvaldē, arī Rīgā tevi sagaidīs ar atplestām rokām. Taču te no katra ciema atnāk vismaz desmit tādi jaunieši! Nenolaidu rokas, mans naivums bija spēcīgāks par realitāti, tāpēc visu laiku turpināju turēt acis un ausis vaļā. Un tad pienāca brīdis, kad Radio SWH paspārnē esošā jauniešu radiostacija Spin FM rīkoja konkursu jaunajiem dīdžejiem, kurā es uzvarēju. Pēc tam tikos ar Normundu [Rutuli], kurš bija atbildīgais par šo sadaļu, un viņš atzina, ka reāla piedāvājuma jau nav - es vienkārši varot nākt sestdienās tāpat vien bez atlīdzības un stundu vadīt raidījumu. Savā laucinieciskajā manierē, proti, ja dod darbu, tad jāņem, piekritu! Arī citas bezpeļņas lietas labprāt un brīvprātīgi piekritu darīt. To acīmredzot novērtēja arī [radiostacijas] vadība, jo brīdī, kad Spin FM atteicās no dīdžejiem un padarīja to par interneta frekvenci, mani tomēr paturēja darbā.» Tālākās karjeras trepītes - Radio SWH Kurzeme programmas raidījuma Kurzemes kods vadītāja, bet pērn vasarā Sanda sāka aizstāt Kasparu un Valdi viņu atvaļinājuma laikā rīta programmā, savukārt no oktobra līdz martam Priekšnamā aizstāja Ligitu Miezi. Nu pirms daudziem gadiem izteiktais piedāvājums kādu aizstāt atvaļinājuma laikā materializējies pastāvīgā darbā.

Improvizācijas meistare

Mācoties Madonā, jau 9. klasē Sanda sev atklājusi improvizācijas teātra mākslu - tolaik režisore un pedagoģe Inese Zīle tur piedāvājusi apgūt tā saucamo teātra sportu. Dažās intervijās Sanda bildusi, ja nebūtu šī teātra pulciņa, ej nu zini, kur viņa būtu nokļuvusi. «Jā, varbūt pat Iļģuciema cietumā. Man enerģijas ir ārprātīgi daudz, arī nepiepildītas alkas pēc uzmanības. Droši vien būtu tāds vieglas uzvedības meičuks - man taču vajadzētu skatuvi un aplausus, kur tad normāls cilvēks pie kaut kā tāda var tikt?!» atkal pati nopietnība ir Sanda. Valmierā viņa jau pati vadījusi līdzīgu pulciņu, savukārt Rīgā nokļuvusi Spiedienā, kur, cita starpā, tik viegli nemaz nav iefiltrēties. «Kādā projektā Kasparam Breidakam vajadzēja meiteni, kas prot improvizēt - kādām izglītības filmiņām. Viņš bija apvaicājies saviem čaļiem, un, man par lielu pārsteigumu, izrādījās, ka Rīgā nemaz tik daudz šādu meiteņu nav. Laikam jau šajā projektā diezgan labi nospēlēju, jo viņš man piedāvāja nākt patrenēties kopā ar Spiedienu. Un tā nu es jau nākamajā sezonā spēlēju kopā ar viņiem - tas bija pirms kādiem pieciem gadiem.»

Uzsākot gaitas improvizācijas teātrī, aizvien vairāk sākuši nākt arī piedāvājumi dažādu sabiedrisku pasākumu vadīšanā - no kāzām līdz pat korporatīvajiem pasākumiem. Līdz ar to arī jaunais darba režīms Sandai ir ļoti izdevīgs - no rītiem radio, pēc tam relatīvi brīvs, bet vakarā - darbs ar teātri, taču… «Sāku no kaut kādiem darbiem atteikties, jo nupat man konstatēja šiem laikiem tik moderno nervu veģetatīvo distoniju. Nu jā, bet tas jau tagad visiem ir - es jau domāju, vai tad tiešām man tās nebūs?!» sarkastiski smaida Sanda. «Ko dakteri teica? Ka jāatpūšas! Bet kā es varu atpūsties, ja man tik ļoti patīk strādāt?! Kad man konstatēja šo slimību, tad teicu, kam man, visticamāk, vajadzētu govi. Jā, govi! Mana omīte no rīta cēlās, kopa govi, pa dienu strādāja par direktori un vēl izaudzināja trīs superīgus bērnus, vakarā viņai atkal bija kūts darbi un nebija laika prātot muļķīgas domas un piedomāt sev kaut kādas kaites, un analizēt savus stresa cēloņus. Bet tiklīdz es sapratu, ka tā nav mirstamā kaite, tā mani tas vairs nesatrauc. Ja tas ir tikai manā galvā, tad gan jau es kaut kā tikšu ar to galā.»

Vai Sanda vadīs rīta programmu līdz pensijai? «Tā, tu par to kaut ko zini?!» viņa tēlotās šausmās vaicā. «Es vairāk esmu tāda šeit un tagad darītāja, es vēl arī rīta programmā neko neesmu izdarījusi, kā es varu zināt, kādi man būs nākotnes plāni?! Mani tik ļoti daudz interesē un tik daudz ko esmu pamēģinājusi… Starp citu, 2030. gadā skolu programmā oficiāli tiks ieviestas dramatiskās nodarbes, tātad es tajā brīdī varētu būt pasniedzēja. Tu pat iedomāties nevari, cik es varu būt stingra pasniedzēja! Es pati esmu ārkārtīgi disciplinēta - ja darbs jādara, tad tas jādara izcili un atbildīgi, es praktiski nekad nekavēju. Ja kādreiz nokavēju tikšanos, varat jau apzvanīt slimnīcas! Es drīzāk ierodos agrāk nekā kavējos,» smejas Sanda Dejus.

Sanda Dejus

• Radio SWH rīta programmas Tik Tik Tik vadītāja;
• Dzimusi gada 31. martā Ērgļos. «Jo Madonas slimnīca bija ciet»;
• Izglītība: Madonas Valsts ģimnāzija, Vidzemes augstskola, sabiedrisko attiecību specialitātes fakultāte;
• Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Raivis Dejus, meita Dārta;
• Hobijs: pavārmāksla. «Kad man ir jāatpūšas, tad vislabprātāk es gatavoju ēst - man tas ļoti patīk. Es cepu riekstiņus, pīrāgus utt. Tikai man nav kas tos visus apēd. Neko darīt, nesu uz darbu!»