RECENZIJA: Justin Timberlake "Man Of The Woods"

© Publicitātes foto

Kurš gan nezina Džastina Timberleika vārdu – viņš ir aktieris, dejotājs, dziedātājs un dziesmu autors, kādreizējais TV šovu zvaigzne un vadošais pajukušās puišu grupas "N Sync" vokālists.

Timberleika ieraksti tiražēti miljoniem kopiju lielos apmēros. Jau debijas albums “Justified” (2002) ar tādiem singliem kā “Cry Me A River” un “Rock Your Body” nodrošināja viņam divas prestižās “Grammy” balvas. Pašlaik viņa videogrāfijā dižojas jau 20 ieraksti (un tas tikai laika posmā no šā gadsimta sākuma), bet diskogrāfijā minēti pieci soloalbumi (vēl arī divi soundtreki un divas labāko dziesmu izlases) plus trīs studijas albumi ar “’N Sync”, turklāt neviens no studijas albumiem ne štatos, ne Apvienotajā Karalistē topos nav bijis zemāk par otro vietu.

Iepriekšējais studijas albums “The 20/20 Experience” tika izdots 2013. gada septembrī, un kopš tiem laikiem no Timberleika nometnes nekādu jaunumu nebija, ja neskaita pārus gabalus “multenei”. Kas attiecas uz “Man Of The Woods”, tad iedvesmu albuma radīšanai mūziķis smēlies no ģimenes, kā arī vietām, kurās uzaudzis, līdz ar to tematiski tā ir atgriešanās pie dabas, lai gan dziesmu pamatkodols atkal ir par sievietēm, mīlestību un dejām. Šis disks zibenīgi pārsniedza pārdoto pusmiljons albumu kopiju atzīmi, tiesa, nospiedoši lielākā daļa jeb ap 400 000 ripuļu nozuda Amerikas mūzikas ierakstu veikalos. Šajā albumā ir 16 dziesmas, kuras stilistiski ir mikslis no popa, “r&b”, soula, fanka un “americana”.

PAR. Diezgan interesanta sanākusi dziesma “Morning Light”, kas ir kopdarbs ar Ališiju Kīsu, kā arī ievadošais singls “Filthy” un dejojami dīdžejiski jaudīgā “Midnight Summer Jam”. Ģimenisks albuma, kura ierakstā piedalījusies arī Džastina sieva Džesika Bīla un dēls Sailess. Ja jau zvaigznes iededz, tad kādam tās ir vajadzīgas, ja Timberleika albumu pērk miljoniem cilvēku, tad kādam viņš patīk.

PRET. Nu, kā var šāds štrunts būt tik megapopulārs?! Uzliekot šo albumu virpināties uz CD atskaņotāja, nevar vien sagaidīt tā beigas, šķiet, ka tas ilgst veselu mūžību. Arī Rietumu mūzikas kritiķi šo darbu vērtējuši visai skeptiski - knaps trijnieciņš ir tas, uz ko Timberleiks lielākoties var cerēt recenzijās (vienīgi “Rolling Stone” apžēlojušies un aiz pieklājības šim diskam iedevuši trīsarpus zvaigznītes). Nekā jau te arī nav, parasts ierindas albums. Nav brīnums, ka vismaz mūsu vēsajos platuma grādos kaut kā nav redzēts neviens īpatnis, kurš sevi eksponētu, tērpies Džastina Timberleika T-kreklā.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.

Svarīgākais