RECENZIJA: Franz Ferdinand "Always Ascending"

Šī gadsimta sākumā harizmātiskā vokālista/ģitārista Aleksa Kapranosa stūrētā skotu rokgrupa "Franz Ferdinand" ielauzās pasaules mūzikas elitē kā komēta – strauji un ugunīgi.

Dziesmas “Take Me Out” un “Do You Want To” no grupas pirmajiem diviem albumiem “Franz Ferdinand” (2004) un “You Could Have It So Much Better” (2005), un, protams, arī paši albumi it kā garantēja šiem skotiem palikšanu šajā elitē uz ilgiem laikiem, diemžēl “FF” salīdzinājums ar komētu izrādījās diezgan pravietisks - ja nākamo ripuli “Tonight: Franz Ferdinand” (2009) pieraduma dēļ vai aiz inerces klausītāji vēl pirka gluži labi, tad “Right Thoughts, Right Words, Right Action” (2013) bija paliela izgāšanās.

Savukārt ko Kapranoss & Co īsti vēlējās pateikt ar albumu “FFS” (2015), kas tapa sadarbībā ar britu 70. gadu supergrupu “Sparks”, vispār nebija skaidrs. Rezumējot - ilgus gadus “Franz Ferdinand” turējuši savus fanus bada maizē, tāpēc nav brīnums, ka arī pēc “Always Ascending” izdošanas no to nometnes neskan sajūsmas spiedzieni, lai gan stilistiski “FF” nav kardināli mainījušies, un arī mūzikas kritiķu atsauksmes par šo darbu ir gana labas. Jāpiebilst, ka šis ir pirmais studijas albums ar taustiņnieku Džulianu Koriju sastāvā - viņš nomainījis Niku Makartiju, kurš gan amatu apvienošanas kārtībā bija arī ģitārists, tāpēc pilnvērtīgai nomaiņai jau pēc albuma iznākšanas “FF” piesaistījuši arī Dino Bardotu.

PAR. Kopumā desmit nesliktas dziesmas. “Franz Ferdinand” joprojām spēlē savu īpatnējo dejojamo indīroku, tikai šoreiz tas ir atmosfēriskāks un nedaudz melanholiskāks. Dažas melodijas ir padevušās pat ļoti lipīgas, kas it īpaši attiecas uz “Lazy Boy”, tāpat nav smādējama arī tituldziesma “Always Ascending”, “Feel The Love Go” un “Finally”. Nemeklējat šeit milzu atklājumus, vienkārši klausieties un relaksējieties!

PRET. Savā skanējumā “FF” ļāvuši pārāk daudz vaļas taustiņinstrumentiem, turklāt lielāka loma šoreiz tikusi arī elektronikai, kas radījis diezgan banāli garlaicīgu rezultātu - Nika Makartija trūkums ir jūtams, ģitārām te ir sekundāra piegarša. Sadarbība ar “Sparks” arī nav “ferdinandiem” nākusi labumā, un, piemēram, “Paper Cages” un vēl pāris gabali labāk iederētos šo veterānu repertuārā.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.