RECENZIJA: Rāva "Rāva"

© Publicitātes foto

Savā skanējumā diezgan īpatnējā folkapvienība "Rāva" savu darbību sāka 2014. gadā ar kara dziesmu koncertuzvedumu "Vārna krāca ozolā", ko atskaņoja skolās, muzejos un brīvdabas festivālos, bet nu jau izaugusi līdz debijas albuma izdošanas līmenim.

“Improvizējot ar koncertuzvedumā iekļauto tradicionālo materiālu, “Rāva” pievienoja tam fona efektus, basu un elektrisko ģitāru, tā piešķirot mūzikai tumšāku nokrāsu un tuvojieties žanram, ko varētu dēvēt par "dark folk" vai tumšfolku.

Ar jauno mūzikas virzienu grupa pirmoreiz uzstājās 2016. gada pavasarī LU jauno grupu konkursā "Hadrons", koncertdarbību turpinot tādos festivālos kā "Laba daba", "Zemlika" un "Kilkim Žaibu" Lietuvā,” informē paši mūziķi (vai to pārstāvji). Pērn viņu dziesma „Sniegi sniga” parādījās izdevniecības „Lauska” izdotajā septītajā etnomūzikas izlasē "Sviests", bet albumā bez tās iekļautas vēl astoņi skaņdarbi. Ieraksts tapis studijā “Hodila Records” Ģirta Laumaņa jeb Lomika vadībā. “Rāvas” ierakstam apvienojušies pieci muzikāli atšķirīgi cilvēki: etnomuzikoloģe, grupas izveidotāja un līdere Ilze Ceļmillere, ģitārists un skaņas efektu meistars Toms Ceļmillers, kora “Anima” balss Eduards Plankājs, folkloras draugu kopas "Skandinieki" dalībnieks Emīls Zonne, kā arī ilggadējs folkloras kopas "Trejasmens" mūziķis Viesturs Āboltiņš. Ar šī albuma izdošanu "Rāva" noslēdz to savu darbības posmu, kas veltīts latviešu kara dziesmu tēmai - grupa turpinās darbu jau citā sastāvā un savam repertuāram pievienos jaunas dziesmas, kuras atrādīs festivālā “Zobens un Lemess”, kas norisināsies no 15. līdz 17. jūnijam Bauskas pilskalnā.

PAR. Interesants un savdabīgs darbs, samērā netipisks varen plašajai folkmūzikas gūzmai. Lielākoties līdz nepazīšanai pārveidotas tautas melodijas, piemēram, “Sniga sniegi” bāzēts uz pazīstamās “Karavīri bēdājās” motīviem - vairākbalsīgais koris piešķir dziesmām cienījamu skanējumu. Kad “Rāva” pieslēdz blekmetāliski “katedrālisko” ģitārskaņu, skan ļoti efektīgi - kārtīgs vēnu griežamais materiāls. Labākie piemēri - kompozīcijas “Bāliņš” un “Tiderā”.

PRET. Latviešu kalendārs jau tā ir pārpilns ar dažādām sēru un visu iespējamo genocīdu piemiņas dienām, bet te vēl papildu tam šāds drūmos minora toņos ieturēts skaņu materiāls… Piemēram, dziesmas “Uz kariņu” vai “Projām jāiet” - pat bērēs tā izklausītos pārāk nomācoši, un pārējās melodijas neizklausās uzmundrinošāk. Starp citu, kad ieklausās šajos tautas dziesmu vārdos, tad nav jābrīnās par latvju popmūziķu glupajiem tekstiem - acīmredzot tā ir iedzimta kaite, mūsu senči nav bijuši diez ko radošāki.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.

Izklaide

Pēdējos gados latvju mūziķiem parādījusies apsveicama tendence savas grupas nosaukt latviskos vārdos – mums ir “Nekad”, “Nesen”, “Stabs”, “Zintnieks”, “Uguns”, arī “Asinis”. Pēdējie nupat likuši galdā savu EP, turklāt zīmīgā brīdī – Visu Svēto dienā.

Svarīgākais